Arī man reiz bija līdzīga situācija, tikai tur diemžēl bija iepatikusies arī cita meitene. Mīlēju ļoti, nespēju dzīvi iedomāties bez viņa, pazemojos, raudāju, lūdzos, bet tas tikai viņu vēl vairak atstūma. Kādas divas nedēļas mocījos, likās, ka dzīves jēga ir pazudusi. Jautāju viņam vai viņš mani vēl mīl, viņš neatbildēja. Toreiz domāju, ka nesaka jo negrib sāpināt, bet tikai pēc tam sapratu, ka viņš pats ir pamatīgi apjucis un sapinies. Un tad es viņu atlaidu. Sāku dzīvot sev, nelikos ne zinis par viņu, pārvācos prom. Viņš pats sāka mani pamazām uzmeklēt, zvanīt, rakstīt. Tikai pēc kāda laika atzinās, ka nav nemaz pārstājis mīlēt, tikai apmaldījies (mums gan bija šādas tādas problēmas).
334
