"Savs sociālais loks"

Man svarīga līdzīga pasaules uztvere un uzskati par vērtībām. Prestižu augstskolu beigšana un cienījamu amatu iegūšana - tas viss, protams, ir forši, bet tam jābūt komplektā ar pieņemamu rakstura īpašību buķeti. Šajā ziņā varbūt esmu mūsdienām netipiska ideāliste, taču man ir ļoti svarīgi, KĀ cilvēks guvis panākumus un kā tas saskan ar manu vērtību skalu. Dzīvē esmu pārliecinājusies, ka tie, kas darbā mēdz shēmot un uz panākumiem tiekties, agresīvi grūstoties, arī citās jomās nav īpaši uzticami un godīgi. Tāpēc zinu, ka nekad ilgstoši nevarētu dzīvot, piemēram, ar juristu, kas naudu sapelnījis shēmojot un nekritiski izvēloties klientus - pēc principa "nav svarīgi, ko esi sastrādājis, ka tik labi man par darbu samaksā", cilvēku, kas savas visnotaļ labās zināšanas un prātu izmanto bez sirdsapziņas pārmetumiem sabradājot citu cilvēku dzīves, izdevīgā brīdī apmelojot, nododot partnerus, uzņēmējiem, kas nemaksā saviem darbiniekiem pienācīgu atalgojumu, bet dzīvo greznu dzīvesveidu a la "priekšnieka Porsche pie zivju fabrikas" utt. Vārdu sakot, ass, sprigans prāts ir pat ļoti feini, bet savienojumā ar pieņemamām cilvēciskajām kvalitātēm, jo dzīve nav tikai izlasīto grāmatu kalnu pārspriešana un sapelnītās naudas kopīga tērēšana. Ja nebūs cilvēciskas saprašanās un līdzīgu uzskatu par to, kas ir (ne)pieņemami, pieļaujami/amorāli, tad ar laiku pēc divu atšķirīgu uzskatu pasauļu regulārām sadursmēm vairs nešķitīs būtiski, ka partneris prot aizraujoši pastāstīt, kas ir fotopletizmogrāfija vai perfekti zina,ar ko atšķiras ASV bāzēti indeksu fondi no ES bāzētiem fondiem.

Bijušais bija ar zemāku izglītības līmeni (ne tikai papīra ziņā, bet arī reāli), ļoti prasts. Sākumā tam nepievērsu uzmanību, bet vēlāk ļoti traucēja, jo es nevarēju padalīties ar kaut ko jaunu un, manuprāt, foršu, ko esmu uzzinājusi, jo viņš vienkārši nesaprata. Nevarēju izteikties pilnībā, jo bija jādomā, lai nepasaku kādu sarežģītāku vārdu un nesapratīs un atkal teiks, lai negudrojos.
Fuuu, prieks, ka tas posms ir beidzies.
Ar vīru esam samērā līdzīgā līmenī, bet laikam tomēr viņš ir zinošāks un plašāks loks. Es savukārt pārzinu labāk dažas jomas, kurās viņš vispār neorientējas.
Tā kā esmu pieredzējusi abus variantus, varu teikt, ka šis līmenis man ir ļoti svarīgs!

Līdzīgas intereses ir baigi laba lieta! Nu vai arī kādam jābūt tādam, kam patīk viss, un kas var ātri iedegties par motosportu / politiku / Jeseņinu / ābeļu stādiem un kaut kādā mērā pielāgoties tam otram.
.
Algu ziņā... Baigi sarežģīts jautājums. Radiniecei tikko pajuka attiecības, jo otra puse nevarēja sagremot, ka viņa stipri vairāk pelna. Lai cik dzimumnevienlīdzīgi tas nebūtu, vīrietis, kas stipri vairāk pelna, parasti ir psiholoģiski komfortablāka situācija.

