Darbs

Jūs varbūt arī nožēlosiet, bet vecis ganjau nenožēlos, kad dzīvos pats savā mājā.

Es piekrītu Jackie - beigās var nožēlot.
Man personīgi darbs ir tikai, lai būtu iztika. Darbu neuztveru tādu, ka tagad visu dzīvi jāraujas no agra rīta līdz vēlam vakaram. Man gribas izbaudīt dzīvi un, jo vairāk action, jo labāk. (l)

Es gan saprotu to autores fishku, par to, ka dziive paiet un, ja 99% no taas pavada straadaajot, peec tam var ruugti nozheelot. (Vai arii nevar, bet to neviens nezin:-D).
Peedeejos 10 gadus dziivoju praktiski tikai darbam, karjerai, savam uzneemumam utt. Jutos nu tik kruta:Dpluss, nosodiiju tos, kas pret straadaashanu relakseeta attiecaas:-D Kameer sapratu, ka tur nav robezhu, ka var nekad nepietikt un neapstaaties. Varbuut katram jaunam cilveekam vajag uz aadas izjust to rukaashanu kaa nodziitam zirgam, jo tas dod ruudiijumu un speeku, bet ilgterminaa, nee, paldies! Un taa es saaku mainiities. Jo dziive paiet, tas ir tik banaali, jaa, bet es gribu to dziivot ne tikai darba aspektaa. Gribu aizbraukt, teiksim, dienas laikaa uz Juurmalu nedeelas viduu(kas ir praktiski nereaali parastam ofisniekam 9-17) vienvaardsakot, man tieshi saak biidiities klapes no aciim par sho trako sisteemu, kurai tik daudzi paklaujamies. Un man paraadaas cita dziives garsha pa ilgiem laikiem. Taadas man paardomas.)

Nu pag pag.. vaitad tā nebūs sava veida maksāšana puisim par laiku man ja es no savas puses viņam finansiāli palīdzētu ar mērķi lai viņš mazāk strādātu un būtu līdzarto laiks man?

To sauc par kompromisu!!!! Jēziņ, šis egoisms, pretīgi

SSelene , pilnīgi piekrītu.
Citas sievietes priecātos par tādu vīrieti, bet autore tik čīkst. Un kā tu vari šaubīties par nākotni, ja viņš grasās tevi bildināt?
Nekad nesapratīšu dāmas, kas uz savām attiecībām skatās ar "ja nu mēs izšķiramies", šādi domājot, tiešām arī kaut kad izšķirsieties...
Mans vīrietis arī strādā ļoti daudz, vakarā satieku viņu tikai pie vakariņu galda vēlu vakarā, tad gulēt.. Jā, protams, ir grūti.. Bet kā jau Alazani teica, es arī cenšos viņam atvieglot dzīvi.. Es rūpējos par savu vīrieti, viņš rūpējas par mani :)

Man šķiet, ka tādiem cilvēkiem vienkārši nepatīk tas, ka citi dara un viņiem sanāk un ir mērķi, tādēļ aiz sava egoisma mēģina novilkt uz leju, lai par sevi nevajadzētu justies slikti. Autorei jau teicu - ja gribi atbrīvot laiku sev, noalgo apkopēju 1x nedēļā, kura visu satīrīs, sagludinās un izmazgās.

Autore, izdari tam vīrietim pakalpojumu un izšķiries no viņa, lai viņš var satikt kādu sievieti, kas novērtē viņu. Neesat jūs piemēroti viens otram. Būtu pati izmantojusi laiku lietderīgi - mācījusies valodas, lasījusi grāmatas, attīstījusi sevi, bet izskatās, ka neko vairāk par ēst taisīšanu un mājas tīrīšanu katru dienu Tu neesi spējīga izdomāt, tāpēc arī Tev traucē vīrieša darbs, jo Tev ir garlaicīgi un gribi, lai viņš Tevi izklaidē. Tev vajag kādu, kurš ar tevi darbdienu vakaros sēdēs un lūrēs tv. Būtu Tu pašpietiekama Tev šādās problēma nebūtu.
Un runājot par Tavu darbu - pilnīga viduvējība. Ne algas apmērs, ne bonusi nav tādi ar ko lepoties, kur nu vēl runāt par nez kādu karjeras attīstību.

