Dvēseles radinieki

Es gan nepiekrītu, ka dvēseles radniecība būtu kaut kas vērtīgāks par mīlestību vai draudzību. Manā izpratnē dvēseles radniecība paspilgtina šo draudzību vai mīlestību, padarot to krietni vērtīgāku. Nu kā zelta prove...

Pieļauju, ka katram no mums ir nedaudz savādāka izpratne par to, kas ir dvēseļu radinieki.
:)
Mēs ar draugu bieži vien nolasām otra domas tāpēc, ka labi zinam viens otru + empātija. Mums ir līdzīgas vērtības un bieži vien sakrīt skatījums uz lietām.
Tomēr neesam līdzīgi, jo ir atšķirīgs temperaments. Vēl viņam ir analītisks prāts.. es vairāk esmu radošs cilvēks, kas bieži vien balstās uz intuīciju :)
Manuprāt, ir svarīgi tas, ka pāris viens otru saprot un kopā jūtas labi :)

Uj, es galīgi saputrojos savā komentārā...:-P Doma bija, ka pati par sevi dvēseles radniecība nav vērtīgāka. Tikai komplektā ar vēl kaut ko, tai ir nozīme.
Un piekrītu cormeum, ka laikam jau mēs dažādi izprotam, kas tad galu galā ir tā dvēseles radniecība.

vakardziesma, no paša pirmā mirkļa sapratāmies labi. Bet pašā sākumā vēl neaptvēru to dvēseļu radniecību. To es sapratu vēlāk pēc sajūtām. Un patiesībā nekad nebiju domājusi par tādām dvēseļu radniecībām un kā tas varētu izpausties. Šis vārdu savienojums pats nācā kā apskaidrība un izskaidrojoums.

Taa ir loti speeciiga energija so cilveeku starpaa!

Jā! Tā tas ir. Enerģiija ir tāda, ka liekas, ka to var pat sataustīt.
Lasu un redzu, ka dažas meitenes domā, ka ir dvēseļu radniecība, bet patiesībā tā nav. To var pēc apraksta redzēt. Tiek jaukta pievilkšanās, lieliska saprašanās, saderība ar dvēseļu radniecību.

Jūtu, ka ir, bet ir vēl viens cilvēks, kuru par tādu uzskatu (draudzība). Es arī domāju, kā nikitinna, ka tā dvēseļu radniecība nav vis tikai līdzīgas intereses un uzskati, bet kaut kas vairāk sajūtu līmenī, kad Tu zini, ka, lai kas arī notiktu, šis cilvēks paliks Tavā dzīvē un ne šajā dzīvē vien. Un kaut kā abās šajās reizēs, ar abiem šiem cilvēkiem, es uzreiz pēc pirmās tikšanās zināju, jutu, ka viņi ir manā dzīvē uz palikšanu. Arī mīļotais vīrietis atzinās, ka sapratis, ka atradis dvēseles radinieku jau pēc mūsu pirmajiem randiņiem. Ne ar vienu citu tā nebija bijis, jo parasti es bēgu no attiecībām un meklēju iemeslus, kāpēc nē. Bet šoreiz es jau zināju, ka būs citādi kā parasti - bija sajūta, ka nevis satiec cilvēku pirmo reizi, bet gan no jauna, atkal. (l)

Cik jauka tēma! :)(l)
Pavisam noteikti piekrītu, ka dvēseles radinieki ir:

Tas bija kaut kas maģisks, dziļš un, manuprāt, augstāks par mīlestību.

Laba saderība, saskaņa, u.t.t. attiecībās uzreiz nenozīmē dvēseles radniecību :) Tāpat arī dvēseles radiniekam ne vienmēr ir jābūt otrai pusei.
Personīgi man 1x dzīvē par laimi vai diemžēl ir nācies sastapt dvēseles radinieku.

Kaut kāds sviests te palasot :D

Fiziski nepiesaistīja it nemaz. Nespēju iztēloties pat skūpstu, kur nu vēl ko vairāk.
Bet tās sajūtas gan bija kkas.

Jā jā, tas tik bija kaut kas, kaut kas tik neiedomājami labs, bet dvēseles radinieks likās tik neglīts ka pat nobučot nespēja :D
Un tas ka bijušos sauc par dvēseles radiniekiem...nu camoooon...sadziviskas problēmiņas tevi no dvēseles radinieka nešķirs.
Tas ka bijusi laba saskaņa un skaisti mirkļi kopā un skaistas sajūtas nenozīmē ka tas nu ir dvēseles radinieks.
Laikam kam tādam sen vairs neticu. Ir bijuši ļoti daudz superīgu mirkļu ar dažādiem cilvēkiem, ir daži cilveki ar kuriem ļoti labi saprotos, ir ideāla saskaņa, varētu būt draugi mūžīgi..un vienalga, par dvēseles radinieku nenosaukšu. Draugu mīlu un mīlešu gan jau līdz kapa malai, vienmēr viņš būs man īpašs cilvēks lai kas notiktu, mīlu tik ļoti un arī ienīstu brīžiem :D bet par dvēseles radinieku nespēju nosaukt nevienu cilvēku...laikam jo tam neticu vairs.

