Man svarīga līdzīga pasaules uztvere un uzskati par vērtībām. Prestižu augstskolu beigšana un cienījamu amatu iegūšana - tas viss, protams, ir forši, bet tam jābūt komplektā ar pieņemamu rakstura īpašību buķeti. Šajā ziņā varbūt esmu mūsdienām netipiska ideāliste, taču man ir ļoti svarīgi, KĀ cilvēks guvis panākumus un kā tas saskan ar manu vērtību skalu. Dzīvē esmu pārliecinājusies, ka tie, kas darbā mēdz shēmot un uz panākumiem tiekties, agresīvi grūstoties, arī citās jomās nav īpaši uzticami un godīgi. Tāpēc zinu, ka nekad ilgstoši nevarētu dzīvot, piemēram, ar juristu, kas naudu sapelnījis shēmojot un nekritiski izvēloties klientus - pēc principa "nav svarīgi, ko esi sastrādājis, ka tik labi man par darbu samaksā", cilvēku, kas savas visnotaļ labās zināšanas un prātu izmanto bez sirdsapziņas pārmetumiem sabradājot citu cilvēku dzīves, izdevīgā brīdī apmelojot, nododot partnerus, uzņēmējiem, kas nemaksā saviem darbiniekiem pienācīgu atalgojumu, bet dzīvo greznu dzīvesveidu a la "priekšnieka Porsche pie zivju fabrikas" utt. Vārdu sakot, ass, sprigans prāts ir pat ļoti feini, bet savienojumā ar pieņemamām cilvēciskajām kvalitātēm, jo dzīve nav tikai izlasīto grāmatu kalnu pārspriešana un sapelnītās naudas kopīga tērēšana. Ja nebūs cilvēciskas saprašanās un līdzīgu uzskatu par to, kas ir (ne)pieņemami, pieļaujami/amorāli, tad ar laiku pēc divu atšķirīgu uzskatu pasauļu regulārām sadursmēm vairs nešķitīs būtiski, ka partneris prot aizraujoši pastāstīt, kas ir fotopletizmogrāfija vai perfekti zina,ar ko atšķiras ASV bāzēti indeksu fondi no ES bāzētiem fondiem.