"Savs sociālais loks"

Man ir svarīgi, lai otram ir līdzīgas intereses un dzīves uzskati. Par materiālo pusi - man būtu galvenais, lai vīrietis vismaz sevi var pavilkt, lai man nav arī šis jāstutē. :D
Ne profesija, ne nauda kontā man nav nekādas izvēles kritērijs, tik tā, kā jau teicu, lai pats sevi var pabarot.
Man laikam nav nācies tikties ar kādu galīgi no "augšējiem" plauktiem un arī ne no "zemajiem" :D Plus mīnus ir bijuši līdzīgi. Ar pirmo puisi gan bija tā, ka viņš (stulbi šausmīgi tā teikt) "zemāks?!" nē, nevis zemāks, bet stipri atšķirīgu dzīves skatījumu. Man visi auroja, ka viņš mani "novilks lejā" līdz ar viņu utt, bet patiesībā viņš tajā laikā bija tiešām jauks cilvēks, un laika gaitā viņa uzskati pielāgojās maniem un es viņu drīzāk "uzvilku augšā" :D Un lai gan esam šķīrusies, viņš pašlaik ir normāls čalis, bet nezinu, kur būtu, ja visus tos gadus mēs nebūtu bijuši kopā. Nelielu sevi, bet tā ir realitāte :D

Es personīgi esmu nonākusi pie secinājuma, ka izglītības līmenis, ienākumu apjoms, karjeras sasniegumi (par inteliģenci diemžēl nevaru komentēt) ir manā uztverē līdzīgi tādiem parametriem kā, piem., tumši mati, pieder māja, patīk zilā krāsa - neko īpašu neizsakoši (mans subjektīvais viedoklis draugu un otrās puses izvēlē). Manu draugu/paziņu loks ir relatīvi plašs un neesmu pat novērojusi nekādas īpašās korelācijas starp iepriekšminētajiem parametriem un to, cik man ir patīkami uzturēties šo cilvēku klātbūtnē vai to, cik viņi būtu mērķtiecīgi, uzņēmīgi, aizraujoši, utt. (nav arī tā ka šīs uzskaitītās īpašības ir über svarīgas, piem, draugu izvēlē).
Otras puses izvēlē, manuprāt, ir svarīgākas +/- līdzīgas morālās un dzīves vērtības un +/- līdzīgs nākotnes skatījums (ja attiecības ir domātas ilglaicīgas).
P.S. Man personīgi būtu ļoti sāpīgi, ja atklātu, ka otra puse domā par mani, ka esmu "zemāka līmeņa" vai no "zemāka plauktiņa". Tādā gadījumā ieteiktu uzreiz neapgrūtināt savu "augstākā līmeņa" personību ar kopābūšanu.

Nav traucējis sazināties ar dažādu slāņu cilvēkiem. Nav problēmas uzturēt kontaktus gan ar zemāka, gan arī augstāka. Vienīgais, kas traucē, ja otrs ir ļoti truls ,stulbs, bet tas ne vienmēr ir atkarīgs no izglītības līmeņa.
Tiem zināmie ,kuriem ir lielāki ieņēmumi par vairākumu - tie to tā neizrāda un izturas vienlīdzīgi pret visiem un nav tā,ka ir lepni ,vai arī kā citādāk parāda savu mantisko pārākumu.
Attiecību ziņā arī ilgu laiku nebija problēmas ,ja atšķirās ienākumu līmenis, jo parasti vīriešiem neinteresē un ir vienalga, cik sieviete pelna. Viens izņēmums, kurš uzskata, ka sievietei jāpelna sākot no 800EUR uz rokas. Ja esošā meitene nepelna tik daudz, tad mēģina visādi panākt, lai sasniedz tādu algu un pat nav īsti svarīgi vai viņa to spēj panākt vai ne un vai viņai tas ir vajadzīgs.

Otras puses izvēlē, manuprāt, ir svarīgākas +/- līdzīgas morālās un dzīves vērtības un +/- līdzīgs nākotnes skatījums (ja attiecības ir domātas ilglaicīgas).
P.S. Man personīgi būtu ļoti sāpīgi, ja atklātu, ka otra puse domā par mani, ka esmu "zemāka līmeņa" vai no "zemāka plauktiņa". Tādā gadījumā ieteiktu uzreiz neapgrūtināt savu "augstākā līmeņa" personību ar kopābūšanu.

Pasadena, ++++++++++++++++++

Man jau šķiet, ka 2. puses meklējumos ir tikai normāli būt prasīgākam un izvēlīgakam. Tiesa.. ne vienmēr zemāks izglītības līmenis norāda uz zemāku inteliģenci.. un otrādi :)
Manuprāt, vīriešiem grūtāk ir pārdzīvot materiālo nevienlīdzību. Piemēram, ja sieviete nāk no turīgas ģimenes un izklaidējas turīgu cilvēku lokā, tas varētu būt nomācošāk vienkāršākam puisim, kurš nespēs aktīvi diskutēt, piemēram, kurā restorānā ir gardākās austeres :D

Cormeum, sakarā ar izvēlību - manuprāt, atkarīgs no tā, kādus parametrus izvēlies "izmeklēt". Ja CV analīze neietilpst otra cilvēka iepazīšanas procesā, tas nenozīmē automātiski, ka esi gatavs būt kopā ar ko pagadās.

