Tavas attiecības ar Dievu

Man arī būtu ko teikt šai sakarā, bet man nepatīk reliģiskais fanātisms, kas nāk no autores puses, jo tas nozīmē, ka viņa gaida, ka visi piekritīs viņai un viss. Tāpēc arī saku, ka muļķīgi izskatās.

jā, tas gan..daudzi par to nemaz nerunā. man ir viena draudzene kristiete, viņa vsp par to nerunā! ja sāku par to diskutēt, tad viņa nesaprot, kāpēc. jo viņa vnk zina (tic) tam, kam tic un viss. pārējās diskusijas šķiet liekas! es gan daudz par to esmu diskutējusi, gan ar draugiem, gan savu ģimeni, gan pat līgavaiņa ģimeni! :D man tas tiešām šķiet interesanti un nestandarta tēmas aizrauj vairāk.

Man gan liekas interesanti parunāt par šādu neikdienišķu tēmu. Te jau neviens necenšas kaut ko savu uzspiest. Man, piemēram, interesanti palasīt kā kura šo tēmu uztver. Ikdienā taču par tādām lietām nekad nerunā. Aizdomājos, ka man ne jausmas par to, kam tic mani draugi vai ģimene (ja tic, nu ok - izņemot tēvu, jo viņš nekad to nav slēpis un noklusējis), jo tieši šādu aizspriedumu dēļ, cilvēki nerunā par to.

tā diemžēl ir. Tāpēc vēl jo vairāk svarīgi saglabāt tīru galvu, saprātu un jā, arī diskutēt par to. strīdos mēdz dzimt patiesība. un vispār ieklausīties citu viedokļos nav slikti, respektēt. vai tā ir reliģija vai kas cits.

grecia,
Ticu UN esmu piedzīvojusi :)
Patiesībā ir tā, ka sākumposmā noteikti jābūt kādam pieredzējušākam, kurš atbalsta, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem un pamāca. Tieši tāpēc, ka jautājumu ir 100, un ja nav atbildes, tad ir šaubas, bet, ja ir šaubas, tad nav ticība. No 0 vienam pašam aptvert visu to informāciju, ko Bībele sniedz un māca, nav viegli, bet noteikti ir tā vērts :)
Bībele skaidri pasaka, ka visos laikos būs cilvēki, kas noraidīs Dievu un ticēs meliem. Romiešiem 1:25 saka: „Viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen.”

Tu ļoti smuki noformulēji to, kas man galvā sēž. Es uz reliģiju tieši tā arī skatos, ka tas ir veids kā vadīt cilvēku. Žēl, ka ticību un reliģiju izmanto arī nelabiem mērķiem. Bet nu tas ir jebkurā jomā - vienmēr atradīsies cilvēki, kuri mēģinās izmantot kaut ko savtīgiem nolūkiem.

Strīdēties par reliģiju nav ētiski. Un šai diskusijā redzams, ka arī muļķīgi.

Āmen. :D:D:D:D

Bet vispār es labāk runāju par reliģiju un citām "neētiskajām" strīdu tēmām, nekā ētiski par muļķībām!

Nerea
Es domāju, ka daudzi zina tās tēmas, par kurām nevajadzētu strīdēties. Bet paldies, ka apgaismoji :D

Strīdēties par reliģiju nav ētiski. Un šai diskusijā redzams, ka arī muļķīgi.

dr567309

Iedomājaties, kas notiktu, ja visas pasaules cilvēku masas būtu pašplūsmā?

Jā, tāpēc jau tika sarakstīti baušļi. Arī tiem, kā jau ļoti daudz kam, ir pavisam praktisks skaidrojums. :) Bet reliģija kā tāda strukturē, sakārto sabiedrību.

cilvēku rokas sarakstīti, taču Dieva vadīti, jo tādā gudrībā un bez kļūdām citādi sarakstīt grāmatu nav iespējams

Dievs bija labs valodnieks, saki? :D
Tu saproti, ka TU TAM TICI? Ka tā nav pierādāma patiesība. un katrs var IZVĒLĒTIES, kam var TICĒT. Un mēs nezinām, kura ticība ir "pareizākā", jo to nekādi nevaram pārbaudīt. Cits ir dievturis un viņam dzīvē ir tieši tikpat labi kā Tev un viņš var domāt, ka kristiešu Dievs ir fufelis. Saproti? Kādēļ, lai Tava patiesība būtu patiesāka par cita patiesību? Tā ir Ticība (!)
_____________________________________
Ak...un šādu iemeslu dēļ kristieši daudziem nepatīk :( bet ir arī normāli kristieši, ja kas!

