Kad sākas modernās attiecības?

ja cilvēkam ir OK dzīvot lauku miestā, strādāt vienkāršu darbu un nepelnīt tūkstošus, tad viņš arī nesapņo par 15 tūkstošu vērtām kāzām, viņam ir OK arī vienkāršākas kāzas

Piekrītu, to var saprast. Savukārt pagrūti ir saprast tos, kas sapņo par (un realizē) 15K vērtas kāzas, kaut gan citas vajadzības (NĪ, auto, sadzīves tehnika) paliek krietni vien piezemētākā līmenī.

Es laulību uzskatu par 1) skaistu apliecinājumu, ka pāris grib būt viens ar otru, jo tās ir papildus saistības un atbildība vienam pret otru, izšķirties nav tik vienkārši (pie notāra to var darīt tikai tad, ja piekrīt abas puses) 2) formalitāšu nokārtošanu (mantošana - neviens no mums nav mūžīgs un neaizskarams, ja neesi laulātais, tad pēc likumiskās mantošanas vari iet ieskrieties, pat ja dzīvoji kopā "civillaulībā" 20 gadus; šķiršanās un naudas lietas, šķiroties cilvēki mēdz zaudēt savu labo raksturu un tad labāk nodrošināties ar likuma aizsardzību un viss cits, kur laulātajam tiesību ir vairāk nekā draudzenei/draugam, arī nesaistīts ar naudas lietām) 3) ja tiek plānoti bērni, tad, manuprāt, bērnam jādzimst laulībā, citus variantus neizskatu. Man būtu kauns, ja bērns pagadītos no "drauga" gan morālo apsvērumu dēļ, gan kaut vai uzvārda dēļ, ka bērnam, man un vīrietim būtu dažādi uzvārdi.
.
Man liela balle nav svarīga, skaistas, jaukas kāzas gan. Manās ex attiecībās tieši vīrietis bija tas, kurš gribēja lielu balli, tusiņu uz sazin cik cilvēkiem utt., bet es - mazas kāzas. :D
.
Civillikums nav absurds, jocīgs utt. Civillikums ir vecs un vietumis tas ir novecojis, tomēr viss ir ļoti loģisks. Par to, ka, ja sieviete uztaisa bērnu no sveša vīrieša, bet bērnu pieraksta vīram - likumi darbojas pirmkārt bērna interesēs. Tas ir loģiski.

Es īsti neatbalstu kāzas, bērnus utt. ļoti jaunā vecumā (..-25). Man šķiet, ka šiem lēmumiem ir jābūt pārdomātiem. Domāju, ka ļoti liela daļa jauniešu, kas šādus lēmumus veic tik jauniem esot, ap gadiem 30-35 šķiras un nonāk otrreiz apritē. Esmu no lielpilsētas. :D

Savukārt pagrūti ir saprast tos, kas sapņo par (un realizē) 15K vērtas kāzas, kaut gan citas vajadzības (NĪ, auto, sadzīves tehnika) paliek krietni vien piezemētākā līmenī.

Es gan saprotu! Kāzas ir vienas, tās atmiņas ir uz visu dzīvi. Savukārt mašīnas un sadzīves tehnika lūzt un mainās, nopērk veļasmašīnu pa 300 eiro, pēc 2 gadiem salūzt, pērc nākamo, automašīna noveco, utt. Par NĪ runājot, tas gan ir svarīgi, bet te atkal no cilvēku prioritātēm atkarīgs. Laba un dārga dzīvesvieta prasa arī nemitīgas rūpes un uzmanību. Man komforts ir svarīgs, bet es labāk dzīvoju divistabu dzīvoklī, nekā apzinos, ka visu atlikušo mūžu berzīšu 200m2 grīdas Mežaparkā gigantiskā mājā, es labāk guļu gultā un lasu grāmatu nekā katru pavasari stādu rododendrus un ko nu tur vēl ir svarīgi stādīt. Ne jau visi sapņo par ultradārgām un plašām mājām. Ne tāpēc, ka naudas nebūtu, bet tāpēc, ka negrib visu dzīvi vergot mājai. Dzīvesvieta kalpo man, nevis es - dzīvesvietai.

kas tad ir attiecības līdz tiem 25 gadiem, kuras šobrīd sākas 14 gados, varbūt pieredzes uzkrāšana

Protams, ka pieredzes uzkrāšana! Mani šausmina meitenes, kas precas un taisa bērnus ar saviem pirmajiem un vienīgajiem, jo zinu, ka, ja pati būtu palikusi ar savu pirmo (ar kuru iepazinos 16 gados un būtu varējusi jau uz 18 gadiem gan apprecēties, gan apbērnoties), tad es būtu ar laiku nelaimīga, jo esam izauguši kopš 16 gadiem, esam kļuvuši citādāki, vērtības pamainījās, ar vairākiem partneriem esmu sapratusi, kādu vīrieti vēlos, kādu nē, ko varu paciest/paiet uz kompromisiem, kur nē, kas man pašai jāmaina sevī (neesmu nekāds zelta gabaliņš un pēc jo īpaši pēdējām attiecībām sāku saprast, kas sevī jāpilnveido), protams, arī sekss - ja paliktu ar pirmo, laikam mūžīgi domātu, ka sekss "3x nedēļā ir norma" (elzaelza citāts no citas diskusijas :D :D). Vienvārdsakot, pirmie kucēni jāslīcina, bet tā ir dzīves pieredze, kas ir vajadzīga.

Kāzas ir vienas, tās atmiņas ir uz visu dzīvi.

Pirmajai teikuma pusei 100% piekrītu. Otrajai gan ne. Man būtu ļoti skumji, ja tas (tā konkrētā diena) būtu bijis manas dzīves būtiskākais notikums.

Nu par automašīnas iegādi tas ir viennozīmīgi būtiskāks notikums.

Nu par automašīnas iegādi tas ir viennozīmīgi būtiskāks notikums.

Protams. Bet pirmais kopīgais atvaļinājums kopā ar tobrīd vēl draudzeni apceļojot Latviju, manā gadījumā viennozīmīgi iekabina kāzām. Jo tas bija kopīgs notikums tikai mums diviem.

Meowth, cik tev gadu, ja šitāds skatījums uz visu?

Protams, nav mana darīšana, bet es nebūtu pārsteigta, ja izrādītos, ka tas ir finansiālu apsvērumu dēļ, jo viņam ir lieli īpašumi un viņš to sievieti pilnībā uztur.

Laulības līgums par mantas šķirtību
.
Man arī šķiet, ka precēšanās ir vīrišķīgs lēmums un cept bērnus pa labi, pa kreisi bez precībām man šķiet nevīrišķīgi, jo visādām problēmām, piemēram, kā citātā ir risinājumi.

Es pilsetniece, bet laikam ar laucisku domasanu, nekad negribetu kazas par 10 tukstosiem. Lai ari mazliet pakrajot varetu atlauties. Es labak masinu noperku. Viesu majas man ar nevajag. Ideala varianta laukos. Tut ir pasakaini skaisti un sakopti. Un jaa, letak.

Manuprāt,kāzas par ntajiem tūkstošiem ir lieka naudas izmešana. Labāk ir ieguldīt kopīgā NĪ vai aizbraukt dārgākā ceļojumā,piemēram, Jaunzēlande, Argentīna.