Bērnu pavadas

Un kā līdzēs pavada , ja katrs skries uz savu pusi? Viens kritīs, otrs turpinās skriet , maz ticams , ka tas notiks pļavas vidū, tā kā var aizķert arī citus.... Bardaks nenormāls

Ja izraujas no rokas, tad ir iespēja vēl noķert viņu, nepametot otru vaļā. Nu nofiksē ar to pavadu, kur viņš atrodas un netiek uz priekšu tālāk. Es tā saprotu.

Ne jau ganās 5m rādiusā kaut kur. :-D

Man šķiet, galvenais, lai bērns nepierod, ka jebkurā situācijā var paraut viņu prom no briesmām. Nu radināt, ka pašam jāskatās iela, piemēram. :-)

Un vispār pavadiņu gloricēšana arī ir nolaidība pret bērnu. Ja Tev tik dikti to pavadu vajag, lieto, bet nemeklē, lai visi par to Tevi glaudītu pa spalvai. Un rēķinies ar sekām.

Ja gribi lasīt pieredzes stīstus un ieteikumus, kā izvairīties un ko darīt tādās Tevis tikko aprakstītās situācijas, tad tā arī jautā. Pavadiņas noteikti nav vienīgais variants, ko apsvērt. Bet ja Tu te mēģini izdabūt no citiem piekrišanu pavadiņām, tad pati redzi, kas no tā iznāk.

Man šķiet, tu jau esi izlēmusi ko es rakstu/domāju vel pirms izlasi manu komentāru. Vai arī vienkārši neuztver domu. Es gribēju lasīt viedokļus bez personiskiem apvainojumiem, bet tā jau tas cosmo nenotiek...
Tagad jāatkaujas kā māku :-D:-D:-D:-D:-D:-D

Nu, sešās lapās gribēji no cosmo lietotājām izdabūt piekrišanu pavadiņām. Bija, kas atbalstīja, bija, kas iebilda.

Autores pieteikuma jautājums:

Kăda ir jūsu attieksme pret bērnu pavadām?

Kur tur tieši grib dabūt piekrišanu? Vienkārši viedokļus, ne pārmetumus, kā var ienākt kas tāds prātā, lai dzemdē atpakaļ. Par to man liekas runā.

Man nesen gadījās situācija un labprāt dzirdētu viedokli/ieteikumus, jo pati mazliet apstulbu.
Bieži sanāk pieskatīt draudzeņu bērnus. Pirms dažām nedēļām ar vienu divgadnieci biju parkā un tur satikām viņas BD grupas biedru, kas bija tajos uz muguras liekamajos grožos. Viņi paspēlējās nedaudz, viss ok, bet pēc tam meitiņa bija mazliet izbrīnīta un man pilnā nopietnībā prasa "Why Robby.. like..." un rāda uz tuvumā esošo suni siksniņā. Es kārtīgi nosmējos un teicu, ka nezinu, lai prasa mammai, cerībā, ka viņa līdz tam aizmirsīs.
Kas jūsuprāt ir labākā rīcība tādā situācijā? Izvairīties/ mēģināt novērst uzmanību? Paskaidrot, kā ir?
Man negribējās teikt, ka tas ir tāpēc, ka puika nemāk uzvesties, jo viņi ikdienā satiekas un tajā brīdī tas puika uzvedās pilnīgi normāli. Ka tas drošības dēļ? Ko tālāk teikt, ja prasa, kāpēc viņas vecāki tā nedara? Negribas arī iebiedēt, ja nu viņa iedomājas, ka bez siksniņas nav droši.
Pati par siksniņām neesmu sajūsmā un savu bērnu pie tādas neliktu, bet nu saprotu, ka dažās nestandarta situācijās tā tiešām var likties drošāk, piemēram, ceļojot ar lielu aktīvistu, un skaļi nosodīt nevienu neiešu. Viņu bērni viņu darīšana. Bet kā to labāk paskaidrot citam bērnam?

Twinmom, izskatās, ka Tev taisnība - Nerātnā laikam tiešām labāk pārzina Tavas domas un motivāciju par Tevi pašu (spriežu pēc uzstājīgā apgalvojuma, centies "izdabūt piekrišanu"). Turklāt Tev taču viedās supermammas pateica, ka pavadiņa=nolaidība un slinkums un citu iespēju nav, jo viņu personīgā pieredze tā rāda.

