Ēšanas traucējumi

Tev ir jāmeklē speciālistu palīdzība, kamēr nav par vēlu - http://www.rpnc.lv/psihiatriska-palidziba.

Uz šo paļauties nevajag. Sagrūdīs tikai rozā receptes un gudri parunās 30min/ atkārtoti 15 min.
Ja vēlies profesionāli - tas arī attiecīgi maksā. Tomēr - viss ir galvā. Neviens nepalīdzēs, ja pati nesapratīsi.

57 days
Tāpēc, ka tad, kad būšu stāvoklī tas nebūs normāli. Organisms pieradis pie tāda ritma. Nedomāju, ka pēc 30 gadiem tas neatsauksies uz organismu.(t)

Ja kopumā nedēļas griezumā tavs organisms dabū visu, ko vēlas, tad nedomāju, ka tavs ēšanas ritms ir kas traģisks.

Pati galaa diez vai tiksi. Jamekle profesionalis

Galvenais vismaz ieklausies ko Tev saka, jo pats lielākais darbs būs pašai ar sevi un sakartot to, kas notiek Tavā galvā.
Ne jau tāpat vien tu sāki diētu, tātad sevī kaut kas nepatika, sāki vairāk interesēties par ēdienu, lasīt, kas slikts un kas ir labs. Tātad tu jau paliec apmāta un domā tikai par to. Tu zini, ka pats sliktākais ir saldumi un ak vai, tas ir tas aizliegtais uz ko tu ieciklējies un ko Tu sev mēğini pavisam aizliegt.
Tev ir savā dzīvē krasi kaut kas jāmaina!
Sāksim ar to vai tu esi viena pati? Jo pašas labākās zāles ir mīlestība. Ja tavs puisis mīles Tevi tādu kāda tu esi un Tu mīlēsi viņu, tad šeit nebūs vieta apmātībai ar ēdienu. Tev ir jāaizstāj tas ar kko stiprāku.
Ja jau esi attiecībās, kurs jūties slikti, tad viņas ir jāmaina.
Tev vajag sevi emocionāli sakārtot. Mīlestība tas ir viens no piemēriem. Tu sevi labāk zini - padomā kas ir tas, kas Tevi darītu laimīgāku??
Un tad jau pēc tam viss sakārtosies un nebaidīties par kādu lieku tauciņu vai apēsto saldumu. Tas viss ir labojams, jo par cik jau esi aizsākusi šo ceļu, kad uztraucies par savu figūru, tad tu uztrauksies vienmēr. Bet atceries kā jau viena dāma minēja-sports. Ar to savu figūru nekad nesabojāsi.
Viss būs labi, šo slimību pieveiksi, tikai tas prasīs laiku.

Bulīmija ir slimība nevis slikta ieradums vai niķis. Izstāsti te rakstīto savam ģimenes ārstam. Uzrakstīs nosūtījumu pie speciālistiem.
Tu esi ļoti drosmīga, jo ne vien atzīsti problēmu, bet spēj par savu problēmu runāt ar citiem, meklēt palīdzību. Dari tāpat reālajā dzīvē un tev viss izdosies! (l)

Jomajo :-O, mīļā meitene, pēc tiem pāris komentāriem var jau redzēt, ka labāk meklē speciālista palīdzību, pašai būs grūti pat ar visu to, ka apzinies, ka kaut kas ir jādara, citādi iedzīvosies vēl pamatīgākās problēmās.

Simsis, labāk jau ir ievērot režīmu, bet vismaz tev nav kā autorei. Man arī gadās, ka nav laika, nav apetītes citreiz, bet pēc tam es nejūtos labi, ka neesmu normālu ēdienu steigā dabūjusi. Tāpat piedomāju un mēģinu apēst kaut ko pa ceļam utt. Mēģinātu sakārtot režīmu, bet ja saki, ka nav vispār laika, tad jau nesanāks.

Jo, ja ēdu, kad nav ēstgriba paliek slikti jau no domas viena, ka jaēd.

Šis teikums gan nedaudz velk uz problēmu, varbūt gastroenterologs var pateikt, kāpēc tā ir. Man līdzīgi ir bijis tad, kad man kādreiz bija šausmīgs stress, bet ne jau ikdienā.

Varbūt nepērc tos saldumus? Es zinu, muļķīgi izklausās, bet jāsāk ar to, ka paej garām saldumu plauktam veikalā. Tad arī nebūs, ko aprīt un izvemt.

Un ko tas speciālists Tev pateiks? Ne jau visi uzreiz skrien pie tiem speciālistiem un izgrūž naudu. Ja godigi nevienu nezinu no saviem pazīstamajiem kam būtu psiholoğiskas problēmas ietu uzreiz maksāt, lai viņus ārstē.
Tie ir ēšanas traucējumi nevis cilvēks saka, ka grib taisīt pašnāvību.
Es zinu ko es runāju un šeit ir tikai darbs pašai ar sevi.
Tās kuras nav saskāruśās ar šādu problēmu arī nesapratīs.
Labāk beigt lasīt un vēl uzstādīt diagnozi, ka Tu esi slima. Tas vēl vairāk var iedzīt stresā un vēl lielākās problēmās.

