Rīdziniece, es arī parasti vienmēr uzreiz pasaku, ja man kas nepatīk, bet šis laikam ir pārāk sāpīgs jautājums un es neesmu gatava strīdam par šo tēmu :D . Es ļoti labi apzinos, ka mēs esam auguši pilnīgi dažādās vidēs - man ir turīgi vecāki, man ir pierasts, ka mēs ar ģimeni vienmēr kaut kur esam ceļojuši, svētkos un arī ne svētkos ir dāvanas utt. Viņš ir audzis laukos, ģimenē nav bijis daudz naudas un, attiecīgi, ieradumi un sapratne par to, kas ir ikdienas norma, pilnīgi cita. Tagad, protams, viņš ir izrāvies, ieguvis labu izglītību un attiecīgi arī labu darbu, taču tādas lietas kā ceļojumi, dāvanas, restorāni, viņam joprojām liekas maznozīmīgas. Sākumā es par to nepārdzīvoju, ar domu, ka nekas, uz restorānu arī ar draudzenēm var aiziet, ja nu kas, bet, jo ilgāk esam kopā, jo vairāk liekas, ka uz to tomēr nav jāpiever acis
156
