Dvēseles radinieki

Tas ir vienkārši dzejisks apzīmējums cilvēkiem, kas ļoti patīk viens otram, ir līdzīgi un labi saprotas.

Sliecos piekrist šim.

Tas ir vienkārši dzejisks apzīmējums cilvēkiem, kas ļoti patīk viens otram, ir līdzīgi un labi saprotas.

Paldies, zināšu pati, kā to nosaukt.

Jūtu, bet to tā nesaukšu.

Kad ir tā sajūta, tad vairāk nav jāšaubās vai jāapstrīd to, kas ir grāmatās, jo šis savādāk nav nosaucams. Bet nu, ja Tev labpatīk ticēt, lai jau. Noķersi to īsto sajūtu, sapratīsi, kas nebija tā.

Jūtu, bet to tā nesaukšu. ;-)

Loģiski, ka ar jebkuru cilvēku pavadot laiku kopīgi (ilgstoši), mēs spēsim nolasīt domas vai vismaz aptuveni nolasīt

Vai 5 minūtes ir gana ilgs laiks?

Tādam terminam, kas tiešām ir romānu teksts, īsti neticu. Spēju racionāli izvērtēt, kāpēc ar katru cilvēku jūtos tā, kā jūtos.

Ja netici, neviens arī nepārliecinās. Ja paveiksies, pati noķersi to sajūtu, ja ne - visu dzīvi tā arī domāsi, ka nekas tāds neeksistē. Tā sajūta nav vārdos aprakstāma, jo vairāk domāju, kā lai to apraksta, jo labāk saprotu, ka nav īsti tādu vārdu, ar ko to sajūtu aprakstīt. Tā nav nekāda romantika vai seksuāla pievilkšanās, tā neveidojas kā draudzība - uz kopīgām interesēm vai kas tāds, to cilvēku pat nevajag ikdienā, bet, kad tāds parādās, ir kaut kāds tāds iekšējs miers, kā jau te teica - gandrīz vai taustāms. Tā sajūta parādās acumirklī, bez runāšanas vai kā tāda. Vienkārši ir un viss.

Kāds vispār var definīciju iedot, kas ir dvēseles radinieks? Vienkārši kopīgas intereses, līdzīgas domas un īpašā vienam otra vārdu pabeigšanas un pazīstu visu mūžu sajūta?

Tas ir kaut kā citādi. Tā, ka nu IR, bet ne tā, lai gribētu kā savu vīrieškārtas dzīves partneri, drīzāk kā brālis, bet arī ne dzīvot kopā.

Nemāku teikt, bet laikam esam diezgan līdzīgi ar draugu. Vai dvēseles radinieki - to gan nezinu. Kāds vispār var definīciju iedot, kas ir dvēseles radinieks? Vienkārši kopīgas intereses, līdzīgas domas un īpašā vienam otra vārdu pabeigšanas un pazīstu visu mūžu sajūta? :-D

Bet tam otram arī būtu jājūtas kā tavam dvēseles radiniekam, tam jābūt abpusēji un harmoniski...bez jebkādiem šķēršļiem būt kopā kā pārim vai draugiem mūža garumā.

Un kā gan es varētu pieturēt savu "dvēseles radinieku" kā draugu mūža garumā, ja mans draugs vispār nepieļauj mūsu komunikāciju? Un arī tas cilvēks ļoti ne visai uztvēru, ka nu esmu aizņemta un nepietiek laika viņam. Turklāt, kā jau te dažas meitenes minēja, seksuālā gultne ar to "dvēseles radinieku" neievirzījās vispār, nebija saskaņa tajā lauciņā. Tad būtu no sērijas - esam kopā, bet bez seksa :D

Vai var būt tā, ka dzīvesdraugu par dvēseles radinieku nenosaukt, bet īsts dvēseles radinieks atrodas citu draugu lokā?

Ja šis "dvēseļu radinieks" ir citā draugu lokā, tātad Tu viņu līdz galam nepazīsti. Tās drīzāk ir fantāzijas par dvēseļu radinieku. Pievilkšanās spēks var būt arī starp cilvēkiem, kuri ikdienas kopdzīvē vispār nespētu padzīvot.