Ja puisis pateiktu, ka iet uz Uģa Kuģa lekcijām, nesatiktos. :D
Visādi citādi esmu sapratusi, ka man galvenā tāpat vienmēr ir personība, līdzīga vērtīborientācija un pasaules uztvere, temperaments un saucamais klikšķis, visi citi objektīvi izmērāmie kritēriji ir mazsvarīgi, ja nav tās sajūtas. Lai gan pieļauju, ka justos neomulīgi ar izteikti turīgāku vai inteliģentāku cilvēku, jo neciešu, ka jūtos zemāka kaut kāda ziņā.

Starp inteliģenci un izglītības līmeni nav liekama vienādības zīme, arī maģistra grāda īpašnieks var būt ellīgi aprobežots un garlaicīgs īpatnis.
Galvenais, lai saskan raksturi un intereses, pārējais ir otršķirīgi.

man nav svarīgi no kādas sociālās grupas ir mana sieviete. Man nedaudz seklākas vajadzīas.

Neticu, ka ir kāds cilvēks, kam savs sociālais loks un attiecīgi cilvēki nav svarīgi. Vien ir atšķirība, ko mēs saprotam ar sociālo loku. Manam draugam skaitās zemāks izglītības līmenis, nekā man, bet tur ir savi iemesli, toties viņš savā darba vietā strādā jau 20+ gadu un ir uzdienējies, ienākumi mums ir līdzīgi. Es teorētiski savam vecumam esmu daudz sasniegusi izglītības un ienākumu ziņā (Latvijas līmenī), bet es saprotu, ka tas kurā katrā brīdī man var pazust, jo strādāju ļoooti nestabilā nozarē, neesmu ne ārsts, ne inženieris. Draugam darbs būs vienmēr.
Jā, man ir ļoti svarīgi, lai līdzcilvēks nav zābaks. Man ar manu draugu ir ļoti interesanti, vienmēr ir par ko parunāt, ir mērķi dzīvē, un man tas ir svarīgi. Pazīstu dažus tādus cilvēkus ar maģistra grādu, kurus nekas cits izņemot Šlāgeraptauju dzīvē neinteresē, strādā par pārsimts eiro, grāmatas nelasa, ne par ko neinteresējas. Jēga ar tādiem kontaktēties? Vismaz man - nav, jo kopā nebrauksim makšķerēt. Pašai arī ir tas cosmo standarts - maģistrs, bet ieguvu es to priekš sevis, ne priekš citiem.
Nebūtu iebildumu tikties ar cilvēku, kam ienākumu līmenis ir nedaudz zemāks nekā man, bet nebūtu OK tikties ar tādu, kas saņem minimālo, jo nu es vīrietim uzsaukt ceļojumu uz Austrāliju netaisos, piemēram.
--
Tā ka jā, statuss un sociālais stāvoklis man ir ļoti ļoti svarīgs, bet no pieredzes esmu sapratusi, ka to nevar izmērīt ar klišejiskiem kritērijiem.

Neesmu ticies ar meitenēm no super augstajiem līmeņiem. Nav īsti ne sanācis tādas satikt, ne mani baigi tādas interesē. Mani vairāk piesaista doma, ka kopēji, atbalstot vienam otru, augt un attīstīties. Būt blakus, kad mīļotais cilvēks saņem pirmo algu, algas paaugstinājumu, kvalifikācijas paaugstinājumu, darba paaugstinājumu utt. Kopēji nopelnīt naudu un aizbraukt ceļojumos, nopirkt māju, nevis radi to uzsauc.
---
Nav kontrasti ar ko padalīties, bet arī sarunu un interešu ziņā nav bijušas nevienas problēmas. Arī ja kādam konkrētajā laika posmā bija problēmas ar darbu, naudu, izglītību... vienmēr zināju un ticēju, ka tas it tikai uz laiku. Arī man ticēja. Liekas stulbi pamest cilvēku, ja viņam gadās sliktāki laiki dzīvē.
---
Vai satiktos ar padibenēm, kas dzer, lieto narkotikas, nemācas, nestrādā? Ļoti izvērtētu cilvēku kā tādu. Ja patiktu un ticētu viņam tad jā, dotu vismaz vienu iespēju. Vai tiktos ar bagātnieci? Arī atkarīgs no cilvēka. Ļoti nepatīk augstprātība. Viennozīmīgi būtu kopā cilvēka, ne naudas dēļ. Naudu var nopelnīt un naudu var pazaudēt. Tas ir pat dienu jautājums. Galvenais, lai cilvēkam ir vēlme. Tā kā, ja iepazīstos un meitene saka, ka ir bez darba, tas man nebūtu uzreiz cockblokers :)

