iespējams vairs nemīl :(

Es ietu prom, dzīvotu tālāk un ļautu laikam visu nolikt savās vietās.
--
Man ir bijusi līdzīga situācija, tikai es biju otrā pusē-apprecējos un pēc laika sāku justies nospiesta, nelaimīga, likās, ka nemīlu viņu. Mums gan bija arī strīdi, daudz. Izšķīrāmies, pagāja vairāk kā gads, atkal sagājām kopā un tā arī esam kopā un man vairs nav nekādu šaubu par to, ka mīlu savu vīru.
Es nesaku, ka Tev ir jāgaida un jāliek visas cerības uz to, ka viņš tomēr sapratīs, ka mīl Tevi, bet distance, laiks, jauna elpa bez jebkāda spiediena dara brīnumus.

Ar to es autorei gribēju pateikt, ka Tev jādod viņam telpa un brīvība pārdomām. Ar iežēlināšanu, asarām un puņķainām runām Tu neko nepanāksi, tikai iespējams pretēju efektu. Tev vajag lai viņš pats saprot ko grib, nevajag skriet pakaļ. Sāc dzīvot sev, sāc domāt par sevi. Es zinu, ka tas nemaz nav viegli, tas ir nenormāli grūti un uzreiz tas nemaz neizdosies, bet centies viņam neizrādīt savu vājumu. Pastāv iespēja, ka arī viņš ir apmaldījies, īsti nezin kas viņam ir vajadzīgs.

Elīna195, izskatās, ka briesmigāko jau esi izdarījusi - pazemojoties un parādot cik ļoti bez viņa nevari.
Es arī notītu makšķeri pēc iespējas ātrāk. Labāk brauktu raudāt pie mammas vai viesnīcas spilvenā, bet neradītu savu izmisumu tādam jefiņam.
Ja brauc pie draudzenes, tad vismaz to laiku liec viņam svētu mieru - neraksti un nezvani + tavā vietā nelolotu veltas cerības un atpakaļ braucot būtu gatava sākt pakot savas pekeles!

Ari iesaku, kamer ar draudzenem atputies, liec vinam pilnigu mieru. Un varbut ta sri pasaki lai ari vins tev neraksta un nezvana, lai megina tikt gala jo tu nevari muzigi gaidit

Pievienojos te pēdējajiem komentāriem, lai nezvani un neraksti, kamēr esi ar draudzeni. Nesūti sms nevienu, vienalga, cik grūti. Un neatbildi, ja viņš ko raksta. Kas atbrauksi mājās, tad izrunāsieties, bet iekšēji Tev jābūt gatavai kravāt mantas un laist šo cilvēku prom. Zinu, ka sāp. Bet raudāšana, lūgšanās un cenšanās būšana vēl labākai viņa acīs nedos neko.
.
Es zinu, Tev šķiet, ka pasaule brūk, visi kopīgie plāni izkūp un nezini, kā būt. Visa ikdiena taču bija piepildīta ar šo cilvēku. Ir grūti, bet tas izsāp un pāriet.

Elīna195
Ja viņš grib iet, tad laid lai iet. Viņam pašam ir jāsaprot, ka Tu viņam esi vajadzīga. Un vajadzīga pa īstam, nevis aiz žēluma vai kā tamlīdzīga.

Draudzenei būs "jautra" atpūta, klausoties kā autore visu ceļojuma laiku tikai par savu sāpi vien runās...(t)

Saprotu, ka grūti aiziet... bet ticu, ka arī palikt kopā var nebūt nemaz tik viegli. Es domāju , ka nevarētu šo laika posmu izsvītrot no atminas.. šādas pārdomas var radīt lielas šaubas par attiecību nākotni.. vai uz šo cilvēku var paļauties?

