Bērnu pavadas

Duujaa
Izteicu savas domas un attieksmi, piedāvāju savas idejas. Nevienam nav spiesta lieta tās ņemt vērā, jo izvēle galu galā tāpat ir viņu rokās. :)

Neesmu redzējusi nemierīgus un nepaklausīgus bērnus vecākiem, kuri izturas pret savu bērnu ar cieņu.

a ha ha ha ha !!! :D Reāli smieklīgi. Esi kādreiz ārā bijusi ar diviem, piemēram, pusotru gadu veciem bērniem? Neklausīt mammu/aukli un neskriet pretējā virzienā kā otrs mazulis ir tieši NEKĀ saistīts ar vecāku cieņu. Gudri d***t nav malku cirst.
Autorei - pie sava viena bērna situācijas es neizmantotu, bet ja vairāki bērni, tad jāskatās. Kādreiz jau var. Labāk tā nekā bērns paskrien mašīnai zem riteņiem. Nav jau tā, ka bērneli visu dienu pavadā tur.

nerātnā, tu klāsti kaut ko kā no instrukcijas, kas domāta tad, kad iedomājies, ka ir bērni, vai iedomu bērniem. Tālu no reālās dzīves atrodies te. :)

Duujaa
Neesmu fatāliste un savu realitāti veidoju pati. Ja kaut kas tajā neapmierina, tad lūkoju, ko darīt, lai to mainītu. Atbildība par manu realitāti ir manās rokās, un tikai. Var jau nogrūst atbildību citiem, bet tad rezultāts ir citiem pa prātam, kas, protams, tikai nejaušības pēc var saskanēt ar manām vajadzībām, vēlmēm un iespējām. :)

Nu man nav bernu, bet es uzskatu, kad tiri sadu viedokli paust un nosodit mammas var tad kad tev pasai ir jau berns un tu esi tam gajis cauri ;)

Esmu dzirdējusi viedokli, sajūtas no sievietes, kura kā bērns tika vesta pavadā. Viņa saviem bērniem kaut ko tādu noteikti nenovēl. Varbūt vispirms jājautā pašiem bērniem, ko viņi domā, ja bērnus tur pie saitītes.

gazele
Līdz cik gadu vecumam viņu veda pavadā? Cik bieži?

Tad nevajag izpaust savu personīgo, kā vispasaules patiesību un ka mātes neder. Ja nav bērnu un, piemēram, nestrādā ar bērniem, tad var apšaubīt un vispār, kaut kādi sapņu plauktiņi, kamēr nokritīs klapes. :-)

Nevis bērni ir |aktīvāki mūsdienās" bet vecāki fiziski bērnus nenodarbina, tāpēc gribas skriet. plus vēl viss tas cukurs ēdienā!

Ta nu gan nav ! ;)

Vispar ja ir berni ar pavisam mazu gadu starpibu tad plus vel aktivaki bus, kopa :D

Nē, nē un vēlreiz nē. Visu diskusiju nelasīju, varbūt, ka kāda domā līdzīgi, bet uzskatu, ka bērns pie rokas/klēpī ir svarīga sava veida komunikācija ar pieaugušo. Ne vienmēr ar vārdiem, bet arī ar vecāku paraugu, instinktīvi nodotas kaut kādas kustības, kur jāuzmanās, kur laicīgi jāapstājas. Jā, tajā "jūra līdz ceļiem/man visur jāaizskrien" vecumā, šķiet, ka nekas jau neaizķeras, bet es uzskatu, ka tad bērns veidojas un ir svarīgi būt kontaktam ar viņu arī fiziski. Man ir pieredze ar bērniem visos vecumos arī pa vairākiem reizē dažādos vecumos, bet nekad neiedomātos viņus piesiet, lai cik hiperaktīvi arī nebūtu.
Protams, cik cilvēku tik viedokļu.

Kăda ir jūsu attieksme pret bērnu pavadām? Rīgas ielās kaut kā nav redzēts.

Redzējis neesmu, pēc tā gan nevaru vadīties, tapēc, ka visi paši izlemj. Pienāks laiks būs tāda pieredze, tad zināšu:-D cik "jautri", ātrāk tik sanāk - "kā būtu ja būtu" :-D.

Interesanti, vai mēs visas arī esam traumētas psiholoģiski, ka bērnībā gulējām gultiņā ar koka restītēm? Tas taču kā cietums! Vecāki tak varēja uz parastas gultas zīdaiņus likt gulēt. Taču vajadzēja saunāt un ar cieņu bērnam paskaidrot, ka izkrist no gultiņas nevajadzētu un būtu labi nekāpt no gultiņas ārā.
Ēdot arī vajadzēja nolikt zīdaini uz parastas taburetes un ar cieņu pastāstīt - nebūtu labi nokrist no krēsliņa, tāpēc jāsēž ļoti uzmanīgi.
Vēl vecāki varēja logus atstāt vaļā, lai bērnu nemocītu ( kā cietumā ) - tā vietā varēja vienkārši sarunāt, lai nekāpj uz palodzes un nelien ārā pa logu.

man likās stulbi, līdz mirklim, kad 3gadīgo māsasmeitu notrieca mašīna, jo nepaspēju aizskriet līdzi

Ja es būtu bērns:-D

man likās stulbi, līdz mirklim, kad 3gadīgo māsasmeitu notrieca mašīna, jo nepaspēju aizskriet līdzi

:-O Ai, Default, man žēl dzirdēt! Ceru, ka ne fatāls rezultāts?

paveicās un tikām cauri ar milzīgu punu un pāris zilumiem. tas bija uz gājēju pārejas, tāpēc mašīna bija lēna

Labi, ka tā. Virtuālais apskāviens jums abām.

man likās stulbi, līdz mirklim, kad 3gadīgo māsasmeitu notrieca mašīna, jo nepaspēju aizskriet līdzi

Briesmīgi! Labi, ka nekas traģisks.