Ēšanas traucējumi

Gribi but shaada? Un tas nav fotoshops. Ieraksti youtuubee, paskaties vinas video un palasi komentarus. Eugenie Cooney

Ieteiktu meklēt speciālista palīdzību, vismaz viņš parakņāsies un atradīs iemeslu, kāpēc ir tā kā ir. Kā arī piekrītu un gribās uzdot tādu pašu jautājumu kā nerātnā par šo

Tavā dzīvē ārpus darba un/vai skolas vēl intereses, izņemot ēdienu, fitnesu un ideālo figūru?
Kino?
Grāmatas?
Mūzika?
Kolekcionēšana?
Rokdarbi vai DIY?
Ceļojumi?
Kosmētika?
Stils un mode?
Dajebkas cits?

Man nekad nav patikusi vemšanas sajūta, tāpēc apēst un izvemt es nespēju, protams pāris mēģinājumi bija, bet es sapratu, ka vieglāk ir neēst un iedzīvojos pamatīgā anoreksijā. Sākumā izlaidu brokastis, tad sāku izlaist pusdienas, protams vakariņas mājās kopa ar ģimeni jāēd, bet te arī beigās parādījās attaisnojums, es jau pa dienu kārtīgi paēdu. Paknakstījos pie šķīvja un lika mani mierā. Protams kad tavs izskats no veselīgi tieva paliek par izģindušu to sāk pamanīt arī apkārtējie un tad visi metas palīgā, ar padomiem, ēdienu bez maz sejā grūž. Es uz ēdienu skatījos ar riebumu un neviens nevarēja pārliecināt, ka man ir jāēd. Tādi periodi bija trīs, sākot ar pusgadu līdz 1,5 gadu ilgam periodam. Katrā no tiem bija cits iemesls, kāpēc tas viss tik tālu aizgāja. Bet ar katru nākamo reizi bija arvien grūtāk atgriezties normālā ritmā. Kā es tiku galā? Noskatījos dokumentālo filmu par meiteni, kas pēc ilgas cīņas nomira. Sapratu, ka man tomēr ir mērķi un sapņi ko ļoti vēlos piepildīt, un anoreksijai tajos nav vietas.
Protams tas viss atstāj iespaidu uz vēlāko dzīvi. Ja tajā laikā mani kāds būtu aizvilcis pie psihologa es būtu pateicīga.

Pirms vairākiem gadiem arī gandrīz iedzīvojos bulīmijā, bet tomēr pati spēju tikt galā, līdz viss bija aizgājis pārāk tālu. Jau sen man bija problēmas ar kompulsīvo pārēšanos. Svaru ļoti gribēju zaudēt, bet tajā pašā laikā ēšana bija mana mīļākā nodarbe - kad biju priecīga - ēdu, lai to nosvinētu, kad biju bēdīga - arī ēdu, lai būtu vismaz kāds prieks. Ēdiena nepirkšana nelīdzēja - 5 dienas izturu, ēdot normāli, bet tad vienā vakarā iestājas prāta aptumsus, aizeju un nopērku litru saldējuma, lielo šokolādes tāfeli, čipsus un 3 big mac, ko vienā vakarā apēdu... vēders jau krampjos raustās, bet apstāties nevaru, kamēr viss nav apēsts.
Kas man palīdzēja - vasara, kad bija brīvlaiks, prāts prom no skolas un visām problēmām. Sāku katru dienu skriet, saplānoju normālas ēdienreizes un sapratu, ka jūtos labi un izjutu kaunu par tām pārēšanās reizēm un sēdēšanu pie poda. To visu man arī izraisīja skola, visu laiku izjutu spriedzi un jutos slikti. Tajā vasarā vemšana arī beidzās, pārēšanās gan tik ātri nepārgāja, bet kļuva daudz retāka un mēra sajūta arī uzlabojās. Iemācījos ēst tā, ka ēdiens ir garšīgs, sabalansēts un pēc tam vairs nav vēlēšanās pēc kaut kā papildus. Sapratu, ka burgerus var pagatavot arī veselīgā variantā, kas ir pat garšīgāk, ne kā maķītī :D
Vari ari pamēģināt izrauties no ikdienas... aizbraukt ceļojumā, lai mainītos vide. Ja arī tas nepalīdz un saproti, ka pati netiec galā, tad jā, meklē palīdzību.
Nekādi briesmīgie video par veselību tur nelīdz. Tas ir tāpat kā ar smēķēšanu - jā, zinu, ka slikti, bet vienalga. Apstāties nevaru, kamēr pati to tiešām negribu.

