Darba laiks

nerātnā, nē, ko iedod, tas ir jādara.

Izskatās, ka šajā darbavietā Tev arī nāksies iemācīties pastāvēt par sevi, iemācīties pateikt Nē! Gana, tas jau ir ārpus mana darbalaika limita! ;)

Cik ilgi strādā šo darbu?
Iesaku izrunāties, ja nekas nemainās, tad meklēt citu darbu. Tev maksā par nepilnu slodzi nevis 1,5 slodzi. Tevi reāli izmanto un tev nav pienākums būt par upuri :\

Strādāju gandrīz divus gadus, runājusi esmu daudz.
Ja es kādreiz kaut ko noignorēju, nākamajā dienā ignorē mani.
Strādāt nebaidos, bet kaut kā gribās noteikt aptuveni to darba laiku.

Es drīzāk sāktu ar slodzes noteikšanu. Par nepilnas slodzes samaksu,es uz to neparakstītos.

Mans darba laiks ir 9-17, pusdienlaiks atmaksāts. Ja esmu visus darbus padarījusi, varu beigt darbu ātrāk, bet ja darba daudz, nekad ilgāk par savu darba laiku nepalieku. Es arī esmu cilvēks, mana dzīve nav darbs un man ir tiesības atpūsties. Ja ir kas steidzams, pēc darba mēdzu atbildēt uz e-pastiem, bet pie projektiem vairs nestrādāju. Brīvdienās absolūti ignorēju darbu, lai tas gaida pirmdienu. Priekšniekiem tas ir pilnīgi ok, un viņi ļoti labi saprot, ka ārpus darba laika ir savs privātais laiks.
Tev vairāk ir jāmāk par sevi pastāvēt. Es pašā sākumā arī uzņēmos ļoti daudz, strādāju vēl mājās pa vakariem un tml, labi, man par to maksāja papildus, bet es biju šausmīgi nogurusi. Uzņēmos tikai tāpēc, ka bija bail atteikt un, ka atlaidīs, bet ar laiku sapratu, ka arī viņiem ir jāpiekāpjas man, un, ka es arī varu uzstādīt savas prasības, jo man ir pietiekoši specifiskas zināšanas un, ja mani atlaistu, cilvēku vietā ilgi nevarētu atrast un līdz ar to, visi projekti stāvētu uz vietas.

Nu, tad runā savādāk. ;) Meklē pēc citas pieejas, citiem risinājumiem. 8) Kaut kur ir izeja, un to vislabāk zini Tu pati, jo neviena mēs te iekš cosmo Tavās kurpēs nostāties nevaram. ;)

cv.lv laikam nebūs slikts variants.

Jā, sākumā es baidījos, ka atlaidīs, jo nebija nekādas darba pieredzes nozarē. Kā teikt, pateicība par to, ka paņēma pēc prakses strādāt bija papildus bezmaksas darbs. Jāsāk vadītāja pāraudzināšana.

man gan tas ir mazliet savādāk, bet arī draud tas, ka man uzliks pildīt 2 cilvēku darbus, palikt ilgāk, nākt brīvdienā. Un par to papildus nesamaksās :D Es jau esmu sagatavojusi lielo runu, kad man nākošreiz zvanīs par šito. Pateikšu, ka man tas jādara nav, stundas pārstrādāt prieka pēc netaisos, ka man ir ģimene utt. Un ja grib lai plivina man savu atlūguma lapu :D Tiešām neuzskatu, ka darbam ir jābūt visai dzīvei. Ir jāsabalansē privātā dzīve ar darbu, savādāk (man personīgi) pret darbu radīsies tāāā'ds riebums, ka labums no manis tur nebūs nekāds.

fejja, pati paplivini atlūguma lapu, ja TEV kaut kas nepatīk.

Nu es plivināšu, ja uzliks to, ko te grib panākt. Kad sāku strādāt, viss bija jauki un skaisti :D

Kad sāku strādāt, viss bija jauki un skaisti

fejja, vai tad tā nav vienmēr.:D

nē, man ir bijušas vietas, kur uzreiz ir briesmīgi :D

Man biezi ir ta ka sakuma ir smagi, traki un liekas ka ne muksu..bet neka velak izrads ir tiri ok.

Pirmkārt, ja oficiāli strādā, tad nesatrauktos - bezdarbnieki būs ok, kamēr atrastu jaunu darbu. Otrkārt, es praktiski katrā darba intervijā, kur aizdomas par darba laika pagarinājumu varētu būt, prasu. Saprotu, ka kādu ekstra reizi tas var notikt, bet noteikti daru zināmu, ka 3x nedēļā, pat ne 1x nedēļā, man tas īsti nav pieņemams. Un man nebūtu jāatskaitās kāpēc. Pagaidām nav problēmu ar to. Es vispār esmu diezgan pret šādiem gājieniem, īpaši, ja netiek maksāts par to. Tas nav mans bizness, lai rautos ekstra. Noteikti pie šādas regulāras traucēšanas ārpus darba laika, painformētu darba devēju, ka man ir kursi/mācības/nodarbības - da jebkas. Attiecīgi uz sms (parasti telefonos var redzēt preview, kas rakstīts, neatverot), atbildētu ar 2-3h nokavēšanos, jo es taču esmu treniņā vai jebkur. Ja darbs ir līdz 16:00, tad 16:20 jau sēdētu kino un sorry. Lūgums būtu izpildīts nākošajā darba dienā. Jāsāk ar sevis cienīšanu un novērtēšanu, tad arī citi to darīs. Ja ne, tad meklē citu darbu.

Gandrīz katru dienu, bet par to arī attiecīgi maksā virstundas.
Sākumā bija smagi, ka :-Dmanā darbā nav svētku dienu, nav saīsinātu darba dienu,jāstrādā arī brīvdienās, bet pieradu.

Man ir standarta darba laiks. No 9-18. Darba nav īpaši baigi daudz, pārsvarā nīkšana. Varu iet savās darīšanās kad ievajagās, protams ja nekas nav baigi darāms. Mājās tieku arī agrāk, mani palaiž. Virsstundas nav, darbā neuzturos ilgāk par noteikti darba laiku. Ja ir daudz darbu, tad es tāpat uz mājām neko neñemu. Visu atstāju ofisā. Es cienu savu privāto laiku un cilvēkus (gimeni - vecākus, vīrieti, māsu) tapēc brīvdienās 100% esmu atpütā ar viñiem vai bez viñiem.

Šausmas, lasu un brīnos, kā var būt tik nekaunīgi darba devēji. Nabaga darba ņēmējs tā tiek apčakarēts. It kā jau var iet uz VDI, bet tikko palasīju vienu rakstu, kā VDI plāta rokas, ka viens uzņēmums, kurš algo tālbraucēju šoferus, nemaksā algas un tieši pasūta 5 mājas tālāk, tad saproti, ka jēga nav jau nekāda - iet un sūdzēties.
Es ieteiktu nekāpt sev uz galvas un pastāvēt par sevi, atceros Tavus rakstus, kas vairākus mēnešus atpakaļ bija tādi kā mazliet ar nomācošu noskaņu.

Tu esi brīnišķīgs sapņu darbinieks - ignorē savu personīgo laiku, dari vairāk un ātrāk, nekā Tev par to maksā un visādi citādi ļauj dancot sev uz galvas :D
Nekad neesmu atļāvusi nevienam ielīst manā ārpus darba laikā, ar retiem izņēmumiem ar pašiniciatīvu un skaidri zinot, ka jau tuvākajās dienās man tas atmaksāsies.
Lai gūtu panākumus strādāt vajag nevis vairāk bet gudrāk!