Ja pietururos pie tēmas pieteikuma - vairāk saistībā ar bildēm, tad nedomāju, ka bilžu publicēšana ir noteikti kādu egoistisku vecāku mērķu sasniegšana. Jā, protams, profesionālie blogeri analizē, kuras bildes saņem visvairāk skatījumu, like utt., bet pietiekoši lielai daļai "mirstīgo" dalīšanās ar bildēm, īpaši ar tām, kuras viņi asociē ar patīkamām emocijām, ir tāda kā daļa kultūras. Atceros, ka agrāk, ciemojoties pie kāda mājās, foto albumu skatīšanās bija diezgan ierasta laika kavēšana. Tagad (lietojot FB, Instagram, utt) šis process ir pat vienkāršāks, jo tiem, kuriem neinteresē šīs bildes, ir iespēja neskatīties neaizvainojot (kas klātienē, vismaz dažiem cilvēkiem, ir pagrūtāk izdarāms).
Arī piekrītu viedoklim, ka bilžu publicēšana bez piekrišanas (nākamais solis - rakstiskas piekrišanas apstiprināšana pie notāra?) nav tieši tas pats, kas uzspiesti uztura ierobežojumi vai uzspiesta karjeras izvēle.
Tajā pašā laikā, uzskatu, ka šādas diskusijas ir pozitīvas, jo ļauj paskatīties uz "problēmu" no cita skatu punkta. Līdz ar to, nedomāju, ka šī nav aktuāla diskusija.
P.S. Man patīk paskatīties citu bildes, bet pašai gan ir slinkums dokumentēt savus dzīves notikumus, ko, starp citu, esmu dažkārt pat nožēlojusi.