Tie teksti, - neesi piedzīvojis, tāpēc nezini. Vienkārši cits cilvēks to sauc normāli, vienalga, draudzība, romantika, seksualitāte vai jebkāda cita pievilkšanās. Vaibs jeb dzīvesveids sakrīt, tad arī domā līdzīgi, kāds tur brīnums. Tādam terminam, kas tiešām ir romānu teksts, īsti neticu. Spēju racionāli izvērtēt, kāpēc ar katru cilvēku jūtos tā, kā jūtos.
ja tādi dvēseles radinieki pastāv, viņš (dvēseles radinieks) tevi nekad nepametīs, nepiečakarēs tevi, nesāpinās tevi, atbalstīs un vienmēr būs līdzās lai tur vai kas. Man vienkārši nekādīgi neiet kopā tā dvēseļu radinieku lieta ar kkadām izjukušām attiecībām, nesaprašanos, šķiršanos, fizisku nepatiku utt. Nu kāda tur dvēseļu radniecība? Tas viss ko te meitenes apraksta ir tikai viņu personīgās sajūtas, atmiņas par piedzīvoto. Bet tam otram arī būtu jājūtas kā tavam dvēseles radiniekam, tam jābūt abpusēji un harmoniski...bez jebkādiem šķēršļiem būt kopā kā pārim vai draugiem mūža garumā.
Dvēseles radinieku esmu sastapusi vienreiz dzīvē!Uzskatu, ka tā ir liela veiksme.
Kopā neesam un neesam bijuši. Es nobremzēju. Fiziski nepiesaistīja it nemaz. Nespēju iztēloties pat skūpstu, kur nu vēl ko vairāk.
Uzskatu, ka ‘dvēseļu radnieciba’ ir romantiķu izdomāts rozā sapnītis.
Kas notiek, ja šis cilvēks jūs uzmet?! Pēkšņi vairs nav dvēseles radinieks? Vai arī vēl joprojām ir jūsu dvēseles radinieks..tikai ļaunais dvīņubrālis?
Fiziski nepiesaistīja it nemaz. Nespēju iztēloties pat skūpstu, kur nu vēl ko vairāk.
Bet tās sajūtas gan bija kkas.
Tas bija kaut kas maģisks, dziļš un, manuprāt, augstāks par mīlestību.
Taa ir loti speeciiga energija so cilveeku starpaa!