Man gan liekas interesanti parunāt par šādu neikdienišķu tēmu. Te jau neviens necenšas kaut ko savu uzspiest. Man, piemēram, interesanti palasīt kā kura šo tēmu uztver. Ikdienā taču par tādām lietām nekad nerunā.
Piekrītu šim! Man arī interesanti.
Pati ticībā neesmu dziļi iekšā, bet ticu, ka ir Dievs, Jēzus un arī Velns. Ticu, ka ir kaut kas, kas ir augstāks par mums, ir bijušas reizes, kad tas tiešām ir sajusts, pat man kā cilvēkam, kas nav tur iekšā tik ļoti, kā tiešām ticīgie. Esmu arī pēdējā laika gaitā nonākusi pie uzskata, ka Dievs ir tikai viens, ka visi Allāhi, budas u.c. nav dievi, bet tādi kā velna paveidi drīzāk. Tāpat esmu sākusi domāt arī par visām latviešu dievībām, lai arī kā man patiktu daudzās latvju rakstu zīmes, tomēr sliecos domāt, ka tur apakšā ir tīrā reliģija, kas vairs, manā uzskatā, galīgi nav ticība. Uzskatu, ka Dievs no cilvēka gaida ticību, bet pārējie dievi, kam kaut kas jāupurē un tamlīdzīgi, ir jau ļaunais spēks.
Tas tā īsumā par manām attiecībām ar Dievu, kā jau minēju neesmu tur dziļi iekšā, ar lūgšanām neaizraujos, bībeli reti paņemu rokās, bet ticēt ticu! :)
Par to, kam citi tic vai netic man ikdienā pilnīgi vienalga, manis pēc, katrs var ticēt, kam vēlas, necenšos nevienam neko iestāstīt, ja vēlas papļāpāju par šo tēmu un tas arī viss, galvenais, lai nesāk man mēģināt ieborēt, ka man jāsāk ticēt, kam citam, tad gan man nepatīk. :-D
Un piekrītu šim:
Strīdēties par reliģiju nav ētiski. Un šai diskusijā redzams, ka arī muļķīgi.
Tā nu tas ir, katram ir savs, kam gribas ticēt vai neticēt, ir muļķīgi censties otram iegalvot, ka lūk tas mans īstais ir tas viens vienīgais, un cita nav.
33