Karjeras attīstība, izglītības līmenis, naudas daudzums un citi ārējie sociālā stāvokļa faktori manās acīs par cilvēku kā tādu pasaka ļoti, nu, ļooooooooti maz. Mani pirmāmkārtām interesē attieksme. Attieksme pašam pret sevi, savu dzīvi, savām vērtībām savu darbu un materiālajām vērtībām, kas viņam pieder, ļaudīm, kas ir radu, draugu un tālākā pazīstamo lokā. Attieksme pret jebko, kas viņam ir apkārt. Un noteikti attieksme pret mani pašu, ja jau esam interesanti viens otram.
Līdz ar to +++

Man personīgi būtu ļoti sāpīgi, ja atklātu, ka otra puse domā par mani, ka esmu "zemāka līmeņa" vai no "zemāka plauktiņa". Tādā gadījumā ieteiktu uzreiz neapgrūtināt savu "augstākā līmeņa" personību ar kopābūšanu.

Es atceros stridu ar savejo amerikani kad teicu ,ka pati pirksu biletes tad beigas sanaaca ka smagi aizskari vina viriesa pascienu. Ber nu reali labi skatos uz vecakiem viriesiem. Tadi 20gadnieki mani neinterese. Lai gan dazs labs ari pec 30 neko nav sasniedzis atceros ka man reiz pieseejas pieludzejs kas lielijas ka baigas datoru meistars utt. Beigas izradijas parasts pastnieks...velti teikt pateicu velak visu ko domaaju!

Zinu vienu virieti kurm ir augstaka, pabeidza ideali, bet vins joprojam savos 2 uxdas kaa 16 gadigs tiinis. Nekadas atbildibas, tusini tris dienu garuma un pofig, ka uz darbu nakamaja diena. Tizli joku, zviegsana par katru pirdienu. To savu augstako var sev pakala iebazt, atvainojos.

*savos 29 uzvedas

Beibe.Marta - nu tavs aprakstītais gadījums protams, ir diezgan traks, bet katram var atrast ko pozitīvu. Piemēram, tavā gadījumā tam čalim bija vismaz jauda pabeigt iesākto, tie tomēr ir gadi nevis mēneši. Tas būtu minimālākais ko varētu izsecināt par tiem, kas pabeiguši studijas. Protams, ar nosacījumu, ka viņš nemaksāja kādam kas izdara visus darbus viņa vietā :D

Bet okei, visādi cilvēki ir, bet es gan nebiju satikusi tos, kuriem ir maģistra grāds, respektīvi ir pieticis ambīcijas un apņemšanās pabeigt 6 gadus ilgu "projektu" un pēc tam strādā par minimālo. Parasti tomēr ja ir šādas ambīcijas, tad viņas nepazūd pēc studiju absolvēšanas.

Ja cilvēkam dzīvē ir mērķi un viņš uz tiem acīmredzami iet, pilnveidojas un tiecas vienmēr attīstīties, viņš jau ir manā sociālajā lokā. Man nekas nebūs pretī satikties ar kādu, kurš strādā būvlaukumā, ja vien viņš to neuztver kā pašsaprotamu mūža darbu un mājās pēc tā darba nesūc aliņu, skatoties nasha rasha. Bet ir ļoti ļoti svarīga cilvēka vēlme, degsme tikt augstāk.
Mani piesaista tie, kuri tiecas uz augšu, un nekad nav par vēlu to sākt. Un vienmēr ir jāsāk no apakšas, un kāds laiks tur arī jāpavada, lai kaut kur tiktu augstāk. Bet tādi cilvēki, kā mana pieredze rāda, arī nekad neapgrozās dīkdieņu sabiedrībā.

Protams,ka ir vieglāk, manuprāt, ja ir kopīgi mērķi, plānošanas nākotnes, intereses, hobiji utml., bet ne visi cilvēki ir vienādi.
Manā draugu lokā gan es meklēju cilvēkus, kas mani saista, ir ko kopā darīt, gan ir kopīgas intereses. Protams tā ir vieglāk.
Taču, patīk arī visāda veida domājošie cilvēki, kā saka pretpoli mēdz pievilkties, ne jau aizejot galejībās,protams.

Es gan zinu vairākus cilvēkus, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, pat salīdzinoši normālās augstskolās (piem. LU vai BA, nevis BKI), bet strādā par traktoristiem, koku stādītājiem, dārzniekiem, dārzeņu šķirotājiem noliktavās utt., iemesls vienkāršs - tika budžetā, studēt patīk, patīk uzzināt visu ko jaunu, bet nepatīk iespringt uz biroja darbiem, nepatīk tā atbildība. Paši saka, ka jūtas forši darbā, kur nekas nav jādomā, ir egļu stādi, ir lāpsta un 5ha zemes, uz priekšu! :-D