Tavas attiecības ar Dievu

dr567309,
Jā, tā ir:

Es vairāk no tā skatu punkta, ka tie, kas klasiski tic Dievam, neuzskata visus vēlākos (tie paši latviešu..) par Dieviem. Jo Dievs taču bija viens, pirms visiem šiem Dieviem. Nu, man tā šķiet, kādēļ tā varētu būt.

Kāpēc, tavuprāt, patiesība ir tieši tā, kas rakstīta bībelē?

Ir visāda apšaubāma literatūra, un, ja Dievam tādas "izpausmes" kā Māra un Laima patiešām būtu, tad tas būtu rakstīts Bībelē, taču nav. Kā arī Dievs nav tikai latviešiem, bet visām tautām, un citas tautas par tādu Māru un Laimu nezin... tas tā, loģika.

Palasi par Bībeles vēsturi, kā tā ir veidojusies, droši vien to neesi darījusi.
Un ko teiksi par citām vietām pasaulē, kur vispār kristietība praktiski nav aktuāla?

Apple_pie,
Man Dievs nav mistisks Bībeles tēls, bet gan ļoti reāls. Un tajā visā ir loģika, tikai daudzi to nesaskata, jo negrib.

Manā skatījumā ticība un reliģija ir divas dažādas lietas. Un katrs var ticēt, kam vien vēlas, kamēr vien necenšas to uzspiest citiem. Kur nu vēl apgalvot, ka tas kam kāds cits tic neskaitās. Vai vēl apgalvot, ka budisms neesot nopietna reliģija :-D

tā nu tagad zinu, ka ir Dievs, kurš reāli uzklausa un palīdz... un palīdz tādās situācijās, kad liekas, ka izejas nav. Un dziedina. Un aizsargā. Un brīdina. Un vada. Un atbild uz lūgšanām. Un pamāca. Un izmaina.

Ja tu runā ar dievu tā ir ticība, bet kad viņš sāk runāt ar tevi, tā jau ir psihoze.

Kāda ir tā loģika?

blackqueen, un, ja cilvēkam šī ticība (apziņa, ka kāds tevi ved, mierinājums grūtā brīdī vai kaut vai tevis pieminētais smadzeņu apmāns) kaut kādā veidā palīdz, tad es tur neko aplamu vai nosodāmu nesaskatu. Pierādīt Dievu mēs nevaram, bet arī noliegt kāda ticību, kurš nevienam ar to netraucē, manuprāt, nav īsti pareizi. Katrs dzīvo, kā grib un māk.

Mani vienmēr interesējis, no kurienes rodas šis - nē, tā nav ticība, nē, tas nav pareizi, nē, nedrīkst tam ticēt, nē, tas eksistē... kad runa ir par ticību kaut kam!!
Un, jā, es arī reliģiju ne vienmēr sasaistu kopā ar ticību.

Tu Dievam tikai tici vai esi arī piedzīvojusi?
Bez reliğijas vienmēr esmu jutusi, ka kaut kam jābūt. Bija laiks, kad uzticēšanās kristietības Dievam psiholoğiski izvilka no bedres, bet nepietika spēka, lai akli noturētu ticību. Sāku kaut ko praktizēt no Austrumiem, bet šobrīd, aizraujoties mazliet ar zinātniskām lietām, jo vairāk nostiprinās pārliecība, ka es esmu kaut kas arī ārpus matērijas :)

Misssis , nē kapēc. Man liekas tieši otrādi, ja dievs nokāptu un visai pasaulei izstāstītu, ka viņam ir jātic, jo viņš dod spēku, u.t.t., tad tieši daudzi sāktu ticēt, jo daudzi uzskata, ka viņš vienkārši neeksistē un tam nav jātic.

