Vai vispār ir iespējams pierast dzīvot ārzemēs?

Nedaudz nevietā, bet ja kāda dāma dzīvo Zviedrijā, Vesterosā, uzrakstat man. Pārvācos pēc mēneša un draugu man vēl nav tur :D

atkarīgs, kāpēc esi devusies prom. ja tāpēc, ka tev riebjas Latvija, ka negribi būt daļa no šīs sabiedrības un kultūras utt., domāju, iejusties citā valstī nebūtu problēmu. ja tāpēc, ka dzīve piespieda un nemaz negribēji braukt prom, tad būs grūtāk. es nodzīvoju citā valstī vairāk kā 3 gadus, un skaitīju dienas, kad tikšu prom. man nepatika vietējā kultūra, ēdiens likās briesmīgs, domāšanas veids un daudzas citas lietas. bet man bija mērķis nopelnīt konkrētu naudas summu un doties atpakaļ, paliku līdz mērķis tika sasniegts. manā gadījumā nepalīdzēja draugu iegūšana, kā te daudzas min. tie vietējie draugi nespēja izlīdzināt to, cik ļoti man pietrūka ģimenes, tuvu draugu, dabas, tīrā gaisa un normālas pārtikas, un arī lielāka alga nebija pietiekams iemesls palikt.
*

Es nesaprotu savukārt par kādām neapmierinātajām sejām runājat.. man apkārt ir tieši 1 cilvēks kas ir always neapmierināta.. pārējie normāli cilvēki! Vajag pašam darīt un visu var arī te...

interesanti, ka tie man zināmie cilvēki, kas par to vienmēr piemin, paši nav nekādi smaidīgie saulstariņi. atceramies, ka sabiedrība ir arī jūs paši. man arī nav gadījies sastapt neapmierinātus cilvēkus šeit biežāk nekā citās valstīs, izņēmums varētu būt dienvidu valstis,kur vienmēr spīd saule un cilvēki ir vienmēr smaidīgi un atvērti.
*
katrā ziņā tas ir ļoti individuāli. man LV ir mājas, un šeit jūtos ļoti labi. ja jūties slikti tajā valstī (arī pēc pilsētu nomainīšanas, darba atrašanas, draugu iegūšanas), tad varbūt tev jāpamēģina cta valsts vai arī jābrauc atpakaļ uz LV.

tev pašai ir jāizvēlas ko tad īsti gribi, jebkurā vietā dzīvojot atradīsies problēmas...ja pietrūkst Latvijas un domās ir Latvija, iesaku pamest un atgriezties dzimtenē. Vienmēr visu var atsākt no jauna, strādāt, pelnīt un rauties pa dzīvi....Bet tev ir jāapzinās, ka algas līmeņi ir un būs atšķirīgi!
šī ir mana 3.valsts kurā dzīvoju ārpus LV un te esmu visilgāk no visām iepriekšējām...nepatīk laikapstākļi, nepatīk tradīcijas un nesaprotama kultūra, bet patīk algas sistēma, tā tad arī alga...tikai dēļ mīļotā cilvēka turos un saņemos lai neaizbrauktu atpakaļ uz dzimteni un ceru ka spēšu iejusties tā ka nepietrūks dzimtenes :)

Pārvācoties uz ārzemēm, tas ir gandrīz pats svarīgākais - iegūt jaunus draugus! Es no vientulības būtu sajukusi prātā, nepazinu nevienu cilvēku šajā valstī. Tagad jūtos drīzāk kā mājās un atpakaļ uz Latviju negribu ne par ko.

Dzīvoju ārzemēs 5.5 gadus, bet esmu visai tuvu Latvijai, viegli aizbraukt, kad vien sagribas. Šobrīd laikam beidzot varu teikt, ka esmu pieradusi, galvenokārt tāpēc, ka esmu kopā ar vietējo vīrieti un mums aug meitiņa, kurai ir (arī) šīs valsts pilsonība. Tāpat arī liela loma ir tam, ka beidzot dzīvoju pilsētā, kas man patiešām ļoti patīk (iepriekš biju mazpilsētā), man šeit ir draugu un paziņu loks, kā arī visa dzīve un sadzīve ir sakārtojusies ļoti ērti. Iepriekš 4 gadus nodzīvojot mazpilsētā, sapņoju lar laiku, kad beidzot atgriezīšos Latvijā, es jau ienīdu to pilsētu, visi stūri bija no galvas zināmi!
Droši vien, ka ir cilvēki, kas nekad līdz galam neiejutīsies, bet lielākoties, manuprāt, tie ir nepareizi sakārtotie apstākļi (tā pati pilsēta, draugi, izklaides utt).

P.s. arpus lv nodzivoju 10 gadus

Jaa var ja briva laikaa nesez cetras sienaas. Es nevaru pierast dzivot Lv.

Tas lai paliek pie manis :)

Fionna, kādēļ esi vēl šeit?

Esmu dzivojusi vairakas reizes ārzemēs.. tagad nebrauktu nekur, te ir ģimene, draugi, un viss lieliski.
Es nesaprotu savukārt par kādām neapmierinātajām sejām runājat.. man apkārt ir tieši 1 cilvēks kas ir always neapmierināta.. pārējie normāli cilvēki! Vajag pašam darīt un visu var arī te...

Menesi jau esmu Holandee! Loti patik si valsts. LV kaa taada man nepatik. Visas tas drumaas sejas, kstastrofaali zemas algas bez tam man seit isti nav draugu un sri attiecibas ar gimeni nekaadas labaas nav. Nejutos kaut ko pazaudejusi un seit esmu sapazinusies ar tik daudz forsiem cilvekiem..katru dienu kaut kas jauns!

