Kad pateikt par grūtniecību?

Es vienas kolēģes grūtniecību pamanīju tikai 6. mēnesī. Nopietni! 4. mēnesī viņa valkāja apspīlētas blūzītes, uz aci kaut kāds 32. izmērs, viņai bija plakans vēders. Tagad ir 7. mēnesī, neesmu eksperts, bet, ja man teiktu, lai "uz aci" nosaku laiku, es minētu par kāda 5.mēneša sākumu.

man līdzīgi bija ar kursabiedreni. bija baumas, ka viņa gaida bērnu, bet, dienā, kad bija jānodod bakalaurs, tieva kā špicka, neko nevar pateikt. pāris nedēļas vēlāk, aizstāvēšanā - tāds smuks puncis (diezgan paliels) pēkšņi izaudzis, ka prieks (l)

Var iztikt bez USG. Zinu vienu mediķi, kurš ir diezgan daudz par to interesējies, apmeklējis seminārus un kategoriski atteicās no USG sievas grūtniecības laikā. Ir pētījumi, ka tie viļņi atstājot iespaidu uz mazuli. Es gan pati laikam neatteiktos.

es gribetu nogaidiit, galu galaa ta nav neviena cita dariishana
bet es zinu, ka draugs izstastitu visiem, kam vien varetu tiklidz uzzinatu pat ja es luugtu lai nesaka :-|

es nezinu, cik izmisušam jābūt, lai paturētu bērnu ar to pašu dauna sindromu...Bērns ir mīlestības blakusprodukts, kuram jāpapildina dzīve, nevis pilnībā jāpakārto visa dzīve šim bērnam, kuru visdrīzāk ieliks internātā bērniem ar invaliditāti.

Ne jau vienmēr slimības atklājas uzreiz. Piemēram, ja ārsti paskatās, secina, ka jābūt visam labi, bet pēkšņi tomēr dažu gadu vecumā sākas un progresē kāda slimība. Ko tad, atvainojos, slavenais ieteikums būtu - stumt atpakaļ (iznīcināt), jo nu tikai izmisums būtu paturēt?
Lovisa, tad nu gan problēma, lai taču prasa par bērnu, neņem pierē. :D Ne jau laiks, kad pasaki, atrisinās viņu ziņkārības problēmu. Drīzāk vēl vairāk uzbāztos ar saviem ieteikumiem.

Kas tieši tik nesaprotams manā komentārā? :D Es teicu, ka labāk pateiktu ātrāk tuviniekiem nevis gaidītu 3 vai cik tur mēnešus. Jo gadījumā, ja būtu spontānais aborts, bet neviens nezinātu ne par spontāno abortu, ne to, ka esmu bijusi stāvoklī, tad visu laiku būtu jautājumi, kāpēc vēl nav bērna un kad tad būs. Tas būtu daudz kaitinošāk nekā žēlošana par spontāno abortu.
Lai gan jā, var jau vienkārši pēc tam pateikt, ka bijis spontānais aborts, tad vairs neuzdrošināsies tādus jautājumus uzdot.

Vai tiešām nejauc ar autismu, jo ar Dauna sindromu diemžēl jau sejiņā var manīt, ka ir slims bērniņš...

arī Dauna sindromam ir dažādas pakāpes. Tikai ~10% ir garīgās atpalicības problēmas. Lielai daļai bērnu ar Dauna sindromu nemaz nevar pateikt, ka viņi būtu atšķirīgi.

Vai tiešām?? Zinu, ka tā ir ar autismu, bet par Dauna sindromu to dzirdu pirmoreiz.
https://slimibas.lv/slimibas/dauna-slimiba/

Anete, ja vēlies iztikt bez USG, tad tā arī pasaki savam ārstam. Pat tad, ja viņa praksē tā ir obligāta procedūra, viņš droši vien varēs Tev ieteikt ārstus, kas piekrīt iztikt bez USG. Galu galā, ja viss būs labi, nebūsi vienīgā mūsdienu māte, kuras grūtniecība noritējusi bez USG. :)

Savukārt bērns ar Dauna sindromu... tāds būs visu dzīvi... Viņš pēkšņi nebūs stalts un ar doktora grādu.

Dae, arī Dauna sindromam ir dažādas pakāpes. Tikai ~10% ir garīgās atpalicības problēmas. Lielai daļai bērnu ar Dauna sindromu nemaz nevar pateikt, ka viņi būtu atšķirīgi.

Man pirmā uzzināja ome, jo satiku pēc poliklīnikas un viņa domāja, ka man kkas noticis, jo staigāju daudz pa dakteriem :-D
Pārējiem radiem paziņojām 6 mēnesī, īsi pirms dekrēta.
Pēc sajūtām jaskatās
Man kaut kā nebij vēlme to kādam stāstīt vai kaut kur publicēt.

