Ienīst darbu?

Man galvenais, lai varu izpildīt visus darba pienākumus. Pirmajā darba vietā nevarēju, tādēļ ļoti pārdzīvoju.

Man atkal ir bijis tā, ka no sākuma kad uzsāku darbu, tas riebās, bet tagad jau patīk.

Es kaut kā naivi cerēju, ka kaut kas mainīsies. Uz šo bridi man bija svarīga darba pieredze, es pat gadu baidījos savu algu tērēt.

es nestrādātu darbu, kas nepatīk. un to es saku ne tikai teorētiski.
studiju laikā dabūju pirmo darbu (ne savā nozarē), nostrādāju 2 nedēļas un sapratu, ka nē, sevi nemocīšu. tas nekas, ka naudas nav, bet toties ir veselais saprāts un miers mājās.
es tiešām brīnos, kā sevi var tā mocīt, man no tiesas būtu žēl ziedot savu laiku lietām, kas man nepatīk, bojā veselību utt. (t)

Alga jebkurā gadījumā citur būs lielāka (ja izvēlēšos turpināt). Nenoliedzu, ka alga ir svarīga, bet man svarīga ir attieksme pret mani kā darbinieci. Ja sākumā viss bija labi, tagad domājot tā vairs neliekas. Un to jau darba intervijā nevar novērtēt, te arī intervija bija lieliska.

hmm. pirmo darbu ienīdu, bet dievināju kolēģus. pēc tam tā vairs nav bijis. vienreiz strādājot milzu korporācijā gala beigās zaudēju ticību, ka tādās var nebūt konveijers darbā ar cilvēkiem, vīlos un aizgāju. bet pamatā vismaz darba saturs man vnm paticis.

Vai ir kādai gadījies ienīst savu darbu, darba pienākumus?

Jā. No darba aizgāju.

Esmu divreiz mainījusi sfēru un tagad strādāju vispār citā jomā ar apdrošināšanām , bet izglītība man visp .ir māszinībās .:)
ieteiktu pamainīt kantorus vai apsvērt ideju strādāt citā jomā . Par minimālo gluži nevajag , bet , ja alga citvien ir apmēram tāda kā bija , tad droši maini :)

Ne visiem darba pienākumiem ir jāpatīk, tomēr, manuprāt, nav iespējams strādāt saspringtā gaisotnē, stresā, ja tā varētu nebūt.

Es uzskatu, ka garīgā labsajūta ir gana svarīga.. tās dēļ ir vērts mainīt darbu. Tas kopumā man šķiet vienkāršāk nekā ārstēties no stresa radītām problēmām, depresijām utt. :)

Es gribu būt pati sev boss.
Šo to daru privātajā biznesā, bet man tur neizdodas nopelnīt ne ceturtdaļu no tā ko algotā darbā

katrā darbā ir sava kārtība, specifika,pienākumi. Ne vienmēr ies pie sirds visi darba pienākumi. Vēl tas ,ka ne vienmēr cilvēkam ir talants uz visu

Jā, protams. Bet nereti tā specifika ir tāda, ka tā vietā, lai darītu un kvalitatīvi izdarītu pats, no Tevis sāk sagaidīt, ka Tu radīsi komandu, kas izdarīs vēl vairāk un kvalitatīvāk. Tas bija tas, kas man personīgi ar laiku piegriezās.

Manuprāt, katrā darbā ir sava kārtība, specifika,pienākumi. Ne vienmēr ies pie sirds visi darba pienākumi. Vēl tas ,ka ne vienmēr cilvēkam ir talants uz visu.

Es neesmu gatava 30+ gados sākt strādāt par minimālo kā iesācēja kādā citā jomā.

Man tas nebija šķērslis.

Mainītu darbu, protams, ko tad citu?

Mhm, tā arī izdarīju. Problēma bija tajā, ka tie atlikušie % bija piece of cake, jeb sapņu darbs, kāds otrreiz mūžā pilnīgi noteikti vairs nebūs...

SunInMyHair, es sākumā par šo ārdījos, ārdījos arī par to, ka netika definēti uzdevumi, bet no manis sagaidīja, kad es pati tos izdomāšu. Tagad jaunums ir saskaņošana, man attālināti, ir jāskrien pakaļ vadītājam (lai atvaino, ja lasa), jo projektu vadītāja nepārzina to daļu, kuru vada man. Ka ir Normālā biroja darbā, uzdevumus taču vadītājs katru reizi uzdod?

Padari to lietu tādu oficiālu, nevis tikai ieraksti katram savā plānotājā.

Maité, tad uzstādi vadītājam prasības - kaut vai katra projekta sākumā lapu ar tādiem un tādiem termiņiem, tādu un tādu ietvaru, kāda atbildība ir Tev un kāda viņam vai pārējiem kolēģiem. Viss. Un, ja kko nav pateicis - sorry, Jūs nepateicāt - pats vainīgs.

Mana nozare ir radošā, bet ir lietas, kas man nepatīk. Varbūt nepatīk tas, ka pēdējā laikā uzdevumiem nav termiņu, ietvaru, rezultātu pats vadītājs pārlabo kā grib (nav nepareizi), vienkārši nepasaka lietas, kas ir svarīgas darbam. ja vēl būtu skaidrs, kur beidzas mana atbildība.

fejja, nu viņš ir tāds īpašs, vismaz tā problēma, kas bija sākumā ir atrisināta.:-D Tur jau strādā darbinieki maksimums divus gadus.