Salasījos gudrības "Dikāna diēta" grāmatā. Pie pašas diētas stingri neturējos (tiesa gan, tur nebija variants, ka brokastīs ābols, pusdienās zaļā tēja un vakariņās selerijas lapiņa, tur ir kārtīgs, normāls ēdiens), taču iedvesmojos un sāku ēst "uz to pusi". Protams sports, atsāku tenisu, atsāku skriet ar suņiem (viena skriet ciest nevaru un viss), ik pa laikam kārtīga pelde baseinā vai jebkurā citā ūdenskrātuvē, pilates un cīņas aerobika.
Nē, viss neizklausās tik traki, ka visu laiku to vien darīju, kā fiziski trakoju, bet kaut kā iemācījos šīs lietas pievienot savai dzīvei un aizgāja. Mazliet pamainījās mind-sets un organisms pats sāka prasīties uz to visu :)
Grūtākais ir saņemties, pārējais ir bauda! Lai veicas! :) (pašai arī jāsaņemās, ar darbiem un nedarbiem esmu aizmirsusi par prioritātēm, laiks savākties!)