Atcerēšanās vērtas iepazīšanās

Tas gan ir tiesa, Latvijas meitenes var būt 16-17 gadu vecas, bet izskatīties kā 22+ meitenes.

Nevaru šim piekrist, tā nav. Viņas var mālēties cik grib, bet tas jau diži vecākas viņas nepadarīs, jo kaut kas vienmēr nodod.

Tas gan ir tiesa, Latvijas meitenes var būt 16-17 gadu vecas, bet izskatīties kā 22+ meitenes.

Nepiekrītu. Es sava īsā auguma dēļ, vēl tagad izskatos uz 12 gadiem, pie kases prasa dokumentus pērkot dzērienus. Kaut arī man drīz būs 24.

Tas gan ir tiesa, Latvijas meitenes var būt 16-17 gadu vecas, bet izskatīties kā 22+ meitenes.

Tā nav. Jā no attāluma var šķist daudz vecāka,bet pienākot klāt tomēr var redzēt, ka ir.. nezinu kā lai paskaidro, nu tādi bērnišķīgi vaibsti. Varbūt tikai meitenes meitenēm to var saskatīt :-D

man vēl pat nebija 18, bet viņam bija krietni pāri 18 (kādi 28 laikam bija)

Ambīcijas sarūg redzot 15 gadīgu skuķi uzmēlētu uz 25 un tu uzraujies kā muļķis.

Gačo - "Prāta rēbuss".
.
Tas gan ir tiesa, Latvijas meitenes var būt 16-17 gadu vecas, bet izskatīties kā 22+ meitenes.:-/

Andzeja - tā kā Barney no HIMYM :-D:-D

Man vienreiz bija dikti interesanta iepazīšanās.
Vairākus gadus atpakaļ,bija tie Ghetto pasākumi, konkrēti ielu futbols, tā laikam viņu sauca. Tā nu es, jauna, kādi 16/17 gadi, gāju atbalstīt radus, un tur tāds viens vīrietis, ar super zilām acīm, vislaik skatījās, kā atbalstu citus. Atceros, ka spēlē pret manējiem, fotografēju nevis savējos, bet mēģināju noķert momentu ar to puisi.. (tas izklausās ļoti creepy :D)
tā nu pasākums beidzās un devos uz māju pusi, redzēju, ka, tas puisis sēž ar savu komandu zālienā, kurā man ir jāiet garām. Augsti paceltu galvu, ar mūziku austiņās eju.. pagāju garām, sasmaidījāmies. un tā devos.. domāju, kā, vai tiešām, neviens man neskries pakaļ. (piedodams, jo jauna un naiva)
Apsēdos uz soliņa, kas bija diezgan lielu gabalu no viņiem, jo kaut kā neatmetu cerības.
Tā pēc laika, redzu, nāk trīs puiši uz manu pusi, un izrādās, ka mans noskatītais bija kautrīgs un nevarēja pats atnākt..
Kas bija ļoti jocīgi, mēs apmainījāmies nevis ar telefona nr. bet e-pastiem. devos mājās ļoti pacilātā noskaņojumā.
Kādas dienas tā gausi parakstījāmies, es protams gaidīju katru viņa ziņu..
Tā sarunājām tikties, pēc treniņa šis mani savāks un aiziesim uz kino.. Domāts darīts.
Satiekamies, noskatamies filmu, un kaut kā, pēc filmas tikai sanāca parunāt, izrādās, kopīga nekā mums nebija.. kā arī tā maniere kādā runā, tāda diezgan plika.. Lieki piebilst, ka tikai tad uzzinājām, cik vienam otram gadu, man vēl pat nebija 18, bet viņam bija krietni pāri 18 (kādi 28 laikam bija)
Tā nu pazudām viens no otra redzes loka..
Cik gan izskats var būt maldinošs. Bet patīkami atcerēties.

Man tobrīd bija kādi 15 gadi laikam. Viņam šķiet bija 19. Es izkāpu no autobusa savā ciematā un viņš gribēja kāpt iekšā, bet sāka ar mani runāt un palaida garām autiņu. Tā arī sapazināmies. Vēl vairākas rrizes pēc tam tikāmies, bet nu mani viņš nepiesaistīja nemaz nemaz. Toreiz palikām.labi paziņas, bet nu jau gadiem neesam runājuši.

Kad mācījos 10. klasē, kādā piektdienā ieklīdu random čatā, pačatoju ar kādu, kurš apgalvoja, ka ir gandrīz 16 gadus jauns puisis. Redzot precīzi vienu viņa bildi un pačatojot kādas 2h es piekritu randiņam tajā pašā vakarā, jo viņš pateica, ka tūlīt var tikt uz manu pilsētu. Ārā bija pilnīga tumsa un es vienkārši kāpu iekšā svešā mašīnā, kuru, protams, nevadīja mans gados jaunais kavalieris, bet kāda viņa draudzene/radiniece. Puisis likās izcili stulbs, pārtraucu kontaktu, bet pēc tam nejauši uzzināju, ka viņam tad bija tikai 13 :-D:-D Es pilnīgi nesaprotu, kā varēju tik vieglprātīgi rīkoties, īpaši ņemot vērā to, ka nekad iepriekš nebiju tikusies ne ar vienu no interneta.