Nelasīju komentārus, bet domāju, ka tas atkarīgs no cilvēka. Es dzīvoju citā valsti jau vairāk kā 5 gadus. Jūtos labi, nenožēloju. Lidojot uz Latviju prieks, jo lidoju mājās. Bet tik pat liels prieks, ja ne pat lielāks, ir lidojot atpakaļ, jo atkal tā foršā sajūta, ka lidoju mājās :) dzīvoju taču šeit!!! :)

Piekrītu Drostalai, labi var dzīvot arī Latvijā, tikai jāmāk kruķīties , pirmkārt jau -jāgrib! Izklausās tavam draugam tas nav tik svarīgi. Problēma ir atsevišķajos uzskatos.

Neieredzu LV, gribu prom, tāpēc, nesaprotu, to sajūtu pēc LV, vienīgais kas patīk te, ģimene un draugi :)

Iepriekš 1.5 gadus dzīvoju Austrijā un tagad jau 1.5 gadus te iepriekš komentāros nīstajā Anglijā. Esmu iejutusies un jūtos labi. Uz Latviju braucu 3-4 reizes gadā kā ciemiņš.
.
Problèma ir tajā, ka Tu neesi atradusi neko jēdzīgu un aizraujošu, ko darīt.

Dzīvoju ārzemēs. Reizēm uznāk bēdas un ilgas pēc Latvijas, sapņoju ko darītu, kur ietu, ko ēstu utt. Šajā valstī ir ļoti atšķirīga kultūra un ēdiens. Dažreiz lasu Latvijas pavārgrāmtas un tecinu siekalas par karbonādi un kartupeļiem ar mērci, jo šeit neko no tā nevar atrast. Dažreiz dusmojos, kāpēc nevarēju dzīvot Latvijā, kāpēc Latvijas valsts (nevis zeme) tik ļoti cenšas izğērbt tās iedzīvotājus... un tad apstājos. Dzīvojot Latvijā, strādājot tajā pašā amatā, kas ir mans sapņu darbs, bieži man nebija ko ēst, tad dzīvoju ar vecākiem, jo nevarēju atļauties noīrēt dzīvokli viena, bet dalīt ar svešiniekiem negribēju. Šeit saņemu vismaz 3x vairāk, par dzīvokli maksāju mazāk un varu atļauties ēst ko vēlos, nevis kam sanāk un reizēm nesanāk!
Vai esmu pieradusi? Nē, vietējo draugu praktiski nav, ielas nezinu, kur kas atrodas arī īsti nezinu. Ēdiens un kultūra cita, bet zinu, ja galīgi nespēju izturèt, tad braucu paciemoties Latvijā. Lidojumi kopā sanāk 6-7h.. Esot Rīgā, pirmās 3 dienas ir ok, bet tad saprotu, ka nekas nav mainijies. Cilvēki tik pat nīgri, ielas bedrainas un ēdiens garšīgs... un tad jau atkal varu doties atpakaļ. Skumjas uznāk kad ilgāku laiku jūtos vientuļi, vai kad garlaicīgi, kad kaut kas ilgāku laiku nesanāk.

Es arī piekrītu par to, ka atkarīgs no cilvēka!
Nekad neesmu dzīvojusi ārzemēs, bet man pat aizbraucot uz otro LV galu jau gribās mājās... Ikdiena, ģimene, draugi, sava vide - nespēju iedomāties dzīvi citur. Jo galu galā - vai tad cilvēkam vispār ir kādreiz gana labi???
Bet man ir labi, turklāt tepat, alga ir tāda standarta, bet pietiek, nesūdzos. Dārgas smaržas, somas nepērku, bet man ar nemaz to nevajag!
Man ir ģimene, superīgas attiecības ar manu mammu, bez kurām nevarētu ne dienu.
Tā, kā jā - drošvien viss atkarīgs no apstākļiem un paša cilvēka. Piekrītu, ka varbūt tev neforši, jo nav arī darbs, ja būtu - varbūt būtu cita lieta.

Latvijā vismaz kā cilvēks dzīvotu nevis eksistētu.

Jo no algas līdz algai?

Draugs jau tas lielais plānotājs, visu laiku domā uz priekšu, kas protams ir lieliski, bet kā jau teicu, liekas, ka visu jaunību šitā palaidīšu garām tikai tāpēc lai kaut kad, nezin kad, varētu dzīvot komfortabli.

Latvijā tev nav garantijas, ka jebkad dabūsi pensiju.

tu piemini jau divreiz jaunibas palaisanu veja del naudas! ko tu ar to doma? ka jaiet uz darbu un japelan, ka nevar izklaideties? kas Latvija ar so jaunibu butu savadak?

+
Latvijā, lai nodrošinātu tādu līmeni, kā ārzemēs, vairāk laika nāksies pavadīt strādājot. Tā arī visu jaunību var nomocīt vairākās darba vietās, maksāt nodokļus, bet vecumdienās pat pensiju nesaņemt.

Es ari esmu loti, loti talu tur, kur vienmer spid saule, pludmale pastaigas attaluma, dzives kvalitate augsta, BET nu jau gandriz 2 gadus neesmu parliecinata, ka esmu 100% iejutusies.
Pietrukst Latvijas dabas, svetku, visi labumi no darza, gailenes salasitas mezos, svaigais gaiss un viss ar to saistitais. Skiet ka dzive Latvija ir tik daudz veseligaka un mierigaka, bet nu visur ir savi plusi un savi minusi.:-|

Es nevarētu, man ir reāla iespēja ar ģimeni pārcelties uz jebkuru pasaules malu - negribu.