Sestdiena, 8.aprīlis | BEZTĒMA

Šodien baigi čakli darbojos, visi logi nomazgāti. (l)
Biju izbraukusi ar velo nedaudz, meklēju pūpolus, būs vien jāiet uz tirgu lūkoties. :-D

čau! Šorīt aizbraucu uz Liepāju pie vecākiem it kā pusdienās tikai, beidzās ar to, ka mājās braucot iegāju divos veikalos paskatīties, vai nav kaut kas no drēbēm, ko nopirkt, beidzās ar to, ka iztērēju kaudzi naudas. Tagad vadu tai savā ekseļa tabulā un mati ceļas stāvus. Vīrs jau saka, ka tiklīdz es izeju kaut kur ārpus mājas teritorijas, viņš mani neredz, bet jau jūt, kā paliek nabagāks. :-D

Man ari ir tuva šī " problēmas skolā" tēma, man pašai nē, jo man patīk, ko mācos, neviens parāds nav bijis, tūlīt beigšu bakalauru, tad domāju vēl gadu paņemt klāt maģistram un pabeigt to arī, bet man tuvam cilvēkam ir tā, ka jau vairākkārt mēģinājis un atduras pret slinkumu, negribēšu, piespiešanos, darbu. Darbu ir atradis, kas patīk un ar iespējām, iet prom negrib, tad nu kaut ka kuļās arī ar daudziem parādiem, bet tā kā ir maksas grupā, tad tur pielaidīgāk, bet tas tā, mazliet novirzījos no temata, gribēju pateikt, ka ne jau visiem obligāti ir jābūt augstākajai izglītībai, ja ir idejas, ko gribētu darīt, jo tagad pasaule ir tik atvērta visiem un ir dažādas iespējas. Protams, es tikai par pabeigšanu kopumā, bet tā - izvērtējot, ko gribi un ko nē.

Labrīt, Eiropa!

Nu es uzcepu lietišķo pētījumu 70 lpp vienas diennakts laikā. Bet tur ļoti dega un man vajadzēja visus izvilkt un piekto reizi visu pārrakstīt. Pasniedzējs teica, ka es to neizdarīšu, bet beigās pats brīnījās, kā. Visu var, ja grib, tikai no mana piemēra nevajag skatīties.

Lietojot apzīmējumus: sēdi, raksti, cīnies, neguli, jo ir jāizdara, ir jābūt, ir atbildība, ir apziņa, ka jāpabeidz un viss.

Tieši tā! Mazāk brīnoties un čīkstot, bet vairāk darot :)

Tas "pēdējais brīdis" baigi mobilizē gan fiziskos, gan garīgos spēkus. Nu, man vismaz.

Lietojot apzīmējumus: sēdi, raksti, cīnies, neguli, jo ir jāizdara, ir jābūt, ir atbildība, ir apziņa, ka jāpabeidz un viss.

Par šito darba pēdējā brīdī uzcepšanu arī apbrīnoju cilvēkus. Kā???

Čau.
Runājot par studijām un parādiem, es augstskolas laikā nez cik reizes pēdējā brīdī kaut ko uzrakstīju vai visu izlaboju.
Vistrakāk laikam bija 1. kursā - ekonomikā semestra laikā bija jāuzraksta 5 darbi, visos jādabū vērtējums virs 50%. Man pa visu semestri bija tikai 1 darbs ieskaitīts. Tad nu PĒDĒJĀ studiju dienā kādas 20 h veltīju tikai ekonomikai un rezultātā visu ieskaitīja.
Kursa darbā arī gāja traki - it kā pabeidzu darbu nedēļu pirms iesniegšanas, bet 3 dienas pirms iesniegšanas netīšām uzzināju, ka ir obligāti jābūt vismaz 55 000 rakstzīmēm un konstatēju, ka man ir tikai 27 000 (nebiju uzmanīgi lasījusi metodiskos norādījumus un darba vadītāja neko par apjomu neteica, tāpēc vadījos pēc lapu skaita). Ak jel kā es dabūju liet ūdeni, lai 2x vairāk rakstzīmju dabūtu gatavam darbam :-D:-D

57days, 15 vai 20 eiro bija par vienu darbu, eksāmenu, par bakalauru jau pie 400 vismaz paziņai tā.

