Es, piemēram, varu dažreiz tarkšķēt un tarkšķēt. Un lielākoties ne pa tukšo, ļoti daudzi cilvēki ir teikuši, ka esmu interesants sarunu biedrs. Bet, kad vajag runāt par savām emocijām, tad kaut kas nobloķējas. Negribu un viss. Visvairāk neciešu, kad kāds mēģina urķēties manā dvēselē. Tāpēc šādu vīrieti noteikti arī saprastu. FakC, ja jāmeklē risinājums šādai situcācijai, bet nenormāli tas nav, manuprāt.
.
Bet jā, tad ir tā otra nerunātāju kategorija. Esmu bijusi uz randiņiem ar puišiem, kuri nav nemaz tik kautrīgi, bet ar viņiem vienkārši nav par ko parunāt. Varbūt viņi paši arī jūtas komfortabli, bet mani tas tracina.