1-2% spontānā aborta iespējamībai (bet tāpat to veic tikai tad, ja ir ļoti liela % iespējamība). Visiem ar adatu uzreiz neskrien pakaļ.

1%-2% ir daudz. Piemēram, man grūtniecība ir ļoti nevēlama, es neuzticētos kontracepcijas metodei ar 99-98% efektivitāti, attiecīgi, paskatoties no otras puses, sievietei, kura bērnu vēlas ļoti ļoti, tas risks ir pietiekami liels. Bet, abstrahējoties no tā - priekš kam vispār tērēt laiku un naudu šai bezjēdzīgajai procedūrai, ja abortu 100% zina, ka netaisīs?
-
Par to priekšlaicīgo dzimšanu, pazīstu 2 vīriešus, kuri dzimuši 7 mēnesī, laikā, kad zīdaiņu aprūpe Latvijā bija so so, nu nebija diži attīstīta un pie fizioterapeitiem un logopēdiem neviens viņus neveda. Bērnība bija smaga, bet tagad viens ir izcils ārsts-reanimatologs, otrs - topošais inženieris ar desmitniekiem un jau tagad labi apmaksātu darbu, veseli, izskatīgi jauni vīrieši. Savukārt bērns ar Dauna sindromu... tāds būs visu dzīvi... Viņš pēkšņi nebūs stalts un ar doktora grādu.

elzaelza, ne visi skraida apkārt pa pasauli bazūnējot, ka tagad censonē un grib tikt pie bērniņa. Grūtniecības pārtraukšana nav kauns, bet lai arī aborts nelielā laikā noticis, tomēr emocionāli ļoti grūts process. Katram individuāli parādās vēders, tas, ka 6 nedēļā jau redzams vēders saistīts ar hormonu izmaiņām, ūdens aizturi organismā un gāzēm, ne to, ka dzemde jau ir tik liela. ;-)

Ģenētisko skrīningu veic visām grūtniecēm, komplekss process, kas sastāv no USG, analīžu ņemšanas, ņem vērā sievietes vecumu, ģimenes anamnēzi utt. Ja kādā no šiem procesiem kaut kas tiek atklāts, tad padziļināti tiek veikta horija bārkstiņu biopsija un amniocentēze, protams pirms tam atkārtoti veicot USG.

Dauna sindroma skrīningu grūtniecības laikā, ja tas palielina spontānā aborta risku?

1-2% spontānā aborta iespējamībai (bet tāpat to veic tikai tad, ja ir ļoti liela % iespējamība). Visiem ar adatu uzreiz neskrien pakaļ.

es nezinu, cik izmisušam jābūt, lai paturētu bērnu ar to pašu dauna sindromu... Bērns ir mīlestības blakusprodukts, kuram jāpapildina dzīve, nevis pilnībā jāpakārto visa dzīve šim bērnam, kuru visdrīzāk ieliks internātā bērniem ar invaliditāti.

Kāpēc izmisušam?! Kad, piemēram, bērns piedzimst priekšlaicīgi (25-32(34)), ārsts vispirms paziņo, ka iespējamība izdzīvot bērnam ir 50/50%, tad uzskaita tos orgānus, kas dzemdību/ iekaisumu utt. rezultatā ir bojāti (nieres, aknas, sirds, smadzenes un vēl daži), tos orgānus, kas nav attīstījušies (plaušas, radzene utt), pieslēdz pie mākslīgā elpināšanas aparāta, ievada medikamentozajā komā, pāris reizes reanimē (ievada surfaktantu, lai plaušas nelīp kopā, jo dabīgi šī viela vēl neizstrādājas bērna plaušās), tad paziņo par to kāda dzīves kvalitāte varētu būt šādam bērnam, ja viņš izdzīvos un veiksmīgi pārcietīs ārstniecības procesu. Slikta redze, lēnāka attīstība, fizioterapijas/ masāžas/logopēda kursi (un ne jau valsts apmaksātie) vispār uz visa pārdzīvotā fona ir nekas.
Un ir mātes, kas domā tieši tāpat kā šī komentāra autore, priekš kam man tādu bērnu, atsakās un pamet jau dzemdību nama intensīvās terapijas nodaļā, nemaz nedot savam bērnam iespēju. Jā, ar šādiem bērniem ir ļoti liels darbs (ne vienmēr viss beidzas pozitīvi), bet kad pēc gadiem atskaties un saproti, ka tavs bērns ir pavisam normāls (ar nelielām īpatnībām), saproti, ka esi savam bērnam devusi iespēju dzīvot pilnvērtīgi, nenorakstot viņu pat nezinot viņa potenciālu un cīņas sparu.

