Uzsprāgu

Jo nu ir sevietes kam it nekad neveicas gimene sdzive unne ar vienu veci. Ttadabezvertiga , nevertiga un nekada. Tu esi tada pati ka lasam, ta ka prriecajies ja vispar ir virs nevis naudi te jau otro gadu no vietas.

Zinu vienu pāri,kas vēl pirms sāka dzīvot kopā ,vīrietis pirka,dāvināja daudz ko,bet kad sāka dzīvot kopā, neilgi pēc tam viņš sāka melot ,ka naudas maz..iemesls tāds,ka meitene uzskatija,ka viņai visa viņa nauda pieder, neinteresēja,ka ir citi maksājumi, tik taisa scēnas, ka grib to vai to, ja nepērk tad nemīl. Bieži vien bija naudas grūtības,jo meitene pieprasīja dārgas dāvanas un viņai vienalga vai pēc tam ir nauda un kur to ņem. Strādāt viņa ar strādā,bet uzskatīja,ka nauda ko nopelna ir viņas un sievietei nepieklājās savu naudu tērēt priekš citiem.

Esgan savu nopelnotu d alu ari ieguldu gimene, bet manejam ir uzskati ka sievietes nopelnita nauda ir tikai sievietei pa lielam. Ta aka butba katra sanemam tadu virieti vai vecmeitibu kadu nu esam pelnijusas.;-)

Manuprāt, cilvēka īpašības un attieksme diezgan bieži var tikt novērota tieši šādos "štruntos". Un ir cilvēki, kuriem ir svarīgas kādas noteiktas lietas, dažiem dzimšanas dienas, dažiem ceļojumi, dažiem kaut kas cits, un bieži tas svarīgais neslēpjas tieši tajā konkrētajā lietā (tās eksistencē, esamībā), bet emocijās, kas tiek gūtas, no tās. Tas tā... trivializēt un "nokrāsot" par nenozīmīgu var gandrīz visu.

Latvijā, ja sievietei uzsauc tēju, viņa ir golddigere. Bet nu, tas jau attiecīgi valsts labklājības līmenim.

Esgan savu nopelnotu d alu ari ieguldu gimene, bet manejam ir uzskati ka sievietes nopelnita nauda ir tikai sievietei pa lielam

Mums ir tāpat, nauda stav pie katra paša,bet nav tā ,mana nauda, tikai mana. Ja es ko ieraugu veikalā, kas mums abiem noderētu ,paņemu un nopērku ,tieši tā pat arī draugs dara. Ja kādreiz vēlos kautko un uz to brīdi nepietiek naudas, palūdzu, lai aizdod, bet viņš tāpat nekad neņem naudu atpakaļ ,kad dodu:-)

Nu mes nekad neaizdodam tads vards butu musu gimene aizvainojums. Tacu doma man bija tada ka liel d alu drkstu teret ka vien velos. Ir bijis ja iztereju uz gimeni bet manejais sanemot manus pasutitos apavus piemeram tagad apmaksaja vai vel komestiu vai iedod vel kadam lietam. Jo sievietei ir vajadzuba sun ir jabut. Ties aga tapat daru es, j uz sevi vins skops. Nu ja ko redzu panemu lai zinu ka vinam ir. U ne mes ari neizmaksajam viens otram. nav mums giemen tada varda. Kam nauda tas maksa.

Un man ja paldies dievam un amnejam ir vieglak neka teiksim autorei, jo dzivokla rekini ir tikai uz maneja , vins vienmer apmaksa. Man japieliek parejam.

Attiecībās lielāka alga sievietei, sevišķi daudz lielāka, ļoti bieži kļūst par problēmu, diemžēl. Teorētiski es uzskatu, ka tam tā nevajadzētu būt, bet mēs esam visi ar lielākā vai mazākā mērā izskalotām smadzenēm un mums to ir grūti sagremot.
.
Pie tam, tu saki - nav naudas. Kam nav naudas, viņam vai jums?

Pie tam, tu saki - nav naudas. Kam nav naudas, viņam vai jums?

