Kad sākas modernās attiecības?

Daenerys
Kur es esmu teikusi, ka berni nav atbildiba?! Protams,ka ir. Bet saproti, lauliba esot vairs nevari tik vienkarsi aizskriet, papiri utt. Berni nekad nevienam nav bijis trauceklis. Bet laulibas papirs piesien. Pretigi izklausas, bet tas ir tas ko esmu dzive redzejusi.
Nereti virietis saista bernu ar konkreto sievieti. Kamer mil sievieti tikmer mil un rupejas par bernu. Ne velti ir tik daudz viriesu kuriem kautkur ir kads berns par kuru vinam nulle intereses.

Caloo

Hahhaa, Tu tak esi sena kā pasaule!

Protams 8)
.

Vēl jau sievietes mēdza precēties, lai ātrāk no vecāku mājām tiktu prom. Nez tas tagad arī ir aktuāli?

Kārtējā baiļu forma.

nerātnā
Hahhaa, Tu tak esi sena kā pasaule! :D
Vēl jau sievietes mēdza precēties, lai ātrāk no vecāku mājām tiktu prom. Nez tas tagad arī ir aktuāli? :D

Laulība jau neko būtiski nemaina. Ne jau tu to cilvēku mazāk mīli, ja neesi precējies.
Es attiecībās esmu jau 9 gadus, neesam vēl precējušies, jo sākām draudzēties 15 gados. Bet laulības mūsu uzskatā ir tikai juridiskā puse. Varēsim dabūt izdevīgāku kredītu mājoklim :D Atbildību tas arī nekādu neuzliek, jo izšķirties un iet pa kreisi var iet tik un tā. To visu varētu panākt arī ar kopdzīves likumu.
Jā, bet civillikums mums ir diezgan absurds. Vēl viens aspekts. Ja laulībā sieviete paliek stāvoklī no kāda cita, tad tas bērns automātiski skaitās vīra bērns. Un ja vīrs grib atkratīties no svešā bērna,tad viņam jāiet caur tiesu.

Arguments, lai apprecētos, ir bailes? :-|
Arguments, lai neprecētos, ir bailes? :-|
Mammīt mīļā, kur mēs esam nonākuši - kad es augu, tad tā nebija. :-P:-D

No otras puses, vīrieši paši ir vainīgi, ka tam piekrīt. Man ir zināms viens pāris, vīrietis ļoti ģimenisks, no lielas ģimenes, mīl bērnus, "ceļā" ir savs bērns, bet sievieti neprec. Protams, nav mana darīšana, bet es nebūtu pārsteigta, ja izrādītos, ka tas ir finansiālu apsvērumu dēļ, jo viņam ir lieli īpašumi un viņš to sievieti pilnībā uztur.

Nu nez. Sieva var pretendēt tikai uz īpašumiem, kas iegūti laulības laikā. Un pat ja viņi izšķiras, vīram būs jāmaksā uzturlīdzekļi, kas bagātam cilvēkam mierīgi var būt tādi, ka tā sieviete no bērna naudas dzīvos svilpodama.

Lauliba ir atbildiba.

Ohoho!! Un bērns nav? :-O Viņi jau ilgi ir kopā, diez vai tas sanāca nejauši.

Daenerys
Ir tada lieta ka emocionala gataviba preceties. Lauliba ir atbildiba.

Daenerys1

Priekš tā nav jāprecas, var lieliski dzīvot kopā tāpat.

Nav protams. :) Bet manuprāt tas ir normāli tādā situācijā to darīt.
Nevis tāpēc, ka nespēj izdzīvot viens, nevis tāpēc, ka sabiedrībā tā pieņemts, nevis dēļ mistiskās drošības, nevis dēļ ballītes utt.

Šito es īsti nesapratu - vīrietis gadiem viņu uztur un ja abi šķirās, tad skaitās, ka viņa palikusi pliku pakaļu un situāciju glābj kāzas, jo tad viņa var ne tikai gadiem dzīvot uz vīra rēķina, bet šķiroties vēl savākt pusi no tā, ko pati nav nopelnījusi? Hmm, interesanti...

Nu palasi Civillikumu. Man arī tas šķiet absurds, bet tā tas ir. Vēl foršāk ir tas, ka tas darbojas arī uz otru pusi. Vari apprecēties ar sievieti, aiziet prom no darba, dzīvot uz viņas kakla, pēc tam izšķirties un pievākt pusi īpašumu un naudas. Kā jau teicu, man tas nav aktuāli, man varbūt vienai dzīvot finansiāli būtu vēl izdevīgāk, ne tāpēc, ka uzturētu kādu, bet gan prioritāšu dēļ. Bet ne jau visu vienmēr ir iespējams izmērīt naudā.
No otras puses, vīrieši paši ir vainīgi, ka tam piekrīt. Man ir zināms viens pāris, vīrietis ļoti ģimenisks, no lielas ģimenes, mīl bērnus, "ceļā" ir savs bērns, bet sievieti neprec. Protams, nav mana darīšana, bet es nebūtu pārsteigta, ja izrādītos, ka tas ir finansiālu apsvērumu dēļ, jo viņam ir lieli īpašumi un viņš to sievieti pilnībā uztur.

ahā, trick question :)

Manuprāt normāli ir precēties tad, ja Tu otru cilvēku mīli, vēlies audzināt kopīgus bērnus un novecot kopā. Viss pārējais ir otršķirīgs.