Cik maksā pārkārtot parādu? (manā melnbaltajā studiju pieredzē ir vainu ar pirmo piegājienu noliktas sesijas, vai sesiju ignorēšana un studiju programmu pamešana)

Es patiesi apbrīnoju cilvēkus, kas sataisa kaudzi ar parādiem un paši mistiski tos izlabo. :-O Man strādājot arī uznāk histērija, ka neko negribu, jo citi tagad atpūšas, bet man jādara. Ļoti laba motivācija man ir skopums, es vēl maksāt negribu par parādiem.

Profesorei taisnība. Galu galā jau viss ir atkarīgs no manis pašas.

Zinu to sajūtu, kuru apraksta SunInMyHair. Man bija līdzīgi, kad jau strādāju un rakstīju maģistra darbu. Manuprāt, te nekas nelīdzēs, kamēr viņa pati nesaņemsies. Nu ja cilvēkam nav motivācijas, tad neviens cits viņam to neiedos.

Varbūt atrodi domubiedru, ar ko kopā brīvdienās ar datoru padusē braukt uz nac bibliotēku rakstīt darbus?
.
vispirms, motivācija savākties un tiktāl aizbraukt
otrkārt, pirms un pēc var pasocializēties
procesa laikā var viens ar otru konsultēties un viens otram palīdzēt
.
riski: viss bidzas ar socializēšanos, līz rakstīšanai īsti netiek

Un man likās, ka es parasti visu atlieku uz pēdējo brīdi :D Bet es vnm kaut kā tomēr saņemos, lai parāds nav. Pēdējā naktī drukāju līdz nelabumam, bet uzdrukāju :D
Vienu budzžeta vietu es pazaudēju gan dēļ savas neizdarīšanas. Biju 2. kursā, un tieši sanāca diezgan lielas problēmas privātajā dzīvē, ka es visu atstāju pašplūsmā, kā rezultātā sekmes nebija īpaši labas,kā arī daži parādi palika, bet nu es izstājos, jo tad manas finanses neļāva par maksu mācīties un kredītu es negribēju ņemt. Vēl;ak jau laikam sapratu, ka man nemaz neinteresēja tas, ko mācos un nenožēloju to, ka nesanāca :D

57days, uff, daudz. Iepriekšējā gada studiju darbs, prakses atskaite, divi mazi darbiņi divos priekšmetos, šī gada tekošie darbi, šī gada studiju darbs. Es jau cik reizes esmu stādījusi to do listi ar visiem veicamajiem darbiem, rakstījusi kalendārā, lai nepalaistu garām, nekā.
Principā jāiegūst 75% no sekmēm, lai tiktu ieskaitīts studiju kredīts un tu tiktu nākošajā kursā. Plus vēl tās problēmas ar kredītu čakarē man smadzenes. Viss šķiet tik sarežģīti. Lai gan nav tur nekā sarežģīta, vienkārši visu vajadzēja izdarīt laikā..

SunInMyHair, kas tieši būtu jāizdara, lai nokārtotu parādus?
.
Teiksim, daudz izglītojošas literatūras var atrast audiogrāmatas/audio lekciju formā (labi, augstāko matemātiku gan ne, lai gan, ej nu sazini), uzliec uz ausīm, klīsti pa mežu, atpūties no cilvēkiem, un apgūsti nepieciešamo, lai nokārtotu eksāmenus.
.
Kuri priekšmeti? Vai bakalaura darbs arī jāraksta?

Protams, nebiju domājusi, ka jāiet uzreiz prom no darba, drīzāk jāpiedomā pie motivācijas un mērķa skolas ziņā, ja reiz ir arī normālā skaitā brīvdienas. Nu ir iespējams visu izdarīt, ir, tikai, jo vairāk sūdzēsimies par notiekošo, jo mazāk kaut kas ies uz priekšu. Nezinu, nostādi sev kaut kādus limitus, ka brīvdienās nav citu iespēju kā tikai mācīties un uz priekšu!