Aurelia, "nezinu, prasi Robby mammai", manuprāt ir OK, jo Tu tiešām nezini tās mammas motivāciju. Mana paziņa saviem bērniem (kuriem tagad 30) izmantoja pavadiņu, jo viņa dzīvoja diezgan "dzīvā" pilsētā (neLV) un viņai psiholoģiski bija vieglāk (saistībā ar drošību), turklāt tajā apvidū tas netika uzskatīts par neko ārkārtēju vai "bērnu pazemojošu". Viņa ir cilvēks, kuru es noteikti nesauktu ne par slinku vai neuzmanīgu.

Precizējums - tēmas pieteikumā autore jautāja pēc viedokļiem. Komentāros nē.

Aurelia ja vien tai mammai nebija vēl bērniņš vai arī , ja tas parks neatrodas tieši pie kādas auto pārpildītas vietas , nāk prātā Maskavas platās milzīgās ielas , tad man liekas , ka tā pavada šoreiz bija lieka vispār !
Ir taču jāsaprot , kur tās pielietot un parastā situācijā tādas šķiet tiešām ērmīgi ne tikai mums pieaugušajiem , bet arī bērniem pašiem . Es arī nezinātu , ko atbildēt :-/
.
Turpretī , ja viņai bija vēl viens bērniņš vai tiešām parks atrodas tuvu lielceļam , tad tā arī pateiktu , ka mammai ir otrs bērniņš un ir drošāk , ja ejot tulīt pāri ielai abi bērni būtu blakus .

Duujaa

Lielīties ar bērnu mātes panākto un pateikt, ka citiem jāizglīto sevi, amorāli.

Interesanti, kāda Tev var būt nojēga par manu lomu šajā jautājumā. :D
Tava maisīšanās šeit ar uzbraucošiem komentārem ir diezgan amizanta, ja vēl ņem vērā, ka Tev līdz bērniem ir kā līdz Ķīnai rāpus... :D

Jā, komentāros autore izteica pārsteigumu par tik daudz negatīviem viedokļiem un oponēja "pret" viedokļiem. Ja tas nozīmē mēģinājumu "izdabūt piekrišanu", tad "izdabūt piekrišanu" mēģina jebkurš foruma lietotājs, kurš pastāv uz savu viedokli.

Aurelia, stāsti patiesību bērnam saprotamā valodā - aptuveni - "cilvēki, gan mazie, gan lielie, ir dažādi, viņa domā atšķirīgi un rīkojas atšķirīgi. Tā bērna vecākiem šķiet, ka pavadiņa ir labākais veids viņiem, mēs tā nedarām, jo mums tā nešķiet"
Tas varētu būt +/- divgadnieka līmenim saprotami. Labi vēl pielikt piemērus, kas ilustrē citas atšķirības, kas konkrētajam bērnam būs acīmredzamas.

Protams, te ir forums, te katrs pastāv par savu viedokli. Arī no autores atšķirīgu. Un manējais jau no sākta gala ir par pavadiņu nevajadzību, ja bērnam primāri velta uzmanību.

Man ir vienalga. Pašai bērni nav, bet ideja par pavadiņām netraucē, varbūt drusku pasmīnu, bet pa lielam galvenais lai bērns ir drošōbā un kaut cik kontrolēts. Pati protams neskrietu pirkt pavadiņu uzreiz kā būtu bērns, bet ja tik tālu nonāktu, tad pati arī apsvērtu ideju par tādu.

Nerātnā, tieši tā - tāpēc es neizpratu Tavu komentāru par autores motivāciju.

Precizējums "tieši tā" bija domāts par "te ir forums", nevis par pavadiņas esamības saistību ar bērnam veltīto uzmanību.

Njā, sajutos kā baigi sliktā mamma, jo mana 1.3 g jaunā meita, palaista ārā izskrieties, ir tik sajūsmināta, ka skrien uz visām debess pusēm. Un sarunāt, ka tur nedrīkst, bet tur drīkst, ir diezgan neiespējami. Līdz šim es uzskatīju, ka tādā vecumā tas ir normāli (patiesībā, man pat tas patīk), bet daži cosmo lietotāji mani pārliecināja, ka kaut kas jādara lietas labā. Nu tad tā - savu bērnu nopēršu un sevi ielikšu kaktā!

Par pavadiņu - kad būs vairāk bērnu, varbūt apsvēršu nepieciešamību tādu nopirkt. Pagaidām nav vajadzīgs.