sugarella, pati neesmu slimojusi ar šīm briesmīgajām slimībām, bet domāju, ka terapeitu noteikti tev vajag. Tas, ka tu zini, kādas tam visam ir sekas, nenozīmē, ka terapeits nevar tev palīdzēt. Viņš var palīdzēt , parakņājoties tavās smadzenēs (pārnestā nozīmē, protams) , lai saprastu īsto cēloni, kāpēc tu sev tā nodari pāri, kāpēc nespēj to pārstāt, un ko tu varētu darīt lietas labā, lai šī briesmīgā slimība pazustu uz visiem laikiem. :-/
Turies, un es ticu, ka spēsi uzveikt šo slimību.

Nja...tiem, kas paši tajā bedrē nav bijuši, nav iespējams saprast to, kas darās bulīmiķa galvā. Autorei - kad pati patiešām gribēsi no tās tikt ārā, tad arī sanāks :-)

mans pēdējais komentārs domāts MADasaHATTER ;)

Atkarība ir un paliek atkarība - no ēdiena, ideālās figūras, narkotikām, alkohola, šopinga, attiecībām, mātes, 'liec, ko vēlies'. Atkarības mehānisms visām atkarībām viens, tik katram atkarīgajam savs individuālais 'objekts' - citam sabiedrībā daudz maz pieņemams, par cita atkarības objektu šausminās.

Centīšos saņemties savas nākotnes vārdā kamēr nav par vēlu. Šaubos ka terapeits man palīdzēs, jo es zinot visas iespējamās sekas, pati sev nodaru pāri. Kā lai iemācās sevi mīlēt, pateikt sev, ka esmu tā vērta? Jāmaina savas dzīves apstākļi. Dzīvoju pagaidām ar vecākiem, taču ļoti sarežģītas attiecības - jātiek prom no šejienes :-) Laikam jāsataisa plāns vai pat vēlmju karte. Dedzinu sveci savā istabā - visas sliktās domas lai zūd. Esu pilna apņemšanās. Nevienam nenovēlu saslimt ar ēšanas traucējumiem....

Paldies par atbalstu dāmas! Šodien pamodos ar vēdergraizēm ap kādiem 10.00, tad atkal ap 12.00 bet beidzot likās ka viss ir izgājis. Jutos vārga un gulēju līdz 15.00. Pamodos pilna enerģijas, neizsalkusi un domāju, cik labi būtu, ja tā justos vienmēr. Veselīgi ēdot svars krītas, porcijas nolemju samazināt un tad rodas tā pēkšņā sajūta, ka varu apēst visu... Šodien viss bija labi - apēdu putru (45gr rīsu pārslu + 300gr vājpiena pa virsu uzliekot šķēlīti sviesta) pēc dažām stundām 100gr biezpiena + rupjmaizes šķēle + 150gr rjaženkas un ap 21.00 apēdu 90gr laša + 200gr dārzeņu + puse no olu nūdeļu porcijas.

Neratnaa, ja tu so slimibu neizproti tad neizproti ja esi tajaa visaa ieksaa tas ir taapat kaa but narkomaanam vai jebkuraa citaa atkariibaa. TUr hobiji nelidz. Kad cilveekam peimetas depresija un tiesaam ista depresija vispaar pazud interese par visu gan hobijiem gan to kas notiek labi ja vel var piecelties no gultas un automaatiski aiziet uz darbu vai jebkur...bet nu reaali to neviens neizvelas...taapat kaa saslimt ar esanas trauceejumiem to nevien s neizveelas taa vienkaarsi notiek

Autore, un kādas Tavā dzīvē ārpus darba un/vai skolas vēl intereses, izņemot ēdienu, fitnesu un ideālo figūru?
Kino?
Grāmatas?
Mūzika?
Kolekcionēšana?
Rokdarbi vai DIY?
Ceļojumi?
Kosmētika?
Stils un mode?
Dajebkas cits?

Kur ir pateikts, ka jaātliek ārstēšanās.
Es domāju, ka autore pati izlems ko darīt, nevis mums vēl vajag diskutēt savā starpā.

Tas nav iemesls attaisnot sevis bendēšanu un atlikt ārstēšanos.

Jā tas pieder pie ēšanas traucējumiem, var pat apēst vēl vairāk, tas nav nekāds wow.
Un JĀ no tā var izārstēties pats. Ja vien sāc kaut ko darīt.
Ja meitenei būtu anoreksija, tad tas būtu ļoti nopietni, kur var nomirt un pat īsa laikā. Bulīmija tā ir ilglaicīga sevis galināšana.

