Kas vistiešākajā veidā norāda uz to, ka arī fotogrāfei ir savas pamattiesības netikt diskriminētai par savu reliģisko pārliecību, viņai kā ticīgam cilvēkam nav pieņemami fotografēt netradicionālas orientācijas pārus.
Ja fotogrāfe L.Š. savus pakalpojumus sniedz kā juridiska persona (piem. caur savu SIA vai mikrouzņēmumu) tad juridiskai personai nav un nevar būt reliģiskas pārliecības tās cilvēktiesību aizsardzības izpratnē. Tikai fiziskas personas var baudīt cilvēktiesības.
L.Š. kā privātpersonai ir tiesības uz saviem reliģiskajiem uzskatiem un pārliecību, kā arī tiesības paust savus uzskatus. Šeit gan ir jānorāda, ka LR Satversmes 116. pants paredz, ka vārda un izpausmes brīvību var ierobežot, ja tas aizskar citu cilvēku pamattiesības. Būtiski ir arī norādīt, ka Satversme neparedz atļauju diskriminēt, tādēļ, ka tas atbilst personas reliģiskiem un pasaules uzskatiem. No tā izriet, ka L.Š. ir tiesības uz savu reliģisko pārliecību, bet tas nedod viņai kā pakalpojumu sniedzējam, tiesības kādu diskriminēt.