Es vienas kolēģes grūtniecību pamanīju tikai 6. mēnesī. :-D Nopietni! 4. mēnesī viņa valkāja apspīlētas blūzītes, uz aci kaut kāds 32. izmērs, viņai bija plakans vēders. Tagad ir 7. mēnesī, neesmu eksperts, bet, ja man teiktu, lai "uz aci" nosaku laiku, es minētu par kāda 5.mēneša sākumu.

Nespēju iedomāties , kā var noslēpt līdz 12 .gr.ned , pirms tam taču jau labi redz , ka esi stāvoklī . Vismaz man visās grūtniecībās pateikt par stavokli varēja jau 6 nedēļās , jo vēders izskatījās uzpūties it kā jau tiešām 3-4 mēnesī . Un ko tad vecākiem teikt , nē , esmu uzbarojusies ? Vai arī kā tad slēpt to faktu , ja jau tik ilgi censonē un kuru katru mēnesi gaida un pati mamma interesējas ?!
Man liekas ļoti stulbi slēpt līdz tiem 3 mēnešiem , var padomāt , ka gr .pārtrūkšana būtu kaut kāds kauns . (t) Man bijuši vairāki feili ar grūtniecībām par visām lietas kursā bija arī abu pušu vecāki un kas par to ??!

oi šī diskusija atsauca atmiņā februāri, kad es uzzināju, ka esmu stāvoklī:-D
Manai ģimenei pateic 5.nedēļā, praktiski uzreiz..jo viņiem likās dīvaini, ka es pēkšņi paliku pa nakti pie viņiem, draugs slims ar 39 grādu temp.bija
drauga ģimene ja nemaldos 9.tajā ned. pateicām. :)
neuzskatu, ka jānogaida tās 12..jo man bija sajūta , ka viss ir kārtībā un kāpēc, lai slēptu.
par usg
man jau liekas ,pati nevarēsi vēlāk sagaidīt, kad mazo redzēsi. un nu nav tas tik kaitīgs pasākums. man veica vaginālo usg 6. ned. lai noteiktu laiku, jo pēc mr nevarēja, jo tās nebija tādas kā parasti(pēdējās), un 8.tajā, kad jau vēlējās doka sirsniņu dzirdēt un pārbaudīt vai viss notiek
pēc tam ir tikai uz skrīningiem, kur nosaka riskus uz iedzimtajām slimībām.

es nezinu, cik izmisušam jābūt, lai paturētu bērnu ar to pašu dauna sindromu... Bērns ir mīlestības blakusprodukts, kuram jāpapildina dzīve, nevis pilnībā jāpakārto visa dzīve šim bērnam, kuru visdrīzāk ieliks internātā bērniem ar invaliditāti.

Šī pārbaude ir statistiska, tas nenozīmē, ka jā ir slims, it īpaši pirmajā skrīningā, ka vēl var viegli atteikties no paturēšanas, pat ja ir lielas varbūtība, daudzkārt piedzimst veseli bērni, kā arī, kad uzrāda, ka viss ir ok - piedzimst slimi.. tā ir tīrākā varbūtība.. līdz ar to, pieļauju, ka zinot visu šo, tajā mirklī, kad saņem rezultātus ir cerības, nevis vnk vēlme nogaināt to kas ir ilgi gaidīts..it īpaši, ja vēl nav, tā ka ar pirmo sexu ieņēma..
Tā ka viegli par šo visiem runāt, tik kad padomā dziļāk, tad nemaz tik viegli tas vairs neškiet!
P.S. man nav bērnu un es nezinu kā es rīkotos šadā situācijā..

es nezinu, cik izmisušam jābūt, lai paturētu bērnu ar to pašu dauna sindromu...

Rekur vesela virkne vecāku, kas tā nedomā:
http://calis.delfi.lv/forums/tema/18153138-dauna-sindroms-8/
Es tikai nesaprotu, ja nav plānots aborts, priekš kam taisīt to Dauna sindroma skrīningu grūtniecības laikā, ja tas palielina spontānā aborta risku?

Savām ģimenēm es droši vien pateiktu diezgan ātri tieši Elvaas minēto iemeslu dēļ, lai pēc tam nav jautājumu kādēļ tad vēl bērniņu nav.

Kā to saprast?

es nezinu, cik izmisušam jābūt, lai paturētu bērnu ar to pašu dauna sindromu... Bērns ir mīlestības blakusprodukts, kuram jāpapildina dzīve, nevis pilnībā jāpakārto visa dzīve šim bērnam, kuru visdrīzāk ieliks internātā bērniem ar invaliditāti. :-/