Neuzskatu, ka vīram un sievai jābūt vienādai vai līdzīgai profesijai, bet, manuprāt, līdzīgām interesēm gan jābūt. Zinu gan pārus, kuriem tā nav, bet es personīgi nespētu caurām dienām apspriest, cik garšīga sanākusi pica, kā kaimiņu bērns trokšņo, kādas tapetes pirkt u.tml. Man ir svarīgi, lai ar cilvēku esam "uz viena viļņa", piemēram, nekad nesatiktos ar reliģiozu, nezinātnisku cilvēku, Republikāņu partijas atbalstītāju, klubu tusētāju un tā. Ja interesēm nav nekādas nozīmes, gribas jautāt- par ko jūs runājat?

Es neuzskatu, ka visi grāmatveži ir interesanti un forši, bet visi dārznieki - garlaicīgi un neinteresanti, pirmkārt, tie ir tikai piemēri, otrkārt, manu piemēru prototipi, piemēram, ir man personīgi zināmi cilvēki, ar to konkrēto dārznieku man nav pilnīgi nevienas kopīgas intereses un viņš man šķiet garlaicīgākais cilvēks uz planētas. Iepriekš pēdējo reizi 30min klausījos monologu par to, kā viņa meita krāso mandalas. (t)
Piemēram, pazīstu vienu galdnieku, ar kuru man vienmēr ir par ko parunāt, lai gan mēbeles mani vispār neinteresē, man ir mājdzīvnieki un es pērku lētas mēbeles, kuras nav žēl izmest. Mēs runājam par citām tēmām. Pazīstu vienu šoferi, ar kuru esmu apspriedusi tik daudz klasiķu darbus, kā ne ar vienu citu cilvēku.

Nu te jau kā parasti aiziet pārspīlējumos:-D A kāpēc automātiski tiek pieņemts, ka dārznieks ne par ko citu neinteresējas kā tikai par ābeļu stādiem un puķēm, bet grāmatvedis ar vidējo uzreiz ir vispusīgi attīstīta, interesanta personība :-D Nu tikpat labi var teikt, ka grāmatvedis, kas runā tikai par debetiem un kredītiem arī pārējai sabiedrībai, kas nav ar finansēm saistīti, ir garlaicības kalngals:-P Apmēram sanāk tā - ja mani kāda konkrēta tēma interesē, tad šis cilvēks ir vērtīgs un interesants, bet, ja mani neinteresē, tad viņa zināšanas ir pielīdzināms apkopēja līmenim:-D Neko par konkrēto tēmu nezinu, neinteresē, bet viedoklis ir un noteikti kategorisks un noniecinošs. Labi, tas dārznieks tikai piemērs, tur var būt jebkura profesija. Bet dzīvē lielos vilcienos tā nav, cilvēki kopdzīvi neveido par pamatu ņemot tikai profesionālo izglītību, ir taču simts un viens cits faktors. Paņemsim par piemēru kādus sabiedrībā zināmākus pārus - domājat māksliniece Indra Sproģe daudz prot runāt par ķirurģiju, labākajām ārstniecības metodēm, kaut precējusies ar Zaržecki:-D Vai aktieris Juris Bartkevičs saprot biznesu tādā līmenī ka Rubesa, vai Gundega Skudriņa perfekti orientējas mežniecībā, jo viņas ir Latvijā viens no lielākajiem mežu īpašniekiem:-D

Ābeļu stādi mani arī neiteresē. Bet te jau vairāk tā doma, ka, ja cilvēks ir dārznieks, kura darbs ir saistīts ar abeļu stādiem, un viņam ir dārznieka izglītība un dārzniecība ir sirdsdarbs, tas neizslēdz, ka viņu interesē arī teātris, kulinārija, centrālāzijas tautu militārā vēsture un seriāls "Ugunsgrēks".

Parasti cilvēkiem arī ir no profesijas atšķirīgas intereses, bet nu es netaisos tēlot māti Terēzu vai baigi vispusīgi attīstītu cilvēku, interesējoties par ābeļu stādiem, ja tie mani TIEŠĀM neinteresē.

Protams, tāpēc ar cilvēkiem jāiepazīstas, nevis jāvērtē tikai pēc iegūtā grāda! :)

Lai arī man pašai darbs un izglītība ir ļoti svarīgi, man īsti nekad nav bijis pa ceļam ar karjeristiem.

