Ienīst darbu?

Manuprāt, katrā darbā ir sava kārtība, specifika,pienākumi. Ne vienmēr ies pie sirds visi darba pienākumi. Vēl tas ,ka ne vienmēr cilvēkam ir talants uz visu.

katrā darbā ir sava kārtība, specifika,pienākumi. Ne vienmēr ies pie sirds visi darba pienākumi. Vēl tas ,ka ne vienmēr cilvēkam ir talants uz visu

Jā, protams. Bet nereti tā specifika ir tāda, ka tā vietā, lai darītu un kvalitatīvi izdarītu pats, no Tevis sāk sagaidīt, ka Tu radīsi komandu, kas izdarīs vēl vairāk un kvalitatīvāk. Tas bija tas, kas man personīgi ar laiku piegriezās.

Es gribu būt pati sev boss.
Šo to daru privātajā biznesā, bet man tur neizdodas nopelnīt ne ceturtdaļu no tā ko algotā darbā

Es uzskatu, ka garīgā labsajūta ir gana svarīga.. tās dēļ ir vērts mainīt darbu. Tas kopumā man šķiet vienkāršāk nekā ārstēties no stresa radītām problēmām, depresijām utt. :)

Ne visiem darba pienākumiem ir jāpatīk, tomēr, manuprāt, nav iespējams strādāt saspringtā gaisotnē, stresā, ja tā varētu nebūt.

Esmu divreiz mainījusi sfēru un tagad strādāju vispār citā jomā ar apdrošināšanām , bet izglītība man visp .ir māszinībās .:)
ieteiktu pamainīt kantorus vai apsvērt ideju strādāt citā jomā . Par minimālo gluži nevajag , bet , ja alga citvien ir apmēram tāda kā bija , tad droši maini :)

Vai ir kādai gadījies ienīst savu darbu, darba pienākumus?

Jā. No darba aizgāju.

hmm. pirmo darbu ienīdu, bet dievināju kolēģus. pēc tam tā vairs nav bijis. vienreiz strādājot milzu korporācijā gala beigās zaudēju ticību, ka tādās var nebūt konveijers darbā ar cilvēkiem, vīlos un aizgāju. bet pamatā vismaz darba saturs man vnm paticis.

Alga jebkurā gadījumā citur būs lielāka (ja izvēlēšos turpināt). Nenoliedzu, ka alga ir svarīga, bet man svarīga ir attieksme pret mani kā darbinieci. Ja sākumā viss bija labi, tagad domājot tā vairs neliekas. Un to jau darba intervijā nevar novērtēt, te arī intervija bija lieliska.

es nestrādātu darbu, kas nepatīk. un to es saku ne tikai teorētiski.
studiju laikā dabūju pirmo darbu (ne savā nozarē), nostrādāju 2 nedēļas un sapratu, ka nē, sevi nemocīšu. tas nekas, ka naudas nav, bet toties ir veselais saprāts un miers mājās.
es tiešām brīnos, kā sevi var tā mocīt, man no tiesas būtu žēl ziedot savu laiku lietām, kas man nepatīk, bojā veselību utt. (t)

Es kaut kā naivi cerēju, ka kaut kas mainīsies. Uz šo bridi man bija svarīga darba pieredze, es pat gadu baidījos savu algu tērēt.

Man atkal ir bijis tā, ka no sākuma kad uzsāku darbu, tas riebās, bet tagad jau patīk.

Man galvenais, lai varu izpildīt visus darba pienākumus. Pirmajā darba vietā nevarēju, tādēļ ļoti pārdzīvoju.