Jauki, ka dodies ar draudzeni atpūsties.. cita vide un tuvs cilvēks Tev palīdzēs pašai sakārtot domas :)

Ehh, cik pazīstama sajūta un situācija. Mēs ar manējo pirms gada izšķīrāmies,jo viņam pazuda jūtas.. Vnk nav un viss.. Pusgadu bijām šķirti, tad atkal sagājām kopā, bildināja mani.. Viss super.. Bet.. Tagad sastrīdējāmies par kkādiem sīkumiem.. Un viņš pateica (jā, dusmās, bet pēc nedēļas to apstiprināja, kad jautāju), ka nemaz neesot mani mīlējis arī bildinot,un nemīl tagad.. Domāja,ka padzīvosim kopā un mīlestība uzradīsies.. Tā nenotiek.. Un izskatās,ka atkal šķirsimies bet nu jau pavisam bez atpakaļceļa...itkā jau saka,ka nemaz nezinot kas tā mīlestība ir.. Bet.. Ja jau es būtu tā īstā,tad gan jau zinātu kas ir mīlestība..
Mīļā, nav vērts sēdēt un kko gaidīt.. Ja jau čalis šaubās par savām jūtām, tas nekur nevedīs.. Vai gribi dzīvot ar domu, ka tevi nemīl? Es noteikti nē.. Tad labāk dzīvošu viena.. Un tev ieteiktu to pašu.

Protams ir grūti,un šķiet,kā es tagad bez viņa.. Mēs bijām 3 gafus kopā.. Arī šķita ka bez viņa nevaru.. Bet izdzīvoju.. Un zinu,ka ja tagad šķirsimies, būs sāpīgi nenormāli,bet pārdzīvošu.. Labāk pasēdēt paraudāt un dzīvot tālāk nekā klusi raudāt visu atlikušo mūžu jo nav abpusējas mīlestības.. Ja vēlies,droši PM.

Meitenes liels Jums paldies! Laikam Jūs tiešām man atvērāt acis, vismaz nedaudz parādījāt virzienu, kurā jājiet!

tikai man tagad nākamais jautājums uztrauc!
viņš saka ka viņš nešķiras- lai es palieku pie viņa, lai viņš var saprast savas jūtas! tad ja es tagad aiziešu ar visām mantām, kā man viņam to paskaidrot? tad sanāks, kad es no viņa izšķiros, aizgāju un nemēğināju?
ai visādas domas vienkārši pa galvu!

Nu izrunājies ar viņu. Pasaki, ka tu tā dzīvot negribi un nevari.. Sarunājat laiku.. Piemēram,mēnesi padzīvosiet atsevišķi (gan jau atradīsi kur padzīvot- draudzenes vai vecākiem vai kkur),lai viņš tiek galā ar savām domām un jūtām. Un tad jau redzēs,kas un kā

Man arī čalis tagad, kad pēdējo reizi sastrīdējāmies, teica, ka viņam vajag laiku,padzīvosim šķirti, tik to neafišēsim, un taf jau redzēs.. Gaidīju 2 nedēļas,nekā. Tad nu vakar uzrakstīju viņam, parakstījāmies,nonācām pie secinājuma, ka laikam nav vērts mocīties.. Nedēļas nogalē visu izrunāsim aci pret aci.. Bet nu nezinu.. Domāju,ka tur nekas labs nebūs..

Juutas nevar saprast atrodoties blakus. Vinam ir japaliek ar sevi. Ta ari pasaki, ka ari tev vajag laiku sev, sakartot domas jo esi sapinata. Nevajag baidities, ka pateiksi ko nepareizu vai sabaidisi. Bumbina ir vina laukuma pusee, lai domaa. Tev jadoma par sevi sobrid.

