Nē, nē un vēlreiz nē. Visu diskusiju nelasīju, varbūt, ka kāda domā līdzīgi, bet uzskatu, ka bērns pie rokas/klēpī ir svarīga sava veida komunikācija ar pieaugušo. Ne vienmēr ar vārdiem, bet arī ar vecāku paraugu, instinktīvi nodotas kaut kādas kustības, kur jāuzmanās, kur laicīgi jāapstājas. Jā, tajā "jūra līdz ceļiem/man visur jāaizskrien" vecumā, šķiet, ka nekas jau neaizķeras, bet es uzskatu, ka tad bērns veidojas un ir svarīgi būt kontaktam ar viņu arī fiziski. Man ir pieredze ar bērniem visos vecumos arī pa vairākiem reizē dažādos vecumos, bet nekad neiedomātos viņus piesiet, lai cik hiperaktīvi arī nebūtu.
Protams, cik cilvēku tik viedokļu.