Piemēram Tavai domai BelluCci pievēršoties, sanāk ironiksi, varbūt pat ne smieklīgi!
Sieviete un vīrietis apspriež vai gribam bērnu/us, abi piemēram nolempj ok.
Vīrietis pēkšņi izdomā un prasa sievietei, kur es par to saņemšu naudu, kad mums būs pēcnācēji? Sieviete saka, tu par to nedomā, par tavu materiālu dabūsim naudu tad kad tas būs piedzimis, un sāks dzīvot jo es par to no valsts dabūšu naudu jo uzksatu, ka par civilvēces paplašināšanu katrai pienākas viņas dzīves pienācīga materiālā nodrošināšana, tad arī savā starpā norēķināsimies un savu daļu dabūsi. :-D Vīrietis sievietei prasa, tātad mums jāzin tikai tas cik daudz gribam bērnus lai paši sevi nodrošinātu cik vēlamies? :-D:-D No šīs dīvainības iziret, ka cilvēks dažbrīd tiek novērtēts naudas izteiksmē, kas arī paralēļes ar konkrētām jomām...
Šādi vai kā savādāk tas iznāk? Un kā ir ar ģimenēm kas uz to reāli dzīvo ...?