Priekš tā nav jāprecas, var lieliski dzīvot kopā tāpat. Neviens jau neprecas, jo nemīl. Tomēr ir kaut kādi dziļāki iemesli, kāpēc piem. šogad preci, nevis pagājšgad vai nākošgad vai mistiskajā "kaut kad" laikā.

TalisQualis

tā tiešām ir? man likās, ka tā ir šķirto vīru problēma amerikāņu filmās, nevis latvijas realitātē :D

Nuu, es to domu vnk attīstīju uz priekšu. :)

TalisQualis

man ir interesanti dzirdēt arī, ko tu domā :)

Manuprāt normāli ir precēties tad, ja Tu otru cilvēku mīli, vēlies audzināt kopīgus bērnus un novecot kopā. Viss pārējais ir otršķirīgs.

bet šķiroties vēl savākt pusi no tā, ko pati nav nopelnījusi? Hmm, interesanti...

tā tiešām ir? man likās, ka tā ir šķirto vīru problēma amerikāņu filmās, nevis latvijas realitātē :D

Man ir interesanti, kā jūs domājat - kāpēc precās vīrieši un kāpēc precās sievietes?

man ir interesanti dzirdēt arī, ko tu domā :)
negaidu, ka mans viedoklis būs populārs, bet manuprāt laulība ir viens liels vīrišķīgs lēmums, ko vīrietim ir jāpieņem dzīves laikā. jāpieņem lēmums, ka sieviete, kas ir blakus, tagad būs viņa ģimene un turpmāk visi lēmumi, visi piedzīvojumi, pārdzīvojumi, būs dalīti tieši ar šo cilvēku. un sievietei ir svarīgi, lai viņas vīrietis pieņem šo lēmumu un, lai viņas vēlme būtu abpusēja. (nevis sarunāta, uzspiesta vai izdīkta)
manā draugu lokā kaut kā pēdējā laikā izpaliek lielās kāzu balles, pāri izvēlās aizbēgt uz svešu valsti, pamestu salu vai dziļiem laukiem, lai mierīgi salaulātos un pasaulei par to paziņotu pēcāk. tāpēc šaubos, ka lielā pasaku balle būtu sieviešu vēlme globāli. tas ir kaitinošs bizness.

Sievietēm tas ir būtiski, lai pasargātu sevi materiāli, daudzām sievietēm vīrieši ir turīgāki un pelna vairāk, sievietei svarīgi nepalikt "ar pliku pakaļu" pēc tam, kad 10 gadus cepusi pankūkas un mazgājusi grīdu.

Šito es īsti nesapratu - vīrietis gadiem viņu uztur un ja abi šķirās, tad skaitās, ka viņa palikusi pliku pakaļu un situāciju glābj kāzas, jo tad viņa var ne tikai gadiem dzīvot uz vīra rēķina, bet šķiroties vēl savākt pusi no tā, ko pati nav nopelnījusi? Hmm, interesanti...

Daenerys1 - piekrītu tevis rakstītajam.
:-/ tieši tā arī es domāju.. oficiāla laulība dos man to drošību, ka mani tā vienkārši nenomainīs, jo esmu tikai piegulētāja... (t)
Varbūt vecmodīgi uzskati.
Bet bērni gan man nav prioritāte. Tas man būtu mans vīrs.
Nu ja tāds būs.

Man kaazas loti svariga attiecibu dala. Man ir svarigs pats precesanas fakts ne ballitr pec tam. Tik joki tadi, ka abi ex butu gribejusi divdiennieku ar visiem milajiem radiem un draugiem.

vienlaikus, nekad - NEKAD - nav šķitis, ka man ir jāstudē vai jāstrādā aiz tāda iemesla, ka gan jau vīrs nevarēs mani un manus bērnus pilnībā uzturēt.

Es arī nē, jo vienmēr ir izvēle bērnus neradīt un izmaksas minimizēt, bet atzīsti, ka 12.klases skolniecei ir jāsaprot, ka jāizvēlas tāds studiju virziens, kur var arī nopelnīt, jo, aizverot aiz sevis vidusskolas durvis, turīgs vīrs no gaisa nenokritīs. Te pat nav runa tik daudz par vīra ienākumiem, cik par paša vīrieša esamību vai neesamību. Un ja tas vīrs neuzrodas, tad ko, tētis līdz 30 gadu vecumam pirks zeķubikses?