Pote, par/pret

Esmu par, jo vnk staigājot pa pilsētu, atradu sev uz rokas ērci, tāpēc uzskatu, ka var tās dabut jebkur, un kāpēc gan nepasargāt savu bērnu, ja to var izdarīt.
Es savu bērnu ar sapotēju. Un ja potē, tad tad dari to tagad, jo tur vajadzīgas manliekas bija kādas 2 vai 3 potes ar kkādu laika starpību, nu tā lai līdz vasarai tas viss ir jau izdarīts un darbojas!

Manai mazajai 1.1 gads un aprīļa sākumā potēsimies. Es savā dzīvē esmu sakosta ļoti daudz, būtībā, katru vasaru pa vairākām reizēm. Kad biju stāvoklī, ērce iekoda vēderā. Labi, ka viss labi beidzās! Vairāk gan riskēt negribu un kopā ar mazo sapotēšos arī pati.

Paldies, laikam tā arī būs jādara, jo savai dakterei īsti neuzticos, bet tas jau ir cits stāsts..

Ar tām zīdaiņu potēm vispareizāk būtu konsultēties infektoloģijas centrā, kā viņi iesaka. Arī ģimenes ārsti var nebūt zinoši.

+

Pareizāk sakot, dzīvā rinda, pirms manis vairāk par 3 cilvēkiem nav bijuši (5 apmeklējumi). 122. kabinets, ja nemaldos, 1.stāvs. Darba laiks tāds interesants. Man vispār tas darba laiks ir piefiksēts.

Man tagad paralēli jātaisa gan encefalīta, gan trakumsērgas pote, infektoloģijas centrā zinoša daktere teica, ka tās var taisīt kopā - vienā dienā vienu, un kaut vai nākamajā otru, jo abas ir "nedzīvās" potes. Ar tām zīdaiņu potēm vispareizāk būtu konsultēties infektoloģijas centrā, kā viņi iesaka. Arī ģimenes ārsti var nebūt zinoši. Starp citu, Infektoloģijas centrā pie pošu ārsta nav rindu un nav jāpierakstās, ej un konsultējies. Es tur jau esmu pastāvīgā kliente pēc sava trakumsērgas kursa.

Es tajā Šmerlī arī iegāju tīri ar suni izieties cauri pa ierastajām takām. Nekur nebridu, nekādos krūmos. Līdz šai dienai man nav ne jausmas kā tā ērce man uz rokas tika. Es saprastu, ja pie kājām, tur tomēr šur tur garāka zāle ir... bet nu te, sanāk pa vidu starp plaukstas locītavu un elkoni. Tik random vieta :-D

Noteikti par potēšanu pret ērču encefalītu. Vienīgi potēšanas kalendārs 12-15mēnešiem traki pārblīvēts, īsti nav kad to ērču poti loģiski ielikt. Varbūt vari parunāt ar bērnu ārstu par šo, speciālistam būs savs viedoklis.
Dzīvojam pie meža, burtiski mežā, attiecīgi bērns potēts no ~2 gadu vecuma, jau ērču aktivitātes sezonā, to laiku līdz otrajai potei (28 d) ļoti sargājām (ir iespējama arī paātrinātā vakcinācijas shēma, kad otrā pote ir pēc 14 vai 7 dienām, trešā attiecīgi pēc 300d). Līdz šim neviena nav piesūkusies, rāpojošas gan ir atrastas.

Es esmu par potēšanu, pavisam noteikti. Dzīvojam arī blakus mežam un pagājušajā vasarā regulāri mūsu suņabērnam tika ērces.

Nu es bērnību pavadīju konkrētos Latgales laukos, basām kājām pa mežu katru dienu, pa nepļautu zāli. Šmerlis vēl tā, es savu ērci ieguvu Grīziņkalna parkā. Un es pa zālē nesēdos. Zolīdi uz soliņa.
Vvsakot, vakcinējiet bērnus! Pirms nedēļas biju pie infektologa, man teica tā - priecājieties, ka jums bija Laima borelioze, tā vismaz ir ārstējama, encefalīts ir neārstējams. Pazīstams vīrietis jau 5+ gadus jūt sekas no encefalīta.

