Bērnu pavadas

nerātnā, tu klāsti kaut ko kā no instrukcijas, kas domāta tad, kad iedomājies, ka ir bērni, vai iedomu bērniem. Tālu no reālās dzīves atrodies te. :)

Neesmu redzējusi nemierīgus un nepaklausīgus bērnus vecākiem, kuri izturas pret savu bērnu ar cieņu.

a ha ha ha ha !!! :D Reāli smieklīgi. Esi kādreiz ārā bijusi ar diviem, piemēram, pusotru gadu veciem bērniem? Neklausīt mammu/aukli un neskriet pretējā virzienā kā otrs mazulis ir tieši NEKĀ saistīts ar vecāku cieņu. Gudri d***t nav malku cirst.
Autorei - pie sava viena bērna situācijas es neizmantotu, bet ja vairāki bērni, tad jāskatās. Kādreiz jau var. Labāk tā nekā bērns paskrien mašīnai zem riteņiem. Nav jau tā, ka bērneli visu dienu pavadā tur.

Duujaa
Izteicu savas domas un attieksmi, piedāvāju savas idejas. Nevienam nav spiesta lieta tās ņemt vērā, jo izvēle galu galā tāpat ir viņu rokās. :)

nerātnā, tev norādīja vairākas bērnu mammas, ka māci viņas, kā ir jāaudzina pareizi bērni, ar savām izlasītajām augsto plauktiņu pamācībām, bet dzīve nav filozofiska doma. Par to iebildumi, cik sapratu. :-)

Duujaa
Neesmu teikusi, ka vecāks nekam neder, ja viņa bērns taisa histērijas or smth. Tiesa, neatbalstu rīcību, bet rīcība nav tas pats, kas cilvēks, kas tā rīkojas. :)

nerātnai bērnu nav.
Ietekmē visu, var izteikt domas, bet nozākāt, ka nemāk audzināt, tā jau nevar būt, citādāk nav iespējams, ir diezgan greizi. Attieksme pret bērniem mainās - ja nav bērnu, ja ikdienā nav saskares ar bērniem, ja strādā par aukli, tā var turpināt. Apgalvot, ka ja vecāks ''nevar tā un tā'' panākt, izdarīt, tad viņš nekam neder, nu gribas izlekt no pūļa, bet vai tas vajadzīgs.

Jonce
Bērnu skaits neietekmē attieksmi pret bērniem. :)

nerātnā cik tev berni?

Man tas pašai no malas izskatās briesmīgi, tāpēc savam bērnam tādu nebūtu ar mieru izmantot. Un manējais ir aktīvs, bet kaut kā tiekam galā. Un ar divgadnieku var pat ļoti labi visu sarunāt, ja runā. Ja nesaprot ar vienu reizi, tad jāskaidro vairākkārt.
--
Kā dara citi, man vienalga. Ne mans bērns, ne mana darīšana.

Ai nu jā, es pa diagonāli. :-D

Ā, arī nemīl! :D

Lietotāja Zīle, kura piesprādzē ratos bērnu, lai nelec ārā, neizkrīt, neciena savus bērnus? Tagad zināsim, ka tā nedrīkst. :D

Piekrītu Nerātnai - nekad negribētu, lai maniem bērniem būtu bijība pret mani! Cieņa un respekts, jā, bet tiem ir jārodas caur mīlestību uz saviem vecākiem.

Ko tieši pacelta balss vai uzšaušana pa pēcpusi iemāca? Tīri intereses pēc vaicāju

Pavadiņas lietošana vienreiz pusgadā kādā sakarā vispār tiek pielīdzināta šim? :D

Ko tieši pacelta balss vai uzšaušana pa pēcpusi iemāca? Tīri intereses pēc vaicāju

Tur vienai ģimenei var būt dažādi bērni - viens miera mika, otrs hiperaktīvs, ko tad teiksim, ka nejēdz neko? Bērni nav vienādi, ne vienā ģimenē, ne starp vairākām ģimenēm vēl jo vairāk un nevar salīdzināt, kurā vecumā, kurā situācijā, būtu nepieciešams tomēr papildus rīks.

Daenerys1, slikti lasīji. :D :-)

Man gan arī nav bērnu, bet nevaru nociesties, neiekomentējot - brīnos, ka neviena te nav izteikusi domu, ka bērni taču ir dažādi! Bērns piedzimst ar noteiktu temperamentu un raksturu, kaut ko var mainīt, kaut ko nevar, bet pamēģiniet no hiperaktīva holeriķa, kurš tāds vienkārši ir piedzimis, pusotra gada vecumā izaudzināt pedantisku paipuisīti ar runāšanu vien. :-D Paziņu un radu lokā neviens tādas pavadiņas neizmanto, bet es arī esmu pavadījusi laiku ar bērniem un varu teikt, ka ir bērni, kurus man pat ar rokudzelžiem būtu bail vest ārā (pilnīgs vājprāts), un ir tādi, ar kuriem var iet kā ar pieaugušiem cilvēkiem. Bet jautrākais, ka dažos gadījumos viņi ir brāļi un māsas, tā ka no audzināšanas ne vienmēr ir atkarīgs.

so.so
Neatbalstu visatļautību un izlaišanu, tāpat kā fizisku un garīgu iespaidošanu. Nav tikai šīs divas galējības saskarē ar bērniem. :)
.
Viss, ko te rakstu, ir par to trešo iespēju, kad bērns un vecāki ir sadarbības partneri. Izlaišanās gadījumos bērns uzkundzējas vecākiem, iespaidošanas gadījumos vecāki nosaka visu. Manuprāt, nav forši ne vienā, ne otrā gadījumā, tāpēc runāju par sadarbību. :)

Sakiet, jaunās māmiņas, vai vienkāršāk nebūtu nopirkt parastus rokudzelžus,? To izmēru taču var regulēt - derēs gan sīču pieskatīšanai, gan arī citām vajadzībām attiecībās :D

Pilnībā piekrītu Nerātnai. Paskaidrot savu nostāju, šķiet, nav vērts. Bet skumji, ka tik daudzām šķiet, ka bērnam sāp tikai fiziski.