Man nepatīk doma par būšanu "jaunai māmiņai" un labi, ka pēc gadiem man vairs tas nespīd - bija prāts izsargāties. Nepatīk, jo asociācijas ir ar neizglītotu (tikai vidusskolas izglītība vai iesāktā augstākā, bet nepabeigtā) jauno mammu, kura tā arī visu dzīvi pavada kaut kā nekā - ne normālas izglītības, ne darba, labi, ja vīrs ir turīgs un visu apmaksā. Otrs, ja meitenes saka, ka bērns netraucē iegūt izglītību un attīstīties - otra asociācija ir tā, ka bērnu uzliek uz vecmammas vai citu cilvēku pleciem. Pirms kādas nedēļas vienā FB pļāpu grupā (laikam Čūsku midzenis) viena izlika dusmas uz savu mammu, kura atteicās pieskatīt mazo, jo redz, pašai jaunkundzei jāskrien uz lekcijām. Gribējās ierakstīt - un kas tev lika dzemdēt? Mamma? Bet noturējos, jo 99,9% komentāru bija "cik žēl, ka tev tāda mamma", "mana mamma palīdzēja" utt. Es gan uzskatu, ka bērnu tomēr jāaudzina viņa vecākiem, nevis vecvecākiem. Protams, izpalīdzēšana ir ļoti laba, ja tas ir no brīvas gribas, nevis pienākums.