Es īsti nezinu vai ar draugu esam, vai neesam dvēseles radinieki, bet tomēr, kaut kas liek tā domāt. Jau pirmajā tikšanās reizē, pārminot pirmos vārdus ar viņu, man bija tāda īpaša sajūta. Vēlāk runājot ar draugu izrādījās, ka viņam esot tikai pieticis mani redzēt un iekšā uzplaiksnījusi sajūta, ka es esmu viņam īpaša. Nezinu, attiecību sākumā likās kā cimdiņam ar rociņu, vēlāk muļķīgu iemeslu pēc bijām pārtraukuši attiecības un pēc necik ilga laika dzīve savilka mūs atpakaļ kopā. Pirmajā tikšanās reizē pēc atkal satikšanās izstaroja tāds siltums un enerģijas vilnis, tik ļoti labi sajutāmies. Tagad dzīvojam labi, saprotamies, jūtam viens otru. (l)

Grūti atbildēt uz jautājumu.. jo pieļauju, ka katris izprot nedaudz savādāk to, kas ir dvēseles radinieks :)
Kas jūsuprāt ir dvēseles radinieks?

dvēseļu radinieki ilgst tik ilgi, kamēr meitene atrod kādu "radnieciskāku dvēseli".. šitā dvēseļu radniecība ir kaut kāds rozā briļļu periods, nav tādas lietas. Vislabāk ir tad, ja abiem ir līdzīgs kopskatījums uz dzīvi un vienādi mērķi.

Dvēseles radniecība pastāv.
Es domāju ka mēs esam, jo ļoti daudzās lietās mēs domājam vienādi vai līdzīgi. Tas ir brīvā laika pavadīšana, ēdiena gatavošana, iepirkšanās un dienas ritms.
Mēs daudzas lietas daram un rīkojamies (kā noklusējumā) vienādi, bet atšķirīgi vai savādāk nekā pat tuvākie radi
Neesam soc. tīklu aktīvi lietotāji, nav nekādu tuvu draugu, ir gan daudz radu, bet kontaktējamies ne pārāk daudz.
Esam pašpietiekami savā ģimenē.

Man ar draugu ir laba mijiedarbība, bet nē, dvēseles radinieki neesam. Ir viens puisis, kurš man liekas, ka ir tāds kā dvēseles radinieks, lai arī neesam par to runājuši. Mūsu komunikācija vispār sarežģījās kopš sāku tikties ar savu tagadējo draugu. Bija mudžeklis, tā kā varbūt visā tajā ir kāds nepabeigts stāsta, bet nu viss notiek tā, kā jānotiek. Viens gan bija skaidrs, kopdzīvi ar to (sirdsdraugu?) veidot nevēlētos.

Uzskatu, ka ‘dvēseļu radnieciba’ ir romantiķu izdomāts rozā sapnītis. Loģiski, ka ar jebkuru cilvēku pavadot laiku kopīgi (ilgstoši), mēs spēsim nolasīt domas vai vismaz aptuveni nolasīt (ar noteikumu, ka mums ir kaut kādas empātiskās spējas).
Protams, ir cilvēki, kuri pievelk vairāk, jo jūms ir līdzīgas intereses/līdzīgs pasaules redzējums/līdzīga humora izjuta utt, bet saukt kādu par dvēseles radinieku? Kas notiek, ja šis cilvēks jūs uzmet?! Pēkšņi vairs nav dvēseles radinieks? Vai arī vēl joprojām ir jūsu dvēseles radinieks..tikai ļaunais dvīņubrālis?

Uzskatu, ka ‘dvēseļu radnieciba’ ir romantiķu izdomāts rozā sapnītis.

Man šķiet, ka tas ir jāpiedzīvo pašam, lai saprastu :)

Kas notiek, ja šis cilvēks jūs uzmet?! Pēkšņi vairs nav dvēseles radinieks? Vai arī vēl joprojām ir jūsu dvēseles radinieks..tikai ļaunais dvīņubrālis?

Diemžēl, joprojām ir... Pat, ja esi visam ticis pāri, esi nodibinājis jaunu dzīvi un esi laimīgs - joprojām saglabājas kaut kāda saikne un sajūtas par šo cilvēki (nejaukt ar mīlestību, ilgām, pievilkšanos, u.t.t.). Tas nav kā pret vīrieti vai sievieti (kā pret seksuālu objektu), bet tieši kā pret cilvēku, viņa enerģiju. Nemaz nemāku to izskaidrot :D

Dvēseles radinieku esmu sastapusi vienreiz dzīvē!Uzskatu, ka tā ir liela veiksme.
Kopā neesam un neesam bijuši. Es nobremzēju. Fiziski nepiesaistīja it nemaz. Nespēju iztēloties pat skūpstu, kur nu vēl ko vairāk.