TalisQualis, :D :D :D
+++

cilvēkiem parasti intereses ir daudz plašākas par vienu apgūto profesiju.. just saying :)

Piekritīšu, man arī ar kādu ar vidējo izglītību, bet aktīvu sportistu, ir tik daudz kopīgu tematu, kādi nebūtu ar ķīmiķi, piemēram, jo tiešām no tā neko īsti nesaprotu.

Apple_pie, nu katrā darbā jau ir kaut kas jāzina un jādomā līdzi, apkopējai arī jāzina, kādas virsmas ar kādu ķīmiju drīkst vai nedrīkst tīrīt.
Šīs diskusijas kontekstā domāju, ka daudz svarīgākas ir kopīgas intereses. Man ar grāmatvedi ar vidējo profesionālo izglītību ir daudz vairāk kopīgu interešu un sarunu tematu nekā ar to man pazīstamo finanšu maģistru, kurš reāli strādā par dārznieku, jo dārzs reiz ir pēdējā lieta, kas mani interesē. Man liekas, ka es govi izslaukšu kvalitatīvāk nekā izravēšu burkānus, atvainojos par lauķismu. Pa to arī stāsts - svarīgas ir intereses.

Dārzniekiem ir ļoti jauka profesija! Es nevarētu tā, neko nesajēdzu, lai dārzs būtu smuks! :D Man tā liekas liela atbildība, prasa arī zināšanas!

Es gan zinu vairākus cilvēkus, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, pat salīdzinoši normālās augstskolās (piem. LU vai BA, nevis BKI), bet strādā par traktoristiem, koku stādītājiem, dārzniekiem, dārzeņu šķirotājiem noliktavās utt., iemesls vienkāršs - tika budžetā, studēt patīk, patīk uzzināt visu ko jaunu, bet nepatīk iespringt uz biroja darbiem, nepatīk tā atbildība. Paši saka, ka jūtas forši darbā, kur nekas nav jādomā, ir egļu stādi, ir lāpsta un 5ha zemes, uz priekšu! :-D

Protams,ka ir vieglāk, manuprāt, ja ir kopīgi mērķi, plānošanas nākotnes, intereses, hobiji utml., bet ne visi cilvēki ir vienādi.
Manā draugu lokā gan es meklēju cilvēkus, kas mani saista, ir ko kopā darīt, gan ir kopīgas intereses. Protams tā ir vieglāk.
Taču, patīk arī visāda veida domājošie cilvēki, kā saka pretpoli mēdz pievilkties, ne jau aizejot galejībās,protams.

Ja cilvēkam dzīvē ir mērķi un viņš uz tiem acīmredzami iet, pilnveidojas un tiecas vienmēr attīstīties, viņš jau ir manā sociālajā lokā. Man nekas nebūs pretī satikties ar kādu, kurš strādā būvlaukumā, ja vien viņš to neuztver kā pašsaprotamu mūža darbu un mājās pēc tā darba nesūc aliņu, skatoties nasha rasha. Bet ir ļoti ļoti svarīga cilvēka vēlme, degsme tikt augstāk.
Mani piesaista tie, kuri tiecas uz augšu, un nekad nav par vēlu to sākt. Un vienmēr ir jāsāk no apakšas, un kāds laiks tur arī jāpavada, lai kaut kur tiktu augstāk. Bet tādi cilvēki, kā mana pieredze rāda, arī nekad neapgrozās dīkdieņu sabiedrībā.

Bet okei, visādi cilvēki ir, bet es gan nebiju satikusi tos, kuriem ir maģistra grāds, respektīvi ir pieticis ambīcijas un apņemšanās pabeigt 6 gadus ilgu "projektu" un pēc tam strādā par minimālo. Parasti tomēr ja ir šādas ambīcijas, tad viņas nepazūd pēc studiju absolvēšanas.

Beibe.Marta - nu tavs aprakstītais gadījums protams, ir diezgan traks, bet katram var atrast ko pozitīvu. Piemēram, tavā gadījumā tam čalim bija vismaz jauda pabeigt iesākto, tie tomēr ir gadi nevis mēneši. Tas būtu minimālākais ko varētu izsecināt par tiem, kas pabeiguši studijas. Protams, ar nosacījumu, ka viņš nemaksāja kādam kas izdara visus darbus viņa vietā :D