Te arī varētu būt tā problēma. Nauda katram sava, viens pelna daudz vairāk kā otrs, dzīvo gan droši vien atbilstoši vairāk pelnošā līmenim (tam, ko tas var atļauties).
--
Sen atpakaļ man arī bija tendence dalīt-katram sava nauda, pat nezinu, kāpēc, laikam nemācēju aptvert, ka tagad esam viens (nu, ne kā siāmas dvīņi, bet viens kopums, apvienība), ka tagad gan finansiālie uzplaukumi, gan pagrimumi mums ir kopīgi. Naudu nekad no viņa neņēmu, pat nepatika, ka viņš pērk kaut ko dārgu man.
---
Tagad ir citādi. Viņa nauda mums ir ikdienas tēriņiem, man, viņam, mūsu dzīvniekiem, mājai. Mana nopelnītā nauda gandrīz visa iet uz krājkontu, ja kādu daļu neiztērēju uzreiz. :-D Bet tas tad arī kopīgiem tēriņiem-nopērku kādu ceļojumu, biļetes uz pasākumu, kas mums abiem patiktu, ja vajag, kādas dāvanas maniem vai viņa tuviniekiem. Noteikta summa vienkārši paliek kontā. Dzīvojam par viņa naudu, par manu naudu varam atļauties dažādus dzīves prieciņus un tā veido drošības spilvenu.

Ir bezjēdzīgi strīdēties par šo tēmu un skaidrot autorei, ka veselīgās attiecībās pati kopā būšana ar mīļajiem un kvalitatīvi pavadīs laiks ir svarīgākais. Tas ir atšķirīgs pasaules redzējums, kurš no bērnu dienām novērots/ieaudzināts ģimenē vai kājas tam aug no kaut kādiem kompleksiem un tad nu caur dārgajām dāvanām cilvēks pašapliecinās. Viss draudzeņu loks atlasīts tāds pats, sarunās ar kolēģiem dominē, kur katrs atpūtīsies, šopings, kāds nu kurai telefons u.tml. Tā vienkārši ir viņas realitāte un viņa pat nenojauš, ka var būt citas vērtības un ir pārliecināta, ka savādāks viedoklis ir naivuma izpausme.

Sajūsma par šopingu un jaunu telefonu neizslēdz arī citas vērtības dzīvē :)

Nelasīju visus komentārus, varbūt jau pavīdēja kādai līdzīgs variants manam domu gājienam - ziedus nopirka tikai tāpēc, ka pēdējā brīdī atčuhņījās, ka sievai dzimene, bet naudas dāvanai vairāk tiešām nebija. Jāsaka gan, ka man ir bijis līdzīgi gan jubileju ziņā, gan lutināšanas jomā kā tādā. Gan versijā - ja tu ko gribi, tad prasi, aiziesim nopirksim tev veļu, otrā gadījumā - pats nekad nepiedāvās, neiedomāsies nopirkt ko jauku un iepriecināt. Šādās reizēs jūtos nenovērtēta kā sieviete, zinot to, cik ļoti daudz daru viņa labā.

Man ir jautājums, a tad, kad nebijāt precējušies, viņš dāvināja dāvanas un savlaicīgi atcerējās par dzimšanas dienu?
Jo te īstenībā vīrietis izskatās pēc golddigera, nevis sieviete. Apprecējās ar turīgāku sievieti, lai visu paša pelnīto naudu varētu tērēt tikai sev, vai arī pēc kāzām samazināja sev slodzi darbā, lai varētu laist luni, jo sieviete taču visu var nodrošināt.
-
Par This moment komentāru runājot - tā tas var būt un es šajā gadījumā pievienošos vairuma komentāriem par to, kāpēc Tu ar tādu cilvēku vispār precējies? Piemēram, tā pati aizmāršība un nevīžība mani drausmīgi kaitina cilvēkos, es nevaru ciest šos aizmāršas, kas nesveic svētkos vai nezina, kurā gadalaikā sievai dzimšanas diena. Ir daži tādi paziņas, atnāk ciemos, pēc 4-5 stundām atjēdzas, ka ieradušies uz manām vārda dienas svinībām. :-O :-D Es kā cilvēks, kas visiem tuvākajiem radiem zina no galvas personas kodus, ieskaitot otro daļu, atceros, kādas kuram puķes uz kura gada dzimšanas dienu esmu dāvinājusi, zinu no galvas pusi vārda dienu kalendāra un ģimenes locekļiem vēl arī dzimšanas laikus atceros, nevaru ciest tos cilvēkus, kas nespēj datumus iegaumēt.

Man ir tieši tāpat kā Daenerys1, tāpēc piekrītu un pievienojos šim viedoklim.

