Svētdienas pļāpas

paulalala, paldies! Es gan neesmu suņu cilvēks, bet draugs gan ir, tā ka gan jau mēs par abiem tiksim galā.
A es savu mammu uz kāzām neaicināšu. Negribu te detaļās stāstīt, bet nu mums tās attiecības ir tādas.... tuvākās draudzenes, kuras zina, nebrīnās, ka neaicinu uz kāzām, brīnās, ka vispār kontaktējos. Besīgākais ir tas, ka mamma pati uzskata, ka mums ir lieliskas attiecības, kad mēģinu izrunāties. Nesaprotu, izliekas vai tiešām nesaprot.

Daenerys1, apsveicu tevi ar jaunu mājdzīvnieku un draugu :) Man vnm prieks kad dzīvniekus paņem tie, kuri tos tiešām mīl un spēj rūpēties! pēc kaķu diskusijām liekas, ka tu noteikti lielisku dzīvi sagādāsi savam mīlulim :)
Bet mammai nepateikt par kāzām, kuras jau tik tuvu, auč, izklausās sāpīgi..

Es ar savu mammu cenšos nerunāt par lietām, par kurām mums viedoklis nesaskan, lai nesanāktu domstarpības.

Es arī, tāpēc mums visas sarunas ir "kā iet?" - "labi". "ko dari?" "neko". "kas jauns?" "nekas." kas darbā? -daudz darba. Kā veselība? -labi.
/tas nekas, ka slimoju ar Laima boreliozi, meklēju citu darbu un īstenībā tajā dienā varbūt vispār biju Igaunijas SPA vai teātrī/

Tagad top tēma ir manas kāzas un es viņai gandrīz vispār neko nevaru teikt, jo viedoklis mums atšķiras it visā, pat tajā, ka viņa uzskata, ka kleita man ir jāmaina pēc mičošanas, bet es tā neuzskatu.

Jāa... nu mana mamma nenojauš par to, ka esmu saderinājusies un vasarā precēšos. :-D Es saudzēju savus nervus.

https://www.youtube.com/watch?v=Ws3s3Te68QI&index=6&list=RDITBaYQeG27E sis ari feins

https://www.youtube.com/watch?v=ITBaYQeG27E Video no kreviajs jauniesa , viedoklis par LV un Jelgavu. Tads godigs. Jo jaa Riga skaitajas arzemes toreiz PSRS.(l)

Tad varbūt vienkārši centies izvairīties no šādām sarunām. Es ar savu mammu cenšos nerunāt par lietām, par kurām mums viedoklis nesaskan, lai nesanāktu domstarpības. Ļoti negribas ar viņu strīdēties, jo gadi tomēr iet uz priekšu un viņas veselība nav tā labākā, tādā veidā cenšos viņu saudzēt. Mana mamma arī nav starā par suni, kādu mēs gribam, tspēc es ar viņu par to vairs nerunāju. Tagad top tēma ir manas kāzas un es viņai gandrīz vispār neko nevaru teikt, jo viedoklis mums atšķiras it visā, pat tajā, ka viņa uzskata, ka kleita man ir jāmaina pēc mičošanas, bet es tā neuzskatu. Tad nu dalīšanās šajos jautājumos man ar viņu atkrīt.

A mans vectēvs priecājas.

Wallee, viņa to nevar izskaidrot, viņai nav argumentu, viņai vienkārši besī dzīvnieki. Lai gan ar maniem dzīvniekiem nekad nav bijis jākontaktējas. Par iepriekšējo kaķi viņa visus 3 gadus murgoja, ka man tas apniks un es to noteikti vedīšu uz laukiem. Tad kaķis nomira un es paņēmu citu kaķi, vismaz par kaķi tagad liek man mieru, neko nekomentē. Tagad sasāpējis jautājums viņai ir mūsu suns. Jo vecāka kļūstu, jo neadekvātāka man šķiet mana māte. (t)

Daenerys1, ļoti dīvaina situācija, kāpēc viņa domā, ka jums nevajag?
Atgādina nedaudz manu mammu, viņa arī šad tad uzskata, ka zin labāk ko man vajag, kaut viņai no tā nekas nemainās. Viņa vispār par visiem dažkārt zin labāk kā ir jārīkojas :-D
Bet es cenšos neko viņai par to neteikt, jo citādi pēc tam nez kāpēc jūtos vainīga, bet ne tāpēc, ka viņa tā liktu justies. Parasti es tikai viņai piekrītu un turpinu darīt tā kā es gribu, viņa jau pie tā ir pieradusi.