Man arī nebūs nekas īpašs, bet atceros, ka man draugiem.lv sāka rakstīt klasesbiedrs, vai varu pēc 30min iznākt āra, jo viņš no manis grib aizņemties naudu (1ls):-D. Protams, man tas viss likās jocīgi, domāju, ka jāpalīdz klasesbiedram, kad satikāmies viņš man paziņoja, ka vairāk gribēja mani satikt nekā to naudu aizņemties. Tas viss laikam beidzāst tikai ar pastaigu, jo klasē īsti tā nekad nesarunājāmies, laikam bijām kautrīgie.:-D:-D

Nebūs nekas īpašs, bet padalīties gribas.
Es pēc vieniem jūrassvētkiem mēģināju draugos atrast, vai tik tiešām mana simpātija bija tur, kā likās. Viņam nekādu pierādījumu nebija, tā nu sāku stalkot visus no viņa draugu listes un viens man uzrakstīja ar tekstu "Tu biji tā alus meitene, kas turēja mūsu alus, kamēr bijām wc?" Tāds vasaras romāniņš beigās izvērtās, bet man nepatika viņa čības. Labi, patiesībā, es viņā neredzēju potenciālu, bet no čībām ar bija kauns. To viņš nespēja pārdzīvot, ka nepateicu kāpēc...
Šo gan būšu stāstījusi: ar ex savukārt bijām paralēlklasēs un mums bija kopā ķīmijas eksāmens. Viņš prasīja: Blanša, kā pierāda benzolu? Es kā no filmas sapņaini: aah, kā tu zini manu vārdu? (s) Tas izvērtās lielā vidusskolas laimē un visus studiju gadus bijām kopā.
Nu gaidu liktenīgo tikšanos. (l)

Pusaudžu gados kādā no čatiem iepazinos ar puisi no citas pilsētas un pēc ilgākām "virtuālām attiecībām" beidzot sarunājām randiņu. Un viņš bija man sacerējis dzejoli un ielicis to aploksnē. Kad viņš man satikšanās brīdī sniedza rozes un aploksni, biju pārliecināta, ka tur iekšā ir nauda (nu it kā par to, ka man vajadzēja braukt uz citu pilsētu, lai viņu satiktu) un es izmetu komentāru "Nu nevajadzēja jau...". Viņš mani mudināja atvērt aploksni, kas man likā dīvaini :-D
Ahh, joprojām nokaunos, atceroties to pārpratumu. Vēl dažas reizes tikāmies, bet nekas nopietns mums nebija.

Kādus 8 gadus atpakaļ draugiem.lv bija čats. Sapazinos tur ar kādu liepājnieku, baigie virtuālie draugi bijām. :-D Pēc 4 gadiem braucu uz Liepāju studēt, un reiz pie kluba viņš mani atpazina. Satikāmies, kādu laiciņu arī bijām kopā.

Darbavietas liftā... :-D Biju tikai es un puisis. Viņš izmeta kaut kādu smieklīgu frāzi, es sasmējos... Pēc dažām dienām jau klauvēja pie mana kabineta durvīm. :-P

Es ar savu bijušo iepazinos naktsklubā DEPO jaunībā. Toreiz mēs tik parunājāmies klubā..nezināju ne vārdu, ne tel. nr.
Pēc divām dienām es braucu pie viena sev laba drauga uz kojām. Nu kā jau klasikā, mēs iedzērām un es neviļus izsviedu frāzi ''a kas tas par čali ar tevi bija kopā''
Viņš man atbildēja, ka draugs un vai man patīkot viņš :-D
Es neatbildēju neko, bet smaidīju..viņš saka tāāād jau patīīīk un teica, lai es ejot gulēt citādi man pumpas uzmetīsies un nevarēšu ar viņu satikties.
Man bija tāds ''okay''. :-D Paliku kojās pa nakti un nākamjā dienā ar viņu jau satikos. Kad ieraudzīju viņu, es biju mēma. Toreiz nepateicu nevienu vārdu jo šausmīgi kautrējos.
Bet kopā palikām pus gadu un pēc tam izšķīrāmies. Vienas no manām piedzīvojumu pilnajām attiecībām, kuras reizēm vēl atminos. (s):-D

