Atcerēšanās vērtas iepazīšanās

Kāds draugs uzaicināja uz sava drauga mājas tusiņu, teica, lai ņemu draudzenes, būs brīvi puiši. Uz rīta pusi ierodas "brīvā" dzīvokļa īpašnieka draudzene. Sataisīja skandālu, kliedza nevis uz savu puisi, bet mums, izdzina mūs tā it kā mēs būtu vainīgas, ka viņas puisis visas viņas mantas un foto bija noslēpis skapjos un izlikās par brīvu. Jāpiebilst, ka nevienam tur nekas romantisks tusiņa laikā nebija. :D Mēs bijām pamanījušas kurpes, kuras aizmirsa noslēpt, teica, ka māsa atstāja pie viņa, bet nu īsti nenoticējām. Viņi joprojām vēl ir kopā, pat laikam saderināti, lai gan zināms, ka tas ne tuvu nav vienīgais šāds gadījums, kad šis puisis izliekas par brīvu.

Lasīju grāmatu vilcienā, pie manis piesēdās vīrietis gados un sāka runāt par tēmu, par kuru bija grāmata. Jauki parunājām par to jomu, pie galastacijas viņš man pateica, ka, ja ir vēlme, lai atrodu viņu draugos.lv un nosauca savu vārdu, uzvārdu. Nedēļas vēlāk iegooglēju, izrādās, ka populāra persona Latvijā, uzaicināju viņu. Sarakstījāmies par jomu līdz viņš aicināja mani svinēt Jauno gadu pie viņa ar viņa bērniem (šķīries). Viņam kaut kur ap 50-60, man tolaik 20, viņa bērni padsmitnieki. Jauki. :D

Man tieši šķiet, ka sievietes vecākas izskatās. :-/

es arī pie tiem, kas izskatās jaunāki. bet nezin kāpēc man tas patīk, jo kad būs ap 40, tad vēl jauna izskatīšos ( nu ceru :D ) man nekā tād smieklīga nav bijis. ar vienu čali iepazinos internetā un sarunājām tikties, viņš arī brauca no otra LV gala, bija Jāņi, man pilns dzīvoklis ar radiniekiem, visi jau guļ. šis gribēja mājās iet, nu kko pasēdēt, uzkost, es viņu nelaidu, jo tajā laikā man bija kkādi 16 un vecāki bija stingri , nekādus čaļus neļāva vest uz māju. tad es viņu aizvilku uz pagrabu un tur mēs sēdējām :D es vēl joprojām brīnos kā viņš gribēja pēc tās reizes tikties :D

Es arī grupiņā. Bet es reāli izskatos uz 16. Ne vairāk, ne mazāk. Ne reizi alkoholu bez pases vēl pa visiem pilngadības gadiem neesmu nopirkusi.:-D

es arī piederu pie tām, kurām ir jau 20+, bet izskats uz 16. vietējā veikalā dokumentus vairāk neprasa, bet Liepājā gan, un visur. aij. :D

mana vienīgā interesantā iepazīšanās bija, kad sākās pieteikšanās vidusskolā. atnāca divi puiši, nu baigie končas, tajā laikā man likās. :D sameklēju draugos, uzaicināju.
tā kā vecā klase taisījām vasaras vidū tusiņu, aicinājām arī jauniņos un tas bija jāizdara man. viņš neieradās, bet kopš tās reizes čatojām pat visas nakts garumā, līdz tikai otrā semestra sākumā sagājām kopā. tad nu tāds vidusskolas romāniņš abiem bija ar hameleonu rotaļu cienīgu sižetu :D
ar tagadējo draugu sadejojāmies, pēc Deju svētkiem kļuvām par pāri. pats pasākums jau grandiozs, dažās dejās skudriņas skrien pa visu ķermeni, jūs skatāties viens otram acīs un viss.. zeme zem kājām pazūd.. (l)