Dae, es tieši izlasīju tavu stāstu, kad jau nokomentēju un nodomāju, cik ironiski, ne? Es tiešām visu bērnību esmu nodzīvojusi pa krūmiem/kokiem ("štābiņiem"), vēl īstos laukos.. arī pieaugušā vecumā gan dārzu pļauju, gan suņiem pakaļ citreiz jālien sazin kur... nekā. Tad izeju pastaigāt pa šmerli un kabēm - ērčuks! :-D Man pag. gad bija tāda trauma... suns aizskrēja no majas teritorijas un ieskrēja tā kā laukā ar nezālēm kaut kādām apmēram manā garumā (~1.60-1.70). Lauks liels, neko neredzēju jau, jo vēls vakars un pustumšs bija... 5 stundas vēlāk beidzot suni atradu, ielīdusi brikšņos kaut kādos, pārbijusies. Nolasīju 20+ ērces. Citas bija pa 2-3 gab sasūkušas 1 koduma vietā. Fujjjj, ščebina joprojām!!!!! Bet man suņabērns maziņš, tieviņš... :'-(:'-(:'-( Nu labi, tas tāds, saturday night story :-D

Nuuu.... es visu bērnību pa laukiem, krūmiem un pļavām nodzīvoju un ne reizi ērci nenoķēru. Pagājušajā gagā gan noķēru - pilsētā!

Identiska situācija. :-D
Mēnesi iepriekš biju laivu braucienā, gulēju teltī, bridu pa krūmiem, viss OK. Aizgāju vakarā uz parku - dabūju apakšīrnieku.

Nuuu.... es visu bērnību pa laukiem, krūmiem un pļavām nodzīvoju un ne reizi ērci nenoķēru. Pagājušajā gagā gan noķēru - pilsētā! Gāju cauri mežam ar suni, aizbraucu mājās, tikai tad piefiksēju, ka viena "draudzene" nezinu kādā veidā, bet aizlīdusi aiz džempera un turpat arī piesūkusies.. un balstoties uz šo, es laikam tomēr esmu par potēm.

Esmu par potēšanu.

Gribējām vienkārši līdz vasarai sapotēt, bet tad ir problēma atkal, ka visas potes sanāks ar mazu atstatumu..dzīvojam pie jūras, mežs arī nav tālu, tāpēc jāpiesargās.

Esmu par potēšanos. Tagad, 26 gadu vecumā, pirmoreiz sāku potēties pret ērču encefalītu. :-D Pēc gadījuma pagājušajā rudenī, kad es Rīgas centrā, mierīgi sēžot parkā uz soliņa dabūju ērci un ar ekstrām (Laima boreliozi). Tā ka ērci var dabūt arī pilsētas centrā.

uniqueღ, mazajam jau pēc gada vairs tās potes praktiski nav. Laikam sanāk tās pēdējās 12-15 mēnešu vecumā. Varbūt var izdarīt tā, ka ērču pote kkur pa vidu tam. Līdz aprīlim jau droši vien vēl ļoti par ērcēm nav jāsatraucas. 2ned šādā laikā var pievaktēt uzmanīgāk bēbuķi no tiem kukaiņiem :)

uniqueღ
Ar encefalīta poti var pagaidīt, lai tiešām nav jēga visas reizē. Tuvāko nedēļu laika tak nelaidīsi pa zāli rāpot...

Manuprāt, atkarīgs no tā, kā dzīvojat. Es kā pilsētas vidū dzīvojošs cilvēks laikam nepotētu. Ja ir lauki, meži, utt tuvumā, labāk sapotētu.

Esmu par potēšanu.