Sveiki! Es jau diezgan ilgu laiku par to domāju. Dzīvoju kopā ar vīrieti, esam kopā gadu. Viņš saka, ļoti gribot veidot ģimeni nākotnē, bet es negribu!!! Nav tā, ka es nemīlu viņu, bet bērnus es negribu! Arī kāzas es negribu. Esmu dzirdējusi vairākus viedokļus, ka pēc kāzām dzīve mainās, iestūrēšana ģimenes ostā, bērnu radīšana nozīmē arī dzīves pārkārtošanu. Turklāt, visi šausmīgie stāsti par dzemdēšanas mokām un 9 mēnešu mokām liek man vēl vairāk pieņemt domu, ka es to nevēlos, jo manā dzīvē ir daudz svarīgākas lietas par ģimeni. Manā vecumā jau būtu it kā laiks, bet es to vienkārši nevēlos. Draugs saka, gan jau uzskati vēl mainīsies, bet esmu pārliecināta, ka nemainīsies. Man ir mazliet savādāka vērtību sistēma, ir lietas, ko es vērtēju augstāk.
Es nevēlos viņu pazaudēt, jo viņš ir reti normāls vīrietis. Bet ļoti ģimenisks.
Turklāt, es arī nevēlos intīmas attiecības. Ir pagājis vairāk kā mēnesis kopš mums nav tuvības. Attiecībās viss ir kārtībā, tā nav partnera vaina. Vai esmu aseksuālis? Nekad sekss ar kādu nav izraisījis patīkamas emocijas (neitrālas). Nemaz arī neprasās.
Es nezinu, kādēļ esmu tik atturīga, ka nevēlos ne ģimeni, ne seksu. Vai tiešām ar mani nav kaut kas kārtībā? Varbūt tiešām esmu aseksuālis?
147