Reiz trenažieru zālē pateicu "čau" random čalim, kuru likās, ka pazīstu. Bet pa cik ar to otru biju kaut ko runājusi tikai pustumsā, klubiņos un zem grādiem, tad nebiju īsti pārliecināta. A, tas, kuru pasveicināju katru reizi uzkrītoši uz mani skatījās, smaidīja, kaut ko runāja ar citiem zālītē un atkal skatījās. Principā katru reizi kā es uz viņa pusi paskatījos, tā viņš uz mani skatījās. Un reiz sanāca, ka gājām viens otram pretī pa gaiteni un atkal viņš uz mani skatās un smaida un es šim priecīga pasaku "čau", ķip, lai nākamreiz kad kaut kādā klubiņā atkal satieku nesaka, ka es lepna, vai nesmej, ka nepazīstu viņu dzīvē. Un tā mēs vēl ilgi sveicinājāmies, kamēr satiku to īsto čali un sapratu, ka manis sveicinātais ir lisaks, bet tam ko it kā pazinu ir īsi matiņi uz galvas. Man katru reizi kauns, kad es to otru ieraugu kaut kur pilsētā, jo tāpat viņš arī gadus 10 gadus vecāks un, mošk, domā, ka kaut kāda sīkā samīlējās viņā iekš trenažieru zāles un sāka sveicināt. Tas ir tāds fails.. viņš ik pa laikam nāca arī pļāpāt pie manis, kamēr pildīju kaut kādus vingrinājumus un es tik vēsi pļāpāju, jo domāju, ka tā ir tā pati persona, kuru vairāk vai mazāk jau pazīstu.
Vārdu sakot - mazāk dzert vajadzēja! :D

Tas gan ir tiesa, Latvijas meitenes var būt 16-17 gadu vecas, bet izskatīties kā 22+ meitenes.

Man atkal ir stipri otrādāk. Man jau ir 26, bet veikalos uz mani joprojām skatās aizdomīgi un vienmēr prasa dokumentus, pat tad, kad esmu uzmālējusies, nerunājot par tiem brīžiem, kad neesmu. :D

Nodomāju- moš mana mūža mīlestība, bet, visticamāk, viņš vienkārši par mani ierēca.

Haha, ja uz mani pārspīlēti skatās, tad es arī uzreiz sāku domāt - kas man nav kārtībā ar seju? :D

Kādreiz vidusskolas sākumā ar draudzenēm gājām slidot. Pēc slidošanas jau vilku nost apavus, kad pamanīju, ka man pretī sēž par pāris gadiem vecāku puišu bars un viens tā riktīgi ar nopietnu seju skatās uz mani. Es atskatījos pretī un viņš tādā nopietnā balsī pasaka "es tevi vēroju". No sākuma sabijos, jo izskatījās jau tiešām baisi. Tad jau apmainījāmies ar pāris frāzēm un es sapratu, ka ākstās. Tā nu aizgāju prom, bet viņš tikai pateica, ka šovakar atradīs mani draugos. Tā nu vakarā tiešām skatos, ka ir jauns uzaicinājums un tas bija viņš. Joprojām nezinu, kā viņš mani atrada, jo nebija ne kopīgu draugu, ne vārdu manu bija zinājis. Beigās sākām sarakstīties, viņš bija riktīgi foršs. Bet attiecības ar viņu tolaik negribēju, jo mums bija praktiski vienādi vārdi. No sērijas kā Aleksandrs un Aleksandra. Tagad viņš ir precējies ar meiteni, kurai tāds pats vārds kā man.:-D

Profesore
Tu mani nebiedē!!! :-D

. Taka man ir bailes no augstuma,saku shim,ka paldies,bet ne, un vinsh atbild- nu ja mums nav kopigas intereses,tad nekas nevar sanakt Un apgriezas un aizgaja
Izlaidu vienu teikumu :D Vinsh man jauta vai es gribu nakt un izlekt :)

Atceros kad man bij 18 gadi,macijos tehnikuma un iepazishanas portala chatoju ar puisi kadas paris nedeljas un nolemam satikties. Satikamies pilsetas parka. Kad vins ieradas,klusinjam ierecu par vinja gerbshanas stilinju,tipa ta ka armijnieks,bet platas drebes un ar kjedem :D Biski parunajam un shis saka,ka vinjam nav daudz laika,esot jaiet uz darbu. Prasu kur tu strada? Izradas esot izpletnj leceju instruktors. Taka man ir bailes no augstuma,saku shim,ka paldies,bet ne, un vinsh atbild- nu ja mums nav kopigas intereses,tad nekas nevar sanakt :D Un apgriezas un aizgaja :-D

Gvinevera
Man liekas, es zinu par ko Tu runā :-D:-D:-D

Burtiski pirms dažām dienām sabiedriskajā iepazinos ar nēģeri. Es viņu atpazinu uzreiz, kā iekāpa sabiedriskajā. Pazīstama persona. Sasmaidījāmies, parunājamies. Stāvot atradu viņu iekš Instagram un piesekoju. Nekas īpašs. :-D