Psihologa cenas Lv- vidēji 30 eur h. Viņiem arī sev maizītei ir jāpelna un nepietiks tikai ar vienu reizi. Viņš pats var regulēt cik Tev Tās vizītes būs nepieciešams un būs jāreķinās, ka Tās būs daudz.
Protams, ja ir nauda, tad ej. Tas nav nepareizi. BET, ja Tu esi atdzinusi un sapratusi, ka Tev ir šī problēma, Tu vari pati tikt galā, tas var prasīs pat gadus, kad pilnibā izārstēsies un tad vienalga būs jābūt piesardzīgai.
NELASĪT par ēdienu, kalorijas, diētām. Es ticu, ka jau sen esi visu pārskatījusi, tad tikai paturi sev prātā, kas ir veselīgs un kas nav.
Ir vajadzigs REŽĪMS. Sastādi savu uztura plānu kur ir vienā un tajās pašā laikā tavas ēdienreizes. Un Jā ieklausies arī saldumu-iesaku zefīrus, pēc tikai Divus. Jebkādu saldumu mazā kriksītī. Un ēd brokastu laikā. Tātad parādīsi sev, ka tas nav nekas slikts un neuztversi to kā pašu sliktāko lietu ko Tu vari izdarīt, kad app saldumu. Tu saldumus esi psiholoğiskas sev iegalvojusi, ka tie or slikti. Jo ne jau kg maizi tu štopē un pēc tam vem ārā.
Esi AKTĪVA. Nepaliec viena pati, kad tu atkal vari nodoties rīšanai.
Tie būtu tikai pirmie atspēriena punkti ar ko Tu varu sākt.

Protams, ka viņai pašai jāsāk kaut kas darīt, bet ja viņa nespēj to vairs kontrolēt, nevar nepirkt, nevar sev iegalvot, ka apēsts zefīrs nav pasaules gals un nebūs divreiz lielāka uzreiz, tad speciālista palīdzība izklausās nepieciešama.

Apēdu putru un tad - lielo 200gr šokolādi, mazo 100gr šokolādi, lielu putukrējuma tortes gabaliņu, šokolādes krēmu, 250gr tortes saldā brunete un 6 beļģu vafeles ar karameles mērci.

Un apēst visu šito uzreiz, tas ir ārprāts! Liecina jau par to, ka nejūt ne sāta sajūtu, ne mēru, ne šķebina, ne ko, ēd ēšanas pēc. Tā vietā apēstu kaut ko normālu, kas vēl nāktu organismam par labu un nekādu problēmu. Bet te ir vienkārši rīšana un pēc tam atbrīvošanās no tā, jo jūt vainu.

Jā tas pieder pie ēšanas traucējumiem, var pat apēst vēl vairāk, tas nav nekāds wow.
Un JĀ no tā var izārstēties pats. Ja vien sāc kaut ko darīt.
Ja meitenei būtu anoreksija, tad tas būtu ļoti nopietni, kur var nomirt un pat īsa laikā. Bulīmija tā ir ilglaicīga sevis galināšana.

Tas nav iemesls attaisnot sevis bendēšanu un atlikt ārstēšanos.

Kur ir pateikts, ka jaātliek ārstēšanās.
Es domāju, ka autore pati izlems ko darīt, nevis mums vēl vajag diskutēt savā starpā.

Autore, un kādas Tavā dzīvē ārpus darba un/vai skolas vēl intereses, izņemot ēdienu, fitnesu un ideālo figūru?
Kino?
Grāmatas?
Mūzika?
Kolekcionēšana?
Rokdarbi vai DIY?
Ceļojumi?
Kosmētika?
Stils un mode?
Dajebkas cits?

Neratnaa, ja tu so slimibu neizproti tad neizproti ja esi tajaa visaa ieksaa tas ir taapat kaa but narkomaanam vai jebkuraa citaa atkariibaa. TUr hobiji nelidz. Kad cilveekam peimetas depresija un tiesaam ista depresija vispaar pazud interese par visu gan hobijiem gan to kas notiek labi ja vel var piecelties no gultas un automaatiski aiziet uz darbu vai jebkur...bet nu reaali to neviens neizvelas...taapat kaa saslimt ar esanas trauceejumiem to nevien s neizveelas taa vienkaarsi notiek

Paldies par atbalstu dāmas! Šodien pamodos ar vēdergraizēm ap kādiem 10.00, tad atkal ap 12.00 bet beidzot likās ka viss ir izgājis. Jutos vārga un gulēju līdz 15.00. Pamodos pilna enerģijas, neizsalkusi un domāju, cik labi būtu, ja tā justos vienmēr. Veselīgi ēdot svars krītas, porcijas nolemju samazināt un tad rodas tā pēkšņā sajūta, ka varu apēst visu... Šodien viss bija labi - apēdu putru (45gr rīsu pārslu + 300gr vājpiena pa virsu uzliekot šķēlīti sviesta) pēc dažām stundām 100gr biezpiena + rupjmaizes šķēle + 150gr rjaženkas un ap 21.00 apēdu 90gr laša + 200gr dārzeņu + puse no olu nūdeļu porcijas.

Centīšos saņemties savas nākotnes vārdā kamēr nav par vēlu. Šaubos ka terapeits man palīdzēs, jo es zinot visas iespējamās sekas, pati sev nodaru pāri. Kā lai iemācās sevi mīlēt, pateikt sev, ka esmu tā vērta? Jāmaina savas dzīves apstākļi. Dzīvoju pagaidām ar vecākiem, taču ļoti sarežģītas attiecības - jātiek prom no šejienes :-) Laikam jāsataisa plāns vai pat vēlmju karte. Dedzinu sveci savā istabā - visas sliktās domas lai zūd. Esu pilna apņemšanās. Nevienam nenovēlu saslimt ar ēšanas traucējumiem....