Liekas, ka šo es varētu būt rakstījusi. Saziņa, sapratne, tāda kā ar šo vienu indivīdu ir neatkārtojama. Identiskas domas, teksti, lēmumi un tās sajūtas konkrētā mirklī ir neizskaidrojamas. Mums katram ir sava dzīve, savas "sāpīgās" izvēles, kuras esam veikuši.
Ar savu vīru mēs neesam dvēseles radinieki.
Mēs esam ļoti atšķirīgi, bet vienlīdz ļoti līdzīgi, mums ir vienotā vēlme augt kopā, bet tajā pat laikā abi esam pilnīgi dažādos sākumpunktos un izvēlamies atšķirīgus ceļus un pieeju kā realizēties. Ar laiku dzīvojot, tu iemācies cilvēka darbības just, pieāgoties, saprast, vienlīdz saprotot jūtot sevi kā viena veseluma sastāvdaļu. Nevēlētos, lai maz mans dvēseles radinieks būtu mans vīrs, jo tik vienādi cilvēki nebūtu efektīvi savai attīstībai. Šobrīd, ir kāds kurš mani stimulē šaubīties un mainīties.

Ak es neromantiskā, bet nedomāju, ka ir tādi dvēseļu radinieki :D Vispār es esmu no daudziem cilvēkiem dzirdējusi, ka mēs nu esam tik līdzīgi un tik daudz ko domājam vienādi un kas tik vēl ne, bet nu vienkārši es māku atrast ar cilvēkiem saskares punktus un tad nu viņi visu pārspīlē, ir man vairāki tādi draugi :D
Savu tagadējo draugu arī neuzskatu par dvēseles radinieku un labi ka tā :D Attiecībās vispār nedomāju par tādām lietām, man ir svarīgi vienkārši lai ir jūtas un lai nav neatrisināmu problēmu- domas sakrtīt nozīmīgākajās dzīves jomās, pārējais atnāk ar laiku, negaidu vairs neko pašu no sevis.

Man agrāk patika kādu dēvēt par dvēseļu radinieku.. bet gadiem ejot grūti saprast kas tas īsti ir .. un kādas ir obligātās īpašības.. vai arī kādām jābūt sajūtām, lai šo cilvēku tā varētu dēvēt :)

Manuprāt ja tādi dvēseles radinieki pastāv, viņš (dvēseles radinieks) tevi nekad nepametīs, nepiečakarēs tevi, nesāpinās tevi, atbalstīs un vienmēr būs līdzās lai tur vai kas. Man vienkārši nekādīgi neiet kopā tā dvēseļu radinieku lieta ar kkadām izjukušām attiecībām, nesaprašanos, šķiršanos, fizisku nepatiku utt. Nu kāda tur dvēseļu radniecība? Tas viss ko te meitenes apraksta ir tikai viņu personīgās sajūtas, atmiņas par piedzīvoto. Bet tam otram arī būtu jājūtas kā tavam dvēseles radiniekam, tam jābūt abpusēji un harmoniski...bez jebkādiem šķēršļiem būt kopā kā pārim vai draugiem mūža garumā.

ja tādi dvēseles radinieki pastāv, viņš (dvēseles radinieks) tevi nekad nepametīs, nepiečakarēs tevi, nesāpinās tevi, atbalstīs un vienmēr būs līdzās lai tur vai kas. Man vienkārši nekādīgi neiet kopā tā dvēseļu radinieku lieta ar kkadām izjukušām attiecībām, nesaprašanos, šķiršanos, fizisku nepatiku utt. Nu kāda tur dvēseļu radniecība? Tas viss ko te meitenes apraksta ir tikai viņu personīgās sajūtas, atmiņas par piedzīvoto. Bet tam otram arī būtu jājūtas kā tavam dvēseles radiniekam, tam jābūt abpusēji un harmoniski...bez jebkādiem šķēršļiem būt kopā kā pārim vai draugiem mūža garumā.

Iespējams. Dažreiz ir nepieciešams vienkārši atrast kaut kam tādam apzīmējumu, lai pats saprastu, kas tas vispār bija/ir.

Tie teksti, - neesi piedzīvojis, tāpēc nezini. :D Vienkārši cits cilvēks to sauc normāli, vienalga, draudzība, romantika, seksualitāte vai jebkāda cita pievilkšanās. Vaibs jeb dzīvesveids sakrīt, tad arī domā līdzīgi, kāds tur brīnums. Tādam terminam, kas tiešām ir romānu teksts, īsti neticu. Spēju racionāli izvērtēt, kāpēc ar katru cilvēku jūtos tā, kā jūtos.