Atcerēšanās vērtas iepazīšanās

Profesore
Tu mani nebiedē!!! :-D

Kādreiz vidusskolas sākumā ar draudzenēm gājām slidot. Pēc slidošanas jau vilku nost apavus, kad pamanīju, ka man pretī sēž par pāris gadiem vecāku puišu bars un viens tā riktīgi ar nopietnu seju skatās uz mani. Es atskatījos pretī un viņš tādā nopietnā balsī pasaka "es tevi vēroju". No sākuma sabijos, jo izskatījās jau tiešām baisi. Tad jau apmainījāmies ar pāris frāzēm un es sapratu, ka ākstās. Tā nu aizgāju prom, bet viņš tikai pateica, ka šovakar atradīs mani draugos. Tā nu vakarā tiešām skatos, ka ir jauns uzaicinājums un tas bija viņš. Joprojām nezinu, kā viņš mani atrada, jo nebija ne kopīgu draugu, ne vārdu manu bija zinājis. Beigās sākām sarakstīties, viņš bija riktīgi foršs. Bet attiecības ar viņu tolaik negribēju, jo mums bija praktiski vienādi vārdi. No sērijas kā Aleksandrs un Aleksandra. Tagad viņš ir precējies ar meiteni, kurai tāds pats vārds kā man.:-D

Tas gan ir tiesa, Latvijas meitenes var būt 16-17 gadu vecas, bet izskatīties kā 22+ meitenes.

Man atkal ir stipri otrādāk. Man jau ir 26, bet veikalos uz mani joprojām skatās aizdomīgi un vienmēr prasa dokumentus, pat tad, kad esmu uzmālējusies, nerunājot par tiem brīžiem, kad neesmu. :D

Nodomāju- moš mana mūža mīlestība, bet, visticamāk, viņš vienkārši par mani ierēca.

Haha, ja uz mani pārspīlēti skatās, tad es arī uzreiz sāku domāt - kas man nav kārtībā ar seju? :D

Reiz trenažieru zālē pateicu "čau" random čalim, kuru likās, ka pazīstu. Bet pa cik ar to otru biju kaut ko runājusi tikai pustumsā, klubiņos un zem grādiem, tad nebiju īsti pārliecināta. A, tas, kuru pasveicināju katru reizi uzkrītoši uz mani skatījās, smaidīja, kaut ko runāja ar citiem zālītē un atkal skatījās. Principā katru reizi kā es uz viņa pusi paskatījos, tā viņš uz mani skatījās. Un reiz sanāca, ka gājām viens otram pretī pa gaiteni un atkal viņš uz mani skatās un smaida un es šim priecīga pasaku "čau", ķip, lai nākamreiz kad kaut kādā klubiņā atkal satieku nesaka, ka es lepna, vai nesmej, ka nepazīstu viņu dzīvē. Un tā mēs vēl ilgi sveicinājāmies, kamēr satiku to īsto čali un sapratu, ka manis sveicinātais ir lisaks, bet tam ko it kā pazinu ir īsi matiņi uz galvas. Man katru reizi kauns, kad es to otru ieraugu kaut kur pilsētā, jo tāpat viņš arī gadus 10 gadus vecāks un, mošk, domā, ka kaut kāda sīkā samīlējās viņā iekš trenažieru zāles un sāka sveicināt. Tas ir tāds fails.. viņš ik pa laikam nāca arī pļāpāt pie manis, kamēr pildīju kaut kādus vingrinājumus un es tik vēsi pļāpāju, jo domāju, ka tā ir tā pati persona, kuru vairāk vai mazāk jau pazīstu.
Vārdu sakot - mazāk dzert vajadzēja! :D

es arī piederu pie tām, kurām ir jau 20+, bet izskats uz 16. vietējā veikalā dokumentus vairāk neprasa, bet Liepājā gan, un visur. aij. :D

mana vienīgā interesantā iepazīšanās bija, kad sākās pieteikšanās vidusskolā. atnāca divi puiši, nu baigie končas, tajā laikā man likās. :D sameklēju draugos, uzaicināju.
tā kā vecā klase taisījām vasaras vidū tusiņu, aicinājām arī jauniņos un tas bija jāizdara man. viņš neieradās, bet kopš tās reizes čatojām pat visas nakts garumā, līdz tikai otrā semestra sākumā sagājām kopā. tad nu tāds vidusskolas romāniņš abiem bija ar hameleonu rotaļu cienīgu sižetu :D
ar tagadējo draugu sadejojāmies, pēc Deju svētkiem kļuvām par pāri. pats pasākums jau grandiozs, dažās dejās skudriņas skrien pa visu ķermeni, jūs skatāties viens otram acīs un viss.. zeme zem kājām pazūd.. (l)

Es arī grupiņā. Bet es reāli izskatos uz 16. Ne vairāk, ne mazāk. Ne reizi alkoholu bez pases vēl pa visiem pilngadības gadiem neesmu nopirkusi.:-D

es arī pie tiem, kas izskatās jaunāki. bet nezin kāpēc man tas patīk, jo kad būs ap 40, tad vēl jauna izskatīšos ( nu ceru :D ) man nekā tād smieklīga nav bijis. ar vienu čali iepazinos internetā un sarunājām tikties, viņš arī brauca no otra LV gala, bija Jāņi, man pilns dzīvoklis ar radiniekiem, visi jau guļ. šis gribēja mājās iet, nu kko pasēdēt, uzkost, es viņu nelaidu, jo tajā laikā man bija kkādi 16 un vecāki bija stingri , nekādus čaļus neļāva vest uz māju. tad es viņu aizvilku uz pagrabu un tur mēs sēdējām :D es vēl joprojām brīnos kā viņš gribēja pēc tās reizes tikties :D

Man tieši šķiet, ka sievietes vecākas izskatās. :-/

Lasīju grāmatu vilcienā, pie manis piesēdās vīrietis gados un sāka runāt par tēmu, par kuru bija grāmata. Jauki parunājām par to jomu, pie galastacijas viņš man pateica, ka, ja ir vēlme, lai atrodu viņu draugos.lv un nosauca savu vārdu, uzvārdu. Nedēļas vēlāk iegooglēju, izrādās, ka populāra persona Latvijā, uzaicināju viņu. Sarakstījāmies par jomu līdz viņš aicināja mani svinēt Jauno gadu pie viņa ar viņa bērniem (šķīries). Viņam kaut kur ap 50-60, man tolaik 20, viņa bērni padsmitnieki. Jauki. :D

Kāds draugs uzaicināja uz sava drauga mājas tusiņu, teica, lai ņemu draudzenes, būs brīvi puiši. Uz rīta pusi ierodas "brīvā" dzīvokļa īpašnieka draudzene. Sataisīja skandālu, kliedza nevis uz savu puisi, bet mums, izdzina mūs tā it kā mēs būtu vainīgas, ka viņas puisis visas viņas mantas un foto bija noslēpis skapjos un izlikās par brīvu. Jāpiebilst, ka nevienam tur nekas romantisks tusiņa laikā nebija. :D Mēs bijām pamanījušas kurpes, kuras aizmirsa noslēpt, teica, ka māsa atstāja pie viņa, bet nu īsti nenoticējām. Viņi joprojām vēl ir kopā, pat laikam saderināti, lai gan zināms, ka tas ne tuvu nav vienīgais šāds gadījums, kad šis puisis izliekas par brīvu.