Mēs ceturtdien paņēmām suni. Tas bija plānoti nejaušs lēmums, draugs ļoti gribēja, mums piedāvāja un mēs paņēmām. Aizvakar zvanīju mammai, saku, ka mums suns un tā, viņa ļoti īsas telefonsarunas laikā kādas 3x uzsvēra "vediet to suni atpakaļ, kur ņēmāt! jums nevajag suni!" Tādas dusmas! Vienkārši wtf? (t) Kad man bija iepriekšējais kaķis, viņa visus 3 gadus skandināja, ka man no tā kaķa ir jāatbrīvojas, ka man to nevajag, lai iemidzinu. Es nesaprotu, kur vienā cilvēkā var būt tik daudz negāciju. Kas viņai no tā mainās? Nu kas? Viņa dzīvo 150km attālumā, pie manis nekad nepaliek, mēs tiekamies reizi 2-3 mēnešos maksimums uz 4-6 stundām, nekad neesmu prasījusi pieskatīt. Kāda viņai starpība? Absolūti neloģisks cilvēks.

Drausmas, man tāda sajūta, ka dzīve šobrīd ir viens vienīgs BD. Šodien aizsūtīju uzrakstīto vadītājai, cerams, ka nebūs daudz jālabo vai jāpapildina.. trīcu, kā apšu lapa. :D

hanna - tā kā strādāju skolā, tad reāli prakse ir izieta, tik cik jāsacepj papīri. Prakse ir domāta, lai it kā veiktu praktisko daļu, bet nu tur ir caurumi. Ja rakstu par pieaugušo izglītību, piemēram, tad man tajā skolas praksē neko no tā nesanāk īstenot. Bet jā - pēti konkrētu metodi/stratēģiju/sazin ko vēl un praksē uz trusīšiem izmēģini

catana, lielā prakse jau izieta? Tev arī būtībā darbā jāapraksta konkrēta tēma, kas īstenota stundās?

Mums līdz noteiktam datumam bija jāraksta iesniegums, bet pirms tam jāatrod vadītājs, kurš būtu gatavs vadīt darbu. Visi centās uzrakstīt iesniegumu pēc iespējas ātrāk, jo labos pasniedzējus ātri izķer. Es paspēju pat veiksmīgi nomainīt.:D

Mums gan bija jāraksta iesniegums, jo viņi arī izskata, vai tava tēma ir pietiekami aktuāla, lai par to rakstītu :D

Nekāds iesniegums nav bijis jāraksta, tik jāpaziņo par tēmu un vadītāju. Tēmu reāli izvēlējos Marta sākumā, rakstīt iesāku tikai tagad. Vēl neraudu, bet "savas" veģetatīvās distonijas tabletes gan esmu izvilkusi :D

Mums februāra vidū bija jāraksta iesniegums par tēmu,tad arī piešķīra vadītāju, martā sākumā sāku domāt, marta beigās sāku rakstīt. :-D

Es tēmu izvēlējos 1.decembrī, apstiprināja sēdē janvārī, martā sāku rakstīt :D
Nē, mums nav tik sarežģīti tiešām :D

Starfall, man bija jāsāk rakstīt pēc tēmas iesniegšanas un darba vadītājas atrašanas un apstiprināšanas, oktobrī. Rakstīt teoriju es sāku janvārī, bet rakstu es periodiski, piemēram, 20-30 lpp vienā piegājienā, nedēļas nogalē iepriekš atlasot un apkopojot visu nepieciešamo.
Mani visu laiku vadītāja baksta, lai viss būtu izdarīts laicīgi. :-D
Un Latvijā nav tik sarežģīti.

Drīkst iejaukties sarunā? :)
Lasu, ka daudzas savu bakalauru/maģistru sāk rakstīt, neilgi pirms nodošanas, bet kad īsti darbu vadītāji dod startu, lai sāktu rakstīt?
Man darbs jāraksta 3 semestrus, un pat gribot nevarētu sākt pēdējā brīdī. 4. semestrī bija jānodod tēma + saturs + literatūras saraksts + 1 nodaļa, 5. semestrī 1. nodaļas labojumi + 2. nodaļa un tagad 6. semestrī 3. nodaļa un jūnija sākumā viss darbs kopā jānodod. No vienas puses forši, ka tā, bez stresa, bet apnicis visu laiku tikai rakstīt un rakstīt.. Bet galu galā aizstāvēšanai nav nekāda sakara ar to, kas uzrakstīts, bet ir mutiskais eksāmens par 3 gadu vielu. Un gala bakalaura atzīme sastāv no 3 gadu vidējās atzīmes + atzīmes par uzrakstīto (un tā sastāv no 3 semestru semināra atzīmes + recenzenta) + aizstāvēšanas eksāmena atzīme. Latvijā arī ir tik sarežģīti? :D