Man piemēram ļoti forši un patīkami,ka paņemam biezpiena kūku un apedam uz pusēm. Nevajag nekādas dārgās dāvanas. Esmu augusi vidēji turīga ģimenē. Un varbūt tādēļ nekliedzu pēc visa dārgā un čubināšanas mantiskaja ziņā.
Zinu sievu,kas augusi nabadzīgi kuplā ģimenē divistabu dzīvokli un tagad kaprīzi spiež ārā no vīra savas iegribas. Tā turpinot var ari beigtiest vīram iekrājumi un kredītu kādu mēnesi nenomaksajot ... tad lombardā būs jāliek davinatas ķēdītes un andele somiņas, lai būtu nauda pusdienām.

Un par to pēdējo brīdi vispār ir dīvaini, jo mēs ar vīrieti savus svētkus plānojam, es jau savlaicīgi, vismaz 2 ned. iepriekš noskaidroju, vai viņam uz maniem vai viņa svētkiem ir jāstrādā vai nē, lai attiecīgi plānotu, vai viesi nāks pa dienu vai vakarā, tālāk runājam, kādā stilā būs svinības - vai jāpasūta suši, vai jācep šašliki, vai iesim ārpus mājām svinēt, ja tā, tad cik lielā kompānijā, utt., nu tas taču viss tiek laicīgi plānots un izrunāts ģimenē. Ja jau dāvanas ir tik svarīgas, neticu, ka svinības nav svarīgas, līdz ar to vīrietim tā kā jau sen būtu jānojauš par svētkiem.
-
Es jau jūtos kā sēne un nesvinētāja, jo svētkos iztieku ar restorānu divatā vai šašlikiem pagalmā līdz 10 viesiem, man likās, ka jau man dzimšanas diena ir diezgan nebūtiska, jo ir paziņas un kolēģi, kas pat neapaļām jubilejām īrē pirti, sūta galdu, pasūta dzīvo mūziku, aicina 70 viesus, utt.

Es kā cilvēks, kas visiem tuvākajiem radiem zina no galvas personas kodus, ieskaitot otro daļu, atceros, kādas kuram puķes uz kura gada dzimšanas dienu esmu dāvinājusi, zinu no galvas pusi vārda dienu kalendāra un ģimenes locekļiem vēl arī dzimšanas laikus atceros, nevaru ciest tos cilvēkus, kas nespēj datumus iegaumēt.
Nekā personīga, bet kāāāā mani uzjautrina šādi neirotiķi :D Visu līdz pēdējam iegaumēs, katru sīkumu prātā sagrupēs pa datumiem, saplānos pa minūtēm un tad dusmosies, ka pārējie nedara tāpat :D No sērijas - pati izdomāju, pati apvainojos :D

o te īstenībā vīrietis izskatās pēc golddigera, nevis sieviete. Apprecējās ar turīgāku sievieti, lai visu paša pelnīto naudu varētu tērēt tikai sev, vai arī pēc kāzām samazināja sev slodzi darbā, lai varētu laist luni, jo sieviete taču visu var nodrošināt.

Nopietni??
Golddigere ir sieviete. Jo autores citas tēmas "slēpt patiesos ienākumus" - pirms satikās vīrietis pelnīja vairāk, tad autore nomainīja darbu un nu viņai alga esot par 600e vairāk kā vīrietim. Un viņa to negribēja stāstīt vīram, lai viņš joprojām būtu tas, kas visu pērk un "lutina". interesanti vai galu galā pastāstīja vai noklusēja.
+ vēl iepriekš bija tēma, ka vīrietis nopircis viņiem dzīvokli un tagad remontē viņu, t.i. tur arī aiziet visa viņa nauda. Lai nodrošinātu viņiem KOPĪGU mājokli. Bet ar to redz ir par maz.
+ Cita autores tēma - ka vīrietim jāpērk viņai rotasslietas, jo neesot "normāli", ka sieviete pati pērk. Jābūt dāvinātām.
+vēl cita tēma, kur autore sūdzas ka vīrietis negrib nekur iet izklaidēties. Ja es rautos papildus slodzes darbā un visa mana nauda tiktu iegūldīta kopējā labumā, man arī nebūtu ne spēka, ne vēlēšanās iet izklaidēties.

Visu līdz pēdējam iegaumēs, katru sīkumu prātā sagrupēs pa datumiem, saplānos pa minūtēm un tad dusmosies, ka pārējie nedara tāpat

Un ko man darīt, atmiņu nodzert? Man no bērnības ir ļoti laba atmiņa, jo sevišķi uz skaitļiem.