Apēdu putru un tad - lielo 200gr šokolādi, mazo 100gr šokolādi, lielu putukrējuma tortes gabaliņu, šokolādes krēmu, 250gr tortes saldā brunete un 6 beļģu vafeles ar karameles mērci.

Un apēst visu šito uzreiz, tas ir ārprāts! Liecina jau par to, ka nejūt ne sāta sajūtu, ne mēru, ne šķebina, ne ko, ēd ēšanas pēc. Tā vietā apēstu kaut ko normālu, kas vēl nāktu organismam par labu un nekādu problēmu. Bet te ir vienkārši rīšana un pēc tam atbrīvošanās no tā, jo jūt vainu.

Protams, ka viņai pašai jāsāk kaut kas darīt, bet ja viņa nespēj to vairs kontrolēt, nevar nepirkt, nevar sev iegalvot, ka apēsts zefīrs nav pasaules gals un nebūs divreiz lielāka uzreiz, tad speciālista palīdzība izklausās nepieciešama.

Psihologa cenas Lv- vidēji 30 eur h. Viņiem arī sev maizītei ir jāpelna un nepietiks tikai ar vienu reizi. Viņš pats var regulēt cik Tev Tās vizītes būs nepieciešams un būs jāreķinās, ka Tās būs daudz.
Protams, ja ir nauda, tad ej. Tas nav nepareizi. BET, ja Tu esi atdzinusi un sapratusi, ka Tev ir šī problēma, Tu vari pati tikt galā, tas var prasīs pat gadus, kad pilnibā izārstēsies un tad vienalga būs jābūt piesardzīgai.
NELASĪT par ēdienu, kalorijas, diētām. Es ticu, ka jau sen esi visu pārskatījusi, tad tikai paturi sev prātā, kas ir veselīgs un kas nav.
Ir vajadzigs REŽĪMS. Sastādi savu uztura plānu kur ir vienā un tajās pašā laikā tavas ēdienreizes. Un Jā ieklausies arī saldumu-iesaku zefīrus, pēc tikai Divus. Jebkādu saldumu mazā kriksītī. Un ēd brokastu laikā. Tātad parādīsi sev, ka tas nav nekas slikts un neuztversi to kā pašu sliktāko lietu ko Tu vari izdarīt, kad app saldumu. Tu saldumus esi psiholoğiskas sev iegalvojusi, ka tie or slikti. Jo ne jau kg maizi tu štopē un pēc tam vem ārā.
Esi AKTĪVA. Nepaliec viena pati, kad tu atkal vari nodoties rīšanai.
Tie būtu tikai pirmie atspēriena punkti ar ko Tu varu sākt.

Un ko tas speciālists Tev pateiks? Ne jau visi uzreiz skrien pie tiem speciālistiem un izgrūž naudu. Ja godigi nevienu nezinu no saviem pazīstamajiem kam būtu psiholoğiskas problēmas ietu uzreiz maksāt, lai viņus ārstē.
Tie ir ēšanas traucējumi nevis cilvēks saka, ka grib taisīt pašnāvību.
Es zinu ko es runāju un šeit ir tikai darbs pašai ar sevi.
Tās kuras nav saskāruśās ar šādu problēmu arī nesapratīs.
Labāk beigt lasīt un vēl uzstādīt diagnozi, ka Tu esi slima. Tas vēl vairāk var iedzīt stresā un vēl lielākās problēmās.

Varbūt nepērc tos saldumus? Es zinu, muļķīgi izklausās, bet jāsāk ar to, ka paej garām saldumu plauktam veikalā. Tad arī nebūs, ko aprīt un izvemt.

Simsis, labāk jau ir ievērot režīmu, bet vismaz tev nav kā autorei. Man arī gadās, ka nav laika, nav apetītes citreiz, bet pēc tam es nejūtos labi, ka neesmu normālu ēdienu steigā dabūjusi. Tāpat piedomāju un mēģinu apēst kaut ko pa ceļam utt. Mēģinātu sakārtot režīmu, bet ja saki, ka nav vispār laika, tad jau nesanāks.

Jo, ja ēdu, kad nav ēstgriba paliek slikti jau no domas viena, ka jaēd.

Šis teikums gan nedaudz velk uz problēmu, varbūt gastroenterologs var pateikt, kāpēc tā ir. Man līdzīgi ir bijis tad, kad man kādreiz bija šausmīgs stress, bet ne jau ikdienā.