par pieskārieniem, bučām tāpat vien

Man arī tā meitene bilē izskatās daudz par jaunu... Tā uz 14 gadiem. Puika arī nav nekāds "vecis", bet viņš tur tādā rakursā, ka tas nemetas acīs.

Otrajā bildē tā meiča kā desmitgadniece :o pilnīgs bērns! Pedoobilde, fu :D

Nu skumji, ka jums tā! :-/
Diez vai izrunāšanās te ko līdzēs, vai nu pieņem, vai meklē citu.

Nu gan muļķības. Drīzāk jājautā cik ļoti esi gatavs strādāt ar sevi.

Sevi jau saknē (savā būtībā) neizmainīt. :-)

vajag pārstāt ieciklēties uz sevi, ja abiem nesakrīt fundamentālas lietas, tad jāšķiras.

Nu gan muļķības. Drīzāk jājautā cik ļoti esi gatavs strādāt ar sevi. Man ar savu ir ļoti pretējas mīlestības valodas. Viņa ir pieskārieni, savukārt, es jau kopš bērnības neļauju sevi nevienam aiztikt. Iemīlējos un rokas nevarēju noņemt. Nu jau pēc gadiem jūtu, ka viņam pietrūkst tā. Cilvēks man mīļš, gribu lai viņam/mums ir labi, tad nu piedomāju, lai vairāk izrādītu tā kā viņš saprot. Mana valoda savukārt ir darbi un veltītais laiks/uzmanība. Man vajag to sataisīto mēbeli, aizvešanu pastaigāties. Vīrietis man ar zelta rokām, tik ar sliktu atmiņu un mūždien visiem izpalīdz, līdz ar to sanāk izdarīt mazāk priekš mājām kā man gribētos. Bet mēs to abi apzinamies un abi pie tā strādājam.

Man ta otra bilde skiet kautkada..nepareiza :)

Ja nekad nav tāds bijis, laikam jāpiekrīt, ka arī pēkšņi tas nemainās. Tāpat kā ar vienu ir gribējies mesties piedzīvojumos, ar citu nē.

Ar vienu puisi gribas nemitīgi uķināties, ar citu nemaz, arī sakot ka vnk esmu tāds cilvēks, neesmu romantiska. Tāpat esmu redzējusi, ka kāds vienās attiecībās ir vēss, iepriekšējās vai nākošajās kā pielīmēts savai meitenei. Tādējādi es gan tomēr aizdomātos kāda puisim ir ķīmija pret mani, ja nekādas mīļuma izpausmes. Nevar būt cilvēks mežonīgi iemīlējies un vēss tajā pašā laikā.

Izlasīju to delfu citātu no grāmatas un man tagad vispār nekas nav skaidrs, jo izskatās, ka mēs abi ar vīru piekopjam visas 5 valodas, jo visi minētie punkti ir svarīgi. Abiem.

Kas tā par universālo grāmatu, vienmēr piemin, bet izlasot pāris frāzes, viss jau skaidrs. Nav nekāda brīnumu grāmata, slavē pārlieku, vajag pārstāt ieciklēties uz sevi, ja abiem nesakrīt fundamentālas lietas, tad jāšķiras.

Mums arī abiem diviem patīk izrādīt mīļumu ar pieskārieniem, apskāvieniem, glāstiem, u.tt. Nezināju, ka tas ir atkarīgs no vecuma, kā te dažas saka.

Tas pats, esam kopā 5 gadus un sen jau vairs ne pusaudži. Es laikam nevarētu būt ar puisi, kurš samīļo un sabučo tikai tad, kad vēlas seksu vai jūt pienākumu to darīt. :-|

Es laikam arī nebūtu īsti apmierināta, ja mani nekad nesamīļotu. Saprotu, ka ir tādi cilvēki, bet tās tad laikam būtu diezgan lietišķas attiecības, ja abi vispār nemīļojas. Grūti iedomāties kā tas būtu.

Mums arī abiem diviem patīk izrādīt mīļumu ar pieskārieniem, apskāvieniem, glāstiem, u.tt. Nezināju, ka tas ir atkarīgs no vecuma, kā te dažas saka. Un man prieks, ka mums tā sakrīt. (l)

NightSky Ja tas bija tēmēts uz manu komentāru, tad es varu nedaudz sevi pielabot, lai labāk saprotams. Es nerunāju šeit par kādu buču, apskaušanu vai rociņās sadošanos, bet gan par vārda tiešajā nozīmē - "mīļošanos". Piemēram - visi bariņā sēžam un pļāpājam, bet viņi kā salipuši, dūdo viens otram austiņā, šmaukstina bučas, apmainās mīļvārdiņiem utt. Un nedod Dievs, ja būs jābrauc kopā mašīnā un nevarēs sēdēt blakus. Es protams nekad neko neesmu teikusi un pat netaisos to darīt, nav mana darīšana, vienkārši es esmu tas cilvēks, kas sabiedrībā kontrolē savas darbības un nespēju tik ļoti atraisīties, lai uzvestos tāpat kā mājās un arī neuzskatu to par vajadzīgu.
Man protams ir liels prieks par viņiem, ka pēc tik ilga laika, viņiem tas mīļums nekur nav pazudis. :)

Nu sabiedrībā jau gluži nelaizamies, bet bučiņu iedodam un rociņās turamies :-P
Visu laiku nonstopā jau nē, bet kopumā var teikt, ka jā, mīļums ir visu laiku. Nopietnos pasākumos protam gan uzvesties.
Bet šitos mīļuma pretiniekus nesaprotu, ja kādam pārim tas nepatīk - fine, mums patīk un tie komentāri, ka tas nav vajadzīgs ir lieki, jo citiem tas ir vajadzīgs.

Draugam rados ir viens pārītis (abiem nedaudz pāri 30), kas visu laiku bužinās, arī cilvēkos. Viņi ir kopā kādus jau 8 gadus, kur no tiem jau 5 gadus kā precējušies, bet tāpat ir mur mur visu laiku. Man ir grūti uz to skatīties, jo es neesmu cilvēks, kas sabiedrībā mīļojas un visu laiku bužinās. Mājās esmu savādāka, tad patīk, citreiz vairāk, citreiz mazāk, bet šajā ziņā mums ar draugu sakrīt. Pārsvarā jau gan es esmu tā, kas viņam metas virsū savos mīļuma uzplūdos, bet viņš neiebilst. Mums mīlestības valoda vairāk vai mazāk sakrīt.

Nu, tikko bija 4 brīvdienas - jā, visu laiku kopā esot, mīļojāmies uz nebēdu. No rītiem un vakaros arī, pa dienu saziņa skype un apmaināmies ar mīļumu teksta vai bilžu formātā. Esam kopā jau vairākus gadus.

Delusion, NightSky - katru dienu, visu laiku kopā esot? Man ir visādi, var būt rīta buča un došanās kopīgos piedzīvojumos, kur nebūs neviena pieskāriena, bet var būt dīvāna diena, kad abi kā salipuši. Taču mēs vēl jaunie mīlnieki :D
Bet piekrītu, ka galvenokārt tas atkarīgs no personības. Ja ir satikušies 2 meža baloži, tad super, bet ja pārī tāds ir tikai viens, tad nāksies pieņemt to, ka otram vajag vairāk vietas, nevis sēsties klēpī un taisīt psihozi ar piespiedu pieskārieniem.

Sasmējos par tām bildēm - tie tak bildēs ir aktieri/modeļi, kāda starpība par vecumu.

Sasmējos par to

"Kā to var nezināt (t)"

:D :D