Es uzskatu, ka Dievam ir jātic savā sirdī ( un nav svarīgi, kádam tieši Dievam, Allaham, Jumim, vai pagalma ozolam, katram savs Dievs)
Un-
* nav jàuzspiež sava ticība citiem
* nav jàpieràda un jàcenšas pieràdīt, ka tavs Dievs ir īstais un vienīgais un pareizais
* vispàr tas nav jàapspriež kaut kàdos forumos
* nav jànosoda tie, kas tic citam Dievam/netic Dievam

Hmm, baigi interesanta tēma. Reliģija un zināšanas par bībeli ir bijis tas, no kā vienmēr esmu izvairījusies. Daļēji, varbūt tādēļ, ka mans tēvs ir ļoti atvērts ateists un mājās reliģiskās tēmas nepacēlām. Nezinu īsti to "stāstu" par Dievu. Un nezinu kādēļ - vienkārši kaut kā esmu vienmēr izvairījusies no tās burtiski reliģiskās puses. Priekš manis Dievs ir ticība mācībā kā būt labam cilvēkam, ko darīt un ko nedarīt, māca mīlēt ģimeni - vienkārši dzīvot laba cilvēka dzīvi. Es neticu brīnumiem, bet ticu, ka ir jābūt kādiem veidiem kā kontrolēt (varbūt pat labāk man patīk - vadīt), mudināt nenogalināt, nezagt, nedarīt ļaunu. Iedomājaties, kas notiktu, ja visas pasaules cilvēku masas būtu pašplūsmā? Tādēļ nesaprotu kā, piemēram, maniaks var teikt, ka tic Dievam. Ja tas ir domāts - Dievam kā vīriņam, tad jā, bet visādi citādi...muldoņa.

Es vairāk no tā skatu punkta, ka tie, kas klasiski tic Dievam, neuzskata visus vēlākos (tie paši latviešu..) par Dieviem. Jo Dievs taču bija viens, pirms visiem šiem Dieviem. Nu, man tā šķiet, kādēļ tā varētu būt.

Ko Tu ar to domā? Pirms kristietības taču arī pastāvēja dažādās reliģijas un cilvēki ticēja dažādiem Dieviem? Kurš tad bija tas pirmais īstais Dievs, kas bija pirms citiem Dieviem?

Dianna,

Bībele ir ļoti dziļa grāmata ar daudzslāņainu gudrību, kas garāmejot nav pamanāma. Un viss aprakstītais un notiekošais ir ļoti saskanīgs un jēgpilns.
Par cik es ticu Dievam, tad arī ticu Bībelei, jo Bībele ir Dieva Vārdi (jā, cilvēku rokas sarakstīti, taču Dieva vadīti, jo tādā gudrībā un bez kļūdām citādi sarakstīt grāmatu nav iespējams).
KAĶIS,

Tur Tu maldies, es daudz esmu interesējusies par Bībeli un Jēzu no vēsturiskā viedokļa, arī arheoloģiskajiem pierādījumiem utt. ņemot vērā, ka esmu kristiete, tad domāju, ka krietni vairāk esmu par to visu lasījusi kā Tu.

cilvēku rokas sarakstīti, taču Dieva vadīti, jo tādā gudrībā un bez kļūdām citādi sarakstīt grāmatu nav iespējams

Dievs bija labs valodnieks, saki? :D
Tu saproti, ka TU TAM TICI? Ka tā nav pierādāma patiesība. un katrs var IZVĒLĒTIES, kam var TICĒT. Un mēs nezinām, kura ticība ir "pareizākā", jo to nekādi nevaram pārbaudīt. Cits ir dievturis un viņam dzīvē ir tieši tikpat labi kā Tev un viņš var domāt, ka kristiešu Dievs ir fufelis. Saproti? Kādēļ, lai Tava patiesība būtu patiesāka par cita patiesību? Tā ir Ticība (!)
_____________________________________
Ak...un šādu iemeslu dēļ kristieši daudziem nepatīk :( bet ir arī normāli kristieši, ja kas!

dr567309

Iedomājaties, kas notiktu, ja visas pasaules cilvēku masas būtu pašplūsmā?

Jā, tāpēc jau tika sarakstīti baušļi. Arī tiem, kā jau ļoti daudz kam, ir pavisam praktisks skaidrojums. :) Bet reliģija kā tāda strukturē, sakārto sabiedrību.

Strīdēties par reliģiju nav ētiski. Un šai diskusijā redzams, ka arī muļķīgi.

Nerea
Es domāju, ka daudzi zina tās tēmas, par kurām nevajadzētu strīdēties. Bet paldies, ka apgaismoji :D

Bet vispār es labāk runāju par reliģiju un citām "neētiskajām" strīdu tēmām, nekā ētiski par muļķībām!

Strīdēties par reliģiju nav ētiski. Un šai diskusijā redzams, ka arī muļķīgi.

Āmen. :D:D:D:D