Man ir viena draudzene un viens labs draugs . Esam ka dveselu radinieki. Viens otru izprotam , labi pazistam izjutam kaut vai runajot tikai pa telefonu varu pec balss tona noteikt kaa oteam klaajas . Attiecibas ari tikai ar taadu tipu cilvekiem gribetu veidot. Viens bija diezgan kaa dvesely radinieks lidz saaka kontroleet no attaluma ko daru kur eju un tadejaadi likas ka zaudesu brivibu. Es nevaretu sadzivot ar pretpolu kas vel nedod dievs uzspiesstu man vel iet teiksim uz simfonisko orkestri un tai pat laikaa negribetu ne celot ne ari ko citu kas man patik.

Kaadu laiku atpakal padzilinaati intereseejos par so teemu, studeeju internetaa visaadus ''izgliitojosus'' materiaalus :-D:-) katra pasa zinaa, cik nopietni uztvert.
Cik saprotu, dveeseles radinieki (soulmates) ir dalas no tavas ''dveeseles gimenes''. Lieliskas veiksmes gadiijumaa tavs dveeseles radinieks var buut tavs reallais asinsradinieks, bet tas nav obligati. Soulmate var but jebkurs - skolotajs, draugs, nejausi iepazits cilveks. Cilveks, ar kuru tev ir perfekta saderiba.
Tad ir velviena kategorija, twin flame jeb ''dvinu liesma''. Sis cilveks ir tavas dveseles otra puse. Ar to bus drusku grutak neka ar dveseles radinieku, jo sis cilveks ir tavs perfektais spogulis, kurs atspogulos ne tikai visu skaisto, bet ari visu neglito, kas ir tevii. Uzskata, ka saakotneeji viena dveesele ir saskelta divaas dalaas, no kuraam katra dala ir iemajojusi atseviskaa cilveekaa uz planeetas Zeme. Un sii saderiiba ir tik iipasa, tik dzila, ka attiecibu sakumposma ir loti tipiski, ka vismaz viena puse no sii dziluma sabiistas un beeg.
Labi, taa taada spirituaala atkaape, gribat vairaak iedzilinaaties, youtube pilns ar visaadiem video, kas par to visaa nopietniibaa staasta, piemeeram, tas pats Ralph Smart ;-) :-D

Dvēseles radinieku esmu sastapusi vienreiz dzīvē!Uzskatu, ka tā ir liela veiksme.
Kopā neesam un neesam bijuši. Es nobremzēju. Fiziski nepiesaistīja it nemaz. Nespēju iztēloties pat skūpstu, kur nu vēl ko vairāk.

Lasīju šo un domāju, ka to varētu būt rakstījusi es. Ne ar vienu cilvēku dzīvē nav bijusi tāda saskaņa, taču romantiski uz viņu paraudzīties nespēju. Nekā. Un lai arī viņš to ļoti gribēja, nācās viņu izsvītrot no savas dzīves esošo attiecību dēļ. Ar savu draugu neesam dvēseles radinieki un tas nav tik viegli, saskanīgi, plūstoši, jo ar šīm attiecībām visulaiku ir jāstrādā, bet tāda ir bijusi mana izvēle.

Runāt spējām diennaktīm - par visu un par neko.

So true.

Man agrāk patika kādu dēvēt par dvēseļu radinieku.. bet gadiem ejot grūti saprast kas tas īsti ir .. un kādas ir obligātās īpašības.. vai arī kādām jābūt sajūtām, lai šo cilvēku tā varētu dēvēt

