Vakar sastrīdējāmies. Uzsprāgu un tā arī pateicu-neesmu nekāda m*, ka samīļo mani tikai pirms vēlies seksu. Labrīt un arlabunakti buča neskaitās. Un nē, attieksme darbos to nekompensē. Rociņu nedod, tāpat vien nepienāks apskaut, klēpī sēdēt nedrīkst, jo besī, vopšem romantikas nekādas. Tas mani dzen kompleksos. Esi cik mīļa gribi, tevi nemīļos.
Kur tur otrajā bildē var būt tēvs ar meitu? Par problēmu: izrunāšanās nepalīdz? Nu, mans vīrs ari galīgi neromantisks, bet, kad es paskaidroju, ka man pietrūkst uzmanibas un romantikas, tad ļoti cenšas.
437