par tām apenēm labs :-D:-D nu dikti uzbudinoši :-D
.
Kad bija draugiem.lv pirmssākumi, ar draudzeni sūtījām random džekiem vēstules, it kā viņus pazītu, piemēram - nu, kā vakar pēc ballītes tiki mājās? :-D bieži vien tā arī sanāca iepazīties :-D tagad diez vai kāds ticētu, ka tiešām ko sajaucu :-D
.
Pašai sanāca negribot iepazīties, un sanāca diezgan muļķīgi.. :-D braucu vilcienā pie toreizējā drauga. Blakus man apsēžas suns :-D tas ir tiešām viss, ko ieraudzīju, pietam - tādas pašas šķirnes, kā man. Un galīgi netīrs un slapjš, jo ārā lija. Esmu liela suņumīle, un nedomājot izmetu kaut kādu frāzi, kā - kāds tu slapjš vai ko tml, tad kaut ko atbildēja cilvēks, kas viņu turēja - puisis :-D kaut ko parunājām, pateicu, ka man arī tāds suns ir, sākām runāties par suņiem, man tiešām nekādu citu domu nebija. Tad puisis teica, ka viņam jākāpj ārā, varbūt varu iedot savu nr. Un tad es sapratu, ka mani arī varēja savādāk saprast, nevis ka gribu parunāt par suņiem :-D aiz pārsteiguma nezināju, ko atbildēt, pateicu, ka esmu aizņemta, kas raisīja jo lielāku neizpratni puisī, bet, nujā, tas tiešām nebija tā domāts.. :-)

Man uz soc. tīklu profilu atrakstīja simpātiska sieviete ka vēlas vienoties par privatu nodarbiibu... viss ok, sarunajaam treninja laiku un vietu... sakam treninju.. vius raadu vinja atkarto.. apmeram treninja viduu sievietei tupiena vingrojuma kad uz pleciem ir stienis peksni sporta trepam parplist augsdaljas saturosa lence un nemot vera faktu ka zem tas krustura nebija pilniba atkailinajas krutis.... protams pati sieviete situaciju uzreiz zibenigi labot nevareja jo uz pleciem ir svaru stienis un vingroijums ir faze kura vinja tupjas augsaa... taa nu augsdalja nokrit lejaa un protams tiko ka tupiens ir veikts liekam stieni nost un tikai tad sieviete var ar rokam aizslept krutis un pakert augsdalinju kuru uzvilkt atpakalj tapat nevafr jo saplisusi.. skreja auz gerbtuvi un taja stresaa un atruam aizmirsa pakert vel atslegu lidzi un tad no gerbtuves zvanija man lai atnezu viani skapisha atslegu.... tas bija loti amizanti n pasam negaiditi ...

pirms kāda laika bija izplatīta metode likt draugos vai facebookā (vai uzrakstīt uz sienas) šāda tipa ziņas - meitene zaļajā jakā, kas vakar 18:15 izkāpa no 6. tramvaja Tallinas ielas pieturā, atsaucies, tu man ļoti ļoti patīc :D
ir kāda tā iepazinusies?

Pēc nelielas sačatošanās norunāju tikšanos, sieviete jau 1.randiņa vidū sāk runāt cik viņai jau daudz gadu un vēlas jau bērnus.
Apmēram 7 gadus atpakaļ klubā iepazinos ar meiteni, apmainījāmies ar numuriem, sarunājām tikšanos. Bet šobrīd pēc 7 gadiem joprojām pats sev nevaru izskaidrot kādēļ no manas puses viss beidzās jau pēc 1. randiņa, jo tagad apskatot viņu soc. tīklos kāda viņa bija pirms 7 gadiem un tagad, nevaru ne acis novērst cik simpātiska. Tiešām nesaprotami.

Satikos ar puisi, kurš strādāja par juristu. Uz pirmo randiņu bija atnācis uzvalkā. Domāju-ok,solīdi. Nav ne vainas, patīk. Satikāmies atkal un atkal, un lai vai kur mēs dotos, viņš VIENMĒR bija uzvalkā. Pat, kad devāmies pie dabas, piknikā - nekas apģērbā nemainījās. Tad gan man palika jocīgi(s) Apkārtējie dīvaini noskatījās.... es brīvajā stilā, viņš - kā uz prezidenta pieņemšanu!:-D
***
Bija interesants tipiņš. Gājām gar Tējas namiņu. Gribējām iet uz kino, tad nu nevarējām izšķirties pa kuru pusi iet. Beigās viņš pateica - ja nenāksi pa to pusi,kuru es gribu,iešu projām un braukšu uz kojām. Nepiekāpos un viņš tik tiešām, pameta mani randiņa vidū, iekāpa RS autobusā un aizbrauca|-) Nē,pēc tam viņš man atkal sāka rakstīt, uzmeklēt un mēģināja sarunāt randiņus:-|

Draudzene nesen stāstija kā viņai puisis pienācis klāt veikalā, kurā viņa strādāja un kārtoja plauktus (Īrijā). Viņš pienācis no aizmugures, parāvis viņu aiz bizes un teicis - privet! Turpinājumā centies izdabūt viņas nr. :D