Vīrietis, kurš nerunā.

Nu man ir bijis ignors pat uz tādu jautājumu kā ''Vai brauksi vakariņās?'' Ok, tas bija sarakstoties un cilvēks bija tālu un strādāja un nebija zināms, cikos vispār būs Rīgā, tāpēc es pieņemu, ka nemācēja teikt vēl tajā brīdī neko par vakariņām, bet vai tad tik grūti ir vismaz uzrakstīt ''Jāskatās, cikos izbraukšu utt'' - bet nē, to tekstu vienkārši palaiž garām.

Mums ir apgriezti, draugs var runāt un runāt,reizēm pat pārāk daudz,bet no manis vārdi ir jāvelk ar varu bez maz vai ārā. Patīk visus pārdzīvojumus vai domas, visu paturēt sevī. :-)

Pasadena, tie ir jautājumi par naudu darbu un vina ģimeni. Par visu pārējo komunicē daudz un viss ir Ok. Un nebāžos es vina lietās nepārtraukti, bet reizēm man rodas jautājumi.. Bet tas kāpēc vins ir emocionāli noslēgts... tam ir savi iemesli, kas nākuši no bērnības. Pamazām jau tiekam uz priekšu, un tieku viņam klāt, bet viegli galīgi nav. Mēģināju izskaidrot kā es jutos tādos brīžos un tā..Tagad solijās mēģināt tomēr man vairāk uzticēties, arī tad kad neveicas un nesanāk kaut kas un par to runāt ar mani.

Alexxa, paldies par paskaidrojumu :-)

Es arī nerunāju. Man vispār nepatīk runāt. Vīrs dažreiz pārmet man. Tas vairāk attiecas uz problēmām, pārdzīvojumiem, negatīvajām lietām. Es vienkārši nevaru dabūt tos vārdus ārā no sevis, varu censties sākt runāt, bet burtiski tā kā kaklu sāk žņaugt un nenāk skaņa. Tas nav no tā, ka šķiet, ka mani nesapratīs etc., vnk man nepatīk nevienam atklāt savas izjūtas, problēmas, pārdzīvojumus, jo:a)man pašai ar visu patīk tikt galā, b)ir sajūta, ka, nevienam neko nezinot, man ir vairāk spēka ar visu tikt galā, labāka koncentrēšanās uz problēmu, citu cilvēku "iejūtība", runāšana man atņem spēku, enerğiju.
Un es uzskatu, ka vīram lielākoties ir tas jārespektē, jo es tāda esmu un nav man viss jāvelk no sevis ārā pret savu gribu.

Nu, neatbildēt uz jautājumu, ja otrā puse kaut ko jautā, ir nepieklājība, nevis nerunāšana.
Mans vīrs ir nerunātājs, 8 gadu laikā esmu kaut cik pie tā pieradusi. Kā pieradu? Sapratu, ka runāšanai nav sakara ar mīlestību, jo to pierāda ik dienu, bet vienkārši dzeju un balādes gan man nerakstīs. Nu, ne visiem tas ir dots.

Annie, cik Tu zinoša, ka vari svešiem cilvēkiem noteikt pieklājības trūkumu pēc
viena kritērija. Toč, Klukste! :D

Zanjux, nu es varu teikt, ka jūs viens otru esat pelnījuši. Viens nespēj adekvāti uzvesties kā pieaudzis cilvēks, un tā vietā, lai atbildētu kaut vai ar "Es tagad nevēlos par to runāt!" apgiežas un iet prom, otrs - kad norāda, ka tas ir nepieklājīgi un vispār neadekvāti, sāk apsaukāties. Ja Tu pret viņu tāpat izturies, nav brīnums, ka viņš iet prom neko nesakot.

Zanjux, ko Annie tāaadu pateica, ka tāda reakcija? :D

Kā patiesība iekoda acīs, ka pilnīgi jāsāk mētāties ar apvainojumiem, nožēlojami.

Šis mani pārsteidza, kur tik vētrains pavērsiens. :D
.
Sadzīvot man šķiet pārāk skaļs vārds, bet pieņemt viņu Tu vari, pamanot citas lietas, ko viņš dara Tevis labā. Par grāmatu piekrītu, vari mēģināt viņam iedot izlasīt, bet beigu beigās tur tā doma ir par katra mīlestību. Varbūt Tu nepiepildi viņa mīlestības bāku (ar dāvanām vai darbiem utt.) un viņš attiecīgi neizpildās.

Ohooo, bet es saprotu, uzreiz ieslēdzas aizsargreakcija pret mīļoto cilvēku!! :D Bet nu mazliet par traku, man arī neatbildēt liekas ļoti nepieklājīgi, var arī kaut kā citādi novirzīt to sarunu, nevis vienkārši neatbildēt.
Es esmu diezgan liela runātāja, draugs ne ļoti, nelabprāt dalās problēmās, kas viņu nomāc, citreiz, kad kaut ko pajautāju, ilgi neatbild, sākumā nevarēju pierast, tagad jau esmu pieradusi, ka jāpaiet kādām sekundēm, tikai tad viņš lēnām sāk atrisināt to jautājumu. :D

Šeit daudz lielāka problēma ir, ka sievietes bieži vien grib dzirdēt nevis patiesību, bet sev vēlamo atbildi. Tobiš, ja Tu nedosi vēlamo atbildi, būs smadzeņu iznešana. Ja dosi vēlamo atbildi, bet tā nesaskan ar paša domām - sanāk liekuļošana. Vīrietis, kurš kādu laiku ar tādu ir pamocījies, pamazām saprot, ka mīļā miera labad labāk paklusēt. Tā ka, lai to mainītu ir jāpaiet kādam laikam adekvātas sievietes sabiedrībā.

Caloo, tad ja vīrietim kaut kas var nepatikt, tad viņš vienkārši norobežojas no tās lietas? Kā var vispār zināt, kādu atbildi gaida.

man nepatīk daudz runāt

xanax, radies cits iespaids. :D

Nerunāšana un apzināta nerunāšana ir dažādas lietas. :)

varaviiksne

Caloo, tad ja vīrietim kaut kas var nepatikt, tad viņš vienkārši norobežojas no tās lietas?

Cilvēki ir dažādi, uz to nav iespējams atbildēt.

Kā var vispār zināt, kādu atbildi gaida.

Cik Tev ir gadu? :D

Cik Tev ir gadu?

Tagad tu gaidi ciparu, bet es labāk neteikšu, jo būs par maz vai par daudz. :D Izgāju no situācijas vai tur bija kāda laba doma apakšā? :D

Tu dažbrīd ieraksti kko tīņa līmenī un brīžiem uz gadiem 20 - kkā jokaini. :)

man nepatīk daudz runāt

xanax, radies cits iespaids.

varaviiksne tas ir tikai iespaids, nekas vairāk. Es tiešām esmu nerunīgs.8-)

Caloo, vairums vīriešu tikai iedomājas, ka zina, kādu atbildi sieviete gaida un tā jau ir puse problēmas. Izej ar vienu jautājumu, kas nav atbildams ar "Jā" un "Nē", bet ir jāpasaka viedoklis, uz ielas, uzdod to 100 sievietēm. Savāksi kaudzēm dažādu atbilžu, varbūt dažas tiešām atbildēs uz to jautājumu tā, kā "vīrieši zina, ka sievietes grib dzirdēt", bet būs arī ļoti daudz dažādu citu atbilžu.

Alexxa
Es sapratu tavu domu, bet Tu par kaut ko citu tagad runā. :)