Piekrītu šim! Man arī agrāk patika kādu dēvēt par savu dvēseles radinieku, jo tolaik vēl nemācēju nodefinēt jēdzienu "dvēseles radinieks". Varbūt īsti nemaz nemāku to izdarīt arī šodien, jo vēl neesmu sastapusi nevienu cilvēku uz kuru varētu attiecināt šo jēdzienu. Agrāk likās, ka dvēseles radinieks ir kāds ar kuru ir kopīgas intereses, viens skats uz dzīvi, lietām, notikumiem, spēja viens otru, tā teikt, just jebkurā brīdī, jebkurā situācijā, pat ja fiziski tas cilvēks nav blakus. Tagad saprotu, ka kopīgas intereses man ir ar maniem draugiem. Viens skats uz dzīvi un spēja otru cilvēku just - ar otru pusīti. Taču, lai kādu no šiem cilvēkiem nosauktu par dvēseles radinieku? Nē, notiekti ne. Ja reiz tādu cilvēku sastapšu, varbūt uzreiz sapratīšu, ka, jā, ir, esmu atradusi savu dvēseles radinieku. Taču kamēr tas nav noticis, man tas paliek tikai mīts.

nē, neesam nekādi dvēseļu radinieki. nezinu vai tādi vispār mēdz pastāvēt. manā vārdu krājumā tādas vārdu kombinācijas nav.
vienkārši saskan, domas gandrīz 99% gadījumu sakrīt, ir forši kopā un tā... bet nu, es to saucu par labu saderību, nevis par dvēseļu radnieciskumu (pieņemu, ka citi to var dēvēt arī tā).
dvēseles radinieks es varu būt pati sev un viss.

Nu bet tu viņu aptuveni zini, pazīsti? Nav taču tā dvēseļu radniecība ar Lauri Reiniku?

Savulaik ļoti labi pazinu. Vismaz man tā šķita.
Un nē, tas nav Lauris :D :D :D

Nu tad attiecīgi cilvēkā ir lietas, kas tev patīk, kāda odziņa, redzējums, veids kā dzīvo, kustas utt.

Man viņā daudz kas nepatīk :D :D

Bērns jau izlaists caur sevi - visādā ziņā. :D Tad jau diezgan sakarīgi, ka sagadās just vienu un to pašu, gadu gadiem jau, manuprāt.

Tas, manuprāt, ir jocīgi, ka jūti kaut kādu saikni ar cilvēku, kura nav Tavā dzīvē, un kura dzīvē neesi Tu. Turklāt vienam otru nemaz nevajag. Un kā lai šo raksturo?

Nu bet tu viņu aptuveni zini, pazīsti? Nav taču tā dvēseļu radniecība ar Lauri Reiniku? :D Nu tad attiecīgi cilvēkā ir lietas, kas tev patīk, kāda odziņa, redzējums, veids kā dzīvo, kustas utt.

To saikni varētu izskaidrot ar to, ka tu ik pa laikam vienkārši atceries to cilvēku/domā par viņu.
Citādi saikni nevaru izskaidrot. Kāpēc mātes tik labi jūt savus bērnus? Jo viņas tur ir pamatīgi ielikušas savas emocijas, jūtas, laiku, domas, raizes, utml.
.
Bet jā, uzskatu, ka esmu parasts mirstīgais cilvēks, varbūt arī neesmu satikusi dvēseles radiniekus, bet kopumā nemēdzu citus cilvēkus, saiknes, dvēseles mirdzumu romantizēt, tāpēc varu mierīgi arī iztikt bez šis satikšanās, sevi pazīstu pietiekami labi, priekš kam man vēl vienu tādu?! :-D

Dvēseļu radniecībai ar kopīgu dzīves ritmu, attieksmi pret pasauli, līdzīgām interesēm, labu seksu vai interesantu draudzību ir daudz par īsu. Dvēseļu radniecība ir kaut kāda maģija gaisā, sprādziens, kad šie cilvēki nododas kā radīšanai.
Man ar otru pusīti brīžiem ir grūti mūsu vienādības dēļ, taču šim grūtumam nav nekāda sakara ar strīdiem vai jebkāda veida nesaskaņām. Es noteikti neesmu tas cilvēks, kas tic (ilgstošai) pretpolu pievilcībai, man vajag mieru, harmoniju, skatīties nevis vienam uz otru, bet vienā virzienā.