Man te parādījās vairākas pārdomas.. :)
1) Pārim ir nopietnas komunikācijas problēmas - varēja jau sen vienoties par kaut kādu modeli, kur abi kaut ko zaudē un kaut ko iegūst.
2) Šķiet, ka vīrietis uzskata bērnu tikai par traucēkli, kurš ir tikai sievietes problēma, un viņa aizkaitinājums par to, ka viņam ir jāpieskata bērns, tikai aug.
3) Nekur neparādās teksti, ka ģimene kādreiz pavadītu brīvo laiku kopā. Ir pietiekami daudz lietu, ko var darīt abi divi kopā ar bērnu, tādējādi atpūšoties, pavadot laiku kopā un ar bērnu.
4) Un kur ir problēma vienoties un dalīt brīvo laiku? Tas ir, vienu nedēļu vīrietim brīvs laiks, otru nedēļu - sievietei.
5) Sievietes elementārās vajadzības - sakopšanās, frizieris, ārsti u.c. skaitās pie viņas brīvā laika vai tomēr ne? Nez, vīrietis gatavs upurēt sievas smukumu arī, lai viņam būtu vairāk brīva laika? :)
6) Omes? Mammas? Māsas? Māsīcas? Draudzenes? Nu, kā aukles - laiku pa laikam?
PS. Par to, kā sieviete jūtas bērna kopšanas atvaļinājumā runājot, - manam vīram reiz gadījās auklēt pusotrgadnieku veselu mēnesi, kad es atgriezos darbā, bet dārziņš vēl nebija sācies. Pēc šī mēneša viņš BEIDZOT saprata, kā es jutos bērna kopšanas atvaļinājumā, tikai viņš teica, ka tad jau labāk viņš strādā trīs slodzes, jo tas nogurdinot mazāk nekā 100% divvientulība ar bērnu diendienā.