Vai ir vērts tā ciest un pārdzīvot? Ja man otra pusīte pateiktu, ka nezina, vai mīl mani, tad es nedomājot aizietu no šī cilvēka, jo man pašapziņa ir pietiekami augsta, lai būtu ar kādu, kas mani mīl, nevis šaubās. Dzīvot šaubās, bailēs un neziņā par to, kas starp jums ir, nu tas ir šausmīgi, neticu, ka kaut ko tādu var aizmirst. Ja tas neizlīdīs ārā sarunās, tad izlīdīs ārā nemitīgos jautājumos par to, vai mīl, greizsirdības scēnās utt. Protams, ir jācinās par attiecībām, nevis uzreiz jāpamet otrs, bet, ja runa ir par jūtām, tad kas tur ko cīnīties.. pati jau tu saki, ka nekas tāds starp jums nebija, lai pazustu jūtas. Varu pateikt tikai to, ka pasaulē ir tik daudz vīriešu, ar kuriem vari veidot burvīgas un mīlošas attiecības bez šādiem tintes traipiem.
Ps. Zinu pāri, kuriem bija līdzīga pieredze, tikai vīrietis aizgāja, lai jau dzīvotu kopā ar citu, beigās saprata savu kļūdu, tagad abiem gaidāmas kāzas. Bet man šķiet, ka tādos gadījumos bez pāru terapijas neiztikt, lai viss būtu izrunāts, lai var palaist vaļā, lai netraucē.

Mums gan bija abiem situācija, kad šāda saruna tomēr noveda pie pozitīva rezultāta.
Vienā dienā abi nebijām pārliecināti, vai vispār viens otru mīlam, arī es šaubījos. Nu ne gluži vienā dienā, bet tas vienkārši iznāca laukā mirklī, kad meklējām kopīgu dzīvesvietu. Izrunājām, izraudājām, kādu laiciņu mūsu attiecības tiešām bija dīvainas, es laikam vispār divas nedēļas raudāju visu laiku bez apstājas par vienkārši neko, bet tas viss nokārtojās. Mēs abi vienkārši steidzāmies, viņš nebija gatavs tam, ko gribēju es - dzīvošanai kopā, un es laikam pati arī nebiju gatava. Tāpat visādas citas nedienas bija sakrājušās, un tiešām sāka likties, ka viens otru nemīlam. Pagāja kādi divi mēneši, līdz arī viņš saprata savas jūtas, un abi devām mūsu attiecībām vēl vienu iespēju.
Tas bija pirms diviem gadiem, un skaidri zinām tagad, ka mīlam viens otru.
Es tavā vietā nenosodītu puisi, viņš tomēr bija atklāts un centās izprast pats sevi, un tas nozīmē ļoti daudz. Ar varu mīļa nekļūsi, bet dod viņam iespēju tikt galā pašam ar sevi. Ja tam būs lemts beigties, tas beigsies šā vai tā, un tad jau labāk lai tas notiek šādā godīgā sarunā.

Man arī bija līdzīgi, tikai mēs abi aizrāvāmies ar citiem cilvēkiem. Paškīrāmies. Pēc laika sagājām kopā, jūtas bija spēcīgākas kā vēl nekad, nu jau 12 gadus kopā, precējušies un laimīgi.
Bet noteikti atlaid vinu, pievērsies citām lietām, esi laimīga un starojoša, nevis skrien pakal raudādama, tādu vinam tevi nevajadzes un tas tikai atgrūdīs.

Ps. Zinu pāri, kuriem bija līdzīga pieredze, tikai vīrietis aizgāja, lai jau dzīvotu kopā ar citu, beigās saprata savu kļūdu, tagad abiem gaidāmas kāzas. Bet man šķiet, ka tādos gadījumos bez pāru terapijas neiztikt, lai viss būtu izrunāts, lai var palaist vaļā, lai netraucē.

Tas kā par mums. Tikai draugs negāja dzīvot pie citas, bet gan sāka tikties ar citu.
Bez pāru terapijas iztikt var, tikai iespējams tas būs ilgāks process. Mums vēl ilgs laiks pagāja līdz tas tika palaists vaļā. Es katrā strīdā to atgādināju, mocīju viņu, pati daudz par to domāju, bet nu esmu aizmirsusi pavisam un vairs netaisos šo tēmu nekad cilāt.