Man liekas, ka man pa pilnam, ja ne dīvainas, tad mīlīgas iepazīšanās bijušas.
Kad lidoju mācīties uz ārzemēm, tā arī bija pirmā reize, kad lidoju ar ļopeni vispār. Un biju viena pati. Un kā maza losīte pēc nolaišanās nezināju, kā atsprādzēt jostu :D Nekas cits neatlika, kā prasīt tuvākajam garām ejošajam čalim, kurš parādīja. Pēc tam ārā gaidīju sabiedrisko uz pilsētas centru un tas pats puisis piedāvāja, vai nevajag aizvest - viņam draugi braucot pakaļ. Man toreiz bija jūra līdz ceļiem, vakars vēls, pavēss, līdz busam kāds laiks jāgaida, es piekritu. Atbrauca un aizveda arī. Jauki puiši, lokālie skandināvi. Ar kontaktiem gan neapmainījāmies, es sakautrējos. :D
Pēc tam tajā pašā valstī ar tā laika friends with benefits iepazinos, pārdodot viņam biļetes uz kaut kādu pasākumu, uz kuru pati negāju. Pēc tam nejauši saskrējāmies vienā ballītē un viss aizgāja.
Darbā (arī ārzemēs) jaunpieņemtais HR čalis man piesita kanti, nāca runāties, salika man maiņas, kā tikai palūdzu. Par to viņu pēc tam atlaida (nu, par tādām darbībām). Drusku žēl, jo jauks un smuks bija. :D
Esmu iepazinusies random chatos ar čaļiem, kas palika soctīklu kontaktu līmenī.
Ar draugu nebija baigi klasiska iepazīšanās, bet nu nekas arī ļoti neparasts - viņa draugs palūdza būt par šoferi, lai brauktu pakaļ manai draudzenei un vestu uz ballīti, kurai savukārt līdzi vilkos es. :D
Man vispār liekas, ka iepazīties var da jebkur.

MissMia, BlackIce un kristaly, gribat ticiet, gribat nē, bet man tā jau ir gadījies iepazīties ar meiteni un tikai pēc tam saprast ka viņa izskatās vecāka nekā patiesībā ir.

Tev uz mani jāpaskatās. Man tas ir normāli,kad noņem 5-6 gadus nost no īstā vecuma. Ir bijis pat,kad uzskata par nepilngadīgu. :-D:-D:-D

pirms kāda laika bija izplatīta metode likt draugos vai facebookā (vai uzrakstīt uz sienas) šāda tipa ziņas - meitene zaļajā jakā, kas vakar 18:15 izkāpa no 6. tramvaja Tallinas ielas pieturā, atsaucies, tu man ļoti ļoti patīc
ir kāda tā iepazinusies?

Šis gan interesanti. Nav nevienai tiešām tā? :-)

MissMia, BlackIce un kristaly, gribat ticiet, gribat nē, bet man tā jau ir gadījies iepazīties ar meiteni un tikai pēc tam saprast ka viņa izskatās vecāka nekā patiesībā ir.:-D

viņi abi mēdzot šādi troļļot pasažierus sab.transportā un vērot reakcijas - nu kurš atsmaida atpakaļ, kurš sadusmojas, kurš panikā

Bļāviens, man nesen vilcienā bija līdzīga situācija, pretī sēdēja čalis, kurš skatījās un smaidīja vislaik:-DNodomāju- moš mana mūža mīlestība, bet, visticamāk, viņš vienkārši par mani ierēca.:-D

nav īsti par iepazīšanos, bet par to cik pasaule maza, jo iepazīšanās kā tādas nebija. Braucu vilcienā no Rīgas uz Latgali (vienīgā reize, kad nez kāpēc vispār izvēlējos braukt ar vilcienu mājās). vagona otrā galā pamanīju simpātisku jaunieti, kas skatījās uz mani un smaidīja. sākumā forši, vēlāk jau sāku mulst, jo nu reāli stundu, pat vairāk katru reizi kad es pacēlu galvu no grāmatas, es redzēju, ka uz mani skatās un smaida. Piefiksēju, kur izkāpj, kad kāpa ārā, pamājām viens otram un viss.
tajā laikā man bija tāds kā interneta vēstuļdraugs ar ko bijām iepazinušies čatā, bet nekad netikāmies. es jau neatceros par ko bija runa, bet nu atcerējos par to čali vilcienā un pastāstīju. nu viņš izkāpa pilsētā, kurā dzīvoja tas e-paziņa. viņš man uzreiz aprakstīja kā izskatās, nu kāda jaka, kāda soma, cepure bijusi manam smaidīgajam ceļabiedram. izrādās tas ir viņa labākais draugs un viņi abi mēdzot šādi troļļot pasažierus sab.transportā un vērot reakcijas - nu kurš atsmaida atpakaļ, kurš sadusmojas, kurš panikā... :-D nu jā un par mani ceļabiedrs arī atcerējās. ;-)