Dianna,

Bībele ir ļoti dziļa grāmata ar daudzslāņainu gudrību, kas garāmejot nav pamanāma. Un viss aprakstītais un notiekošais ir ļoti saskanīgs un jēgpilns.
Par cik es ticu Dievam, tad arī ticu Bībelei, jo Bībele ir Dieva Vārdi (jā, cilvēku rokas sarakstīti, taču Dieva vadīti, jo tādā gudrībā un bez kļūdām citādi sarakstīt grāmatu nav iespējams).
KAĶIS,

Tur Tu maldies, es daudz esmu interesējusies par Bībeli un Jēzu no vēsturiskā viedokļa, arī arheoloģiskajiem pierādījumiem utt. ņemot vērā, ka esmu kristiete, tad domāju, ka krietni vairāk esmu par to visu lasījusi kā Tu.

Es vairāk no tā skatu punkta, ka tie, kas klasiski tic Dievam, neuzskata visus vēlākos (tie paši latviešu..) par Dieviem. Jo Dievs taču bija viens, pirms visiem šiem Dieviem. Nu, man tā šķiet, kādēļ tā varētu būt.

Ko Tu ar to domā? Pirms kristietības taču arī pastāvēja dažādās reliģijas un cilvēki ticēja dažādiem Dieviem? Kurš tad bija tas pirmais īstais Dievs, kas bija pirms citiem Dieviem?

Hmm, baigi interesanta tēma. Reliģija un zināšanas par bībeli ir bijis tas, no kā vienmēr esmu izvairījusies. Daļēji, varbūt tādēļ, ka mans tēvs ir ļoti atvērts ateists un mājās reliģiskās tēmas nepacēlām. Nezinu īsti to "stāstu" par Dievu. Un nezinu kādēļ - vienkārši kaut kā esmu vienmēr izvairījusies no tās burtiski reliģiskās puses. Priekš manis Dievs ir ticība mācībā kā būt labam cilvēkam, ko darīt un ko nedarīt, māca mīlēt ģimeni - vienkārši dzīvot laba cilvēka dzīvi. Es neticu brīnumiem, bet ticu, ka ir jābūt kādiem veidiem kā kontrolēt (varbūt pat labāk man patīk - vadīt), mudināt nenogalināt, nezagt, nedarīt ļaunu. Iedomājaties, kas notiktu, ja visas pasaules cilvēku masas būtu pašplūsmā? Tādēļ nesaprotu kā, piemēram, maniaks var teikt, ka tic Dievam. Ja tas ir domāts - Dievam kā vīriņam, tad jā, bet visādi citādi...muldoņa.

Es uzskatu, ka Dievam ir jātic savā sirdī ( un nav svarīgi, kádam tieši Dievam, Allaham, Jumim, vai pagalma ozolam, katram savs Dievs)
Un-
* nav jàuzspiež sava ticība citiem
* nav jàpieràda un jàcenšas pieràdīt, ka tavs Dievs ir īstais un vienīgais un pareizais
* vispàr tas nav jàapspriež kaut kàdos forumos
* nav jànosoda tie, kas tic citam Dievam/netic Dievam

Misssis , nē kapēc. Man liekas tieši otrādi, ja dievs nokāptu un visai pasaulei izstāstītu, ka viņam ir jātic, jo viņš dod spēku, u.t.t., tad tieši daudzi sāktu ticēt, jo daudzi uzskata, ka viņš vienkārši neeksistē un tam nav jātic.

Tu Dievam tikai tici vai esi arī piedzīvojusi?
Bez reliğijas vienmēr esmu jutusi, ka kaut kam jābūt. Bija laiks, kad uzticēšanās kristietības Dievam psiholoğiski izvilka no bedres, bet nepietika spēka, lai akli noturētu ticību. Sāku kaut ko praktizēt no Austrumiem, bet šobrīd, aizraujoties mazliet ar zinātniskām lietām, jo vairāk nostiprinās pārliecība, ka es esmu kaut kas arī ārpus matērijas :)

Mani vienmēr interesējis, no kurienes rodas šis - nē, tā nav ticība, nē, tas nav pareizi, nē, nedrīkst tam ticēt, nē, tas eksistē... kad runa ir par ticību kaut kam!!
Un, jā, es arī reliģiju ne vienmēr sasaistu kopā ar ticību.

blackqueen, un, ja cilvēkam šī ticība (apziņa, ka kāds tevi ved, mierinājums grūtā brīdī vai kaut vai tevis pieminētais smadzeņu apmāns) kaut kādā veidā palīdz, tad es tur neko aplamu vai nosodāmu nesaskatu. Pierādīt Dievu mēs nevaram, bet arī noliegt kāda ticību, kurš nevienam ar to netraucē, manuprāt, nav īsti pareizi. Katrs dzīvo, kā grib un māk.