Nav runa par to, ka Tev tam ir laiks. Runa ir par to, ka Tu saki, ja to nedarīsi Tu, to nedarīs neviens cits, un tāpēc Tev nav laika nekam papildus. Un tam es neticu, jo daudzas to spēj izdarīt un apvienot vēl ar mācībām, hobijiem utt. Par to ir runa.
Ja gribi palikt ar viņu kopā, Tev ir jāatrod vēl papildus veids, kā padarīt interesantāku un radošāku savu ikdienu, tajā laikā, kuru nepavadāt kopā, un lai Tu būtu apmierināta ar dzīvi, nevis mūžīgā sevis žēlošanā ieslīgusi. Par to ir runa uzsveru vēlreiz.
Dažbrīd liekās, ka pati nemaz nelasi komentārus, tikai ar "klapēm uz acīm" mal savu maļamo.

Alazani
O, paldies pr labu ieteikumu. Par to dzīvokļa pirkšanu no drauga kredītā. Tā es palīdzētu ātrāk tikt pie finansēm draugam gan arī pašai kāda drošiba. Super doma ja vien viņš tam piekritīs.
Mums gan ir viena būtiska at''skirība attiecībās, ja Tev bija laiks ar viņu kaut nekvalitatīvs (minēji par tv vakaros utt) tad man nav arī pat tādu jo kā draugs pārodas no darba mājās tā ātri paēd un gandrīz vienmēr ķeras pie darbiem lai paliek laiks pa nakti gulēt kaut 4-6h.
Paskaitīju pēdējo 4 nedēļu laikā mēs kopā pavadījām 2 vakarus no kuriem 1 vakars bija 2h ilgs.

Vienīgais, ko es uztveru no tā, ko tu saki ir - bullshits...

beidz fantazēt - kā būtu, ja būtu.
dzīvo šodienai.
ja esi pārāk satraukta par šo situāciju, aizej pie psihologa - jēga būs lielāka kā te izvērst diskusiju.

Negribēju iesaistīties diskusijā, bet autore sāk braukt aizvien lielākās auzās, aizstāvoties pret aizvien agresīvākajiem pret-argumentiem, tāpēc nolēmu tomēr padalīties ar savu pieredzi (varbūt noder). :-)
Esmu līdzīgā situācijā, kā diskusijas autore- pelnu to pašu naudiņu un sēžu ērtā vietā ar tiem pašiem un vēl lielākiem bonusiem. Vienīgā atšķirība ir tā, ka es neskrienu, pa pasauli bļaudama, cik profesionāla nu jau esmu,- drauga pamudināta mācos maģistros un apsveru domu pēc tam iegūt vēl vienu augstāko izglītību, ja viņa darba apjoms tuvākajos gados nesaruks. Par pašu draugu runājot, nestrādā gan būvniecībā, bet ienākumi daudzas reizes pārsniedz manus. Vismaz dažus vakarus nedēļā pavadām mājās, tāpat arī brīvdienās pēc skolas turamies kopā visu laiku. Jā, ļoti bieži ir noguris, tāpēc es pielāgojos- neraudu, ka neiet ar mani uz restorāniem vai pastaigāties, bet ieslēdzu filmu, kas patiktu abiem, un ļauju atpūsties. Vienmēr cenšos sagaidīt mājās vēlā naktī, pabarot un uzklausīt, lai arī pati labprāt sen jau gulētu. Tāpēc vien, ka es gribu likt viņam labi justies. Esmu, protams, citreiz nenocietusies un sākusi strīdu: “Es to vien daru kā taisu ēst, tīru māju un plānoju viena pati, bet tu to nenovērtē, jo esi aizņemts darbā. Nekas cits tev nav svarīgs, izņemot naudu!” Un esmu pelnīti saņēmusi atbildi: “Ja tev tas ir tik grūti, nedari!” Un es turpinu rūpēties viena par mājām, jo GRIBU to darīt. Esam runājuši par bērniem- ar prieku viena pati to uzņemšos. Esmu tik pateicīga par to, ka mūsu bērni būs nodrošināti ar visu materiālo, bet es varēšu veltīt savu laiku, lai dotu viņiem garīgās vērtības. Tas ir lieliski, ka man nebūs jādomā, kur ņemt naudu visam nepieciešamajam, man nebūs ātrāk jāatgriežas darbā utt.
Šogad sāksim mājas celtniecību Pierīgā, tāpēc varu pateikt, ka jūs esat ko galīgi saputrojuši ar finansēm (ja vien neplānojat 50m2 lielu māju). Ar labiem materiāliem vienalga nesanāks mazāk par 150 000 (šī ir reālā summa, nevis naivi plānotā), un, ja jūsu ienākumi ir tiešām tik lieli, 5 gadu laikā mierīgi var to visu izdarīt. Galu galā, ja dzīvoklis ir īpašumā, atpērc to no drauga kredītā. Būs viņam nauda mājas celtniecībai, bet tev- drošība, ka nepaliec bešā. Ja draugs maksā par lielāko daļu, būtu muļķīgi, ja nevari izveidot uzkrājumus pirmajai iemaksai (un arī to varat kopā “sashēmot”).
New Feline, lūdzu, pārdomā savu nostāju un atrodi pozitīvo esošajā situācijā. Esi kreatīva, jo atruna “man nav laika” ir tikai slinkuma pazīme. ;-)

Ko Tu vēlies ar šo diskusiju panākt? Lai Tevi pažēlo? Jo citu jau neko nevar izdarīt. Ja vēlies ar šo cilvēku būt kopā ir tikai divi varianti - pieņemt to, kāds viņš ir, vai runāt ar vīrieti un panākt, lai viņš maina šo situāciju.

Nu pag pag.. vaitad tā nebūs sava veida maksāšana puisim par laiku man ja es no savas puses viņam finansiāli palīdzētu ar mērķi lai viņš mazāk strādātu un būtu līdzarto laiks man?
zoomzoomzoom
"Tici man arī citas meitenes te strādā, pērk pārtiku, gatavo ēst un uzkopj māju, un tiek ar visu galā un vēl paspēj veltīt laiku sev un otram. Un dažas to visu pat paspēj un viņām ir bērni. Iedomājies"
Ja nēesi pamanījusi tieši sim visma Tevis nosauktajam nav laika un nespēj apvienot tieši mans puisis ne es, man tiesi šim visma laiks ir. Jūs vispār iedziļinaties tēmā un lasat ko rakstu pirms kritizējat?

Nevienā no Taviem tekstiem, nemanīju vārdu mēs - Mēs domājam par nākotni, mēs runājam utt.
Visur tikai es un es un mazliet kaut kur pa vidu Viņš.
Autore šobrīd tiiiik ļoti ieslīgusi sevis žēlošanā, cik viņai ir grūti no visa šī un cik daudz jādara, ka visas kas kaut ko iesaka, nemaz nedzird, jo tas nav pa prātam. Tici man arī citas meitenes te strādā, pērk pārtiku, gatavo ēst un uzkopj māju, un tiek ar visu galā un vēl paspēj veltīt laiku sev un otram. Un dažas to visu pat paspēj un viņām ir bērni. Iedomājies :-O /sarkasms/

Te runa ir par naudiņas atlikšanu kopīgiem mērķiem, nevis maksāšanu puisim. T.i., nevis bāzt puisim kabatā 200 eiro un teikt "TAGAD STUNDU ESI MANĀ RĪCĪBĀ, JO ES PAR TO MAKSĀJU", bet gan normāli izrunāt, ka, davaj, par cik man brīvā laika ir tik daudz, ka es to nemāku jēdzīgi izmantot, pastrādāšu virsstundas Tavā labā, un pavadīsim kopā, teiksim, svētdienu.
Jēziņ, auzas

Man nebūtu pieņemama situācija, ka kopīgi pavadīta laika nav gandrīz nemaz, bet dīvaina liekas autores attieksme, ka nevēlas pielāgoties, jo nevar zināt, kas būs tālākā nākotnē.
Nu, nav garantiju nekam. Izšķirties var pēc gada un var 30 gadiem.
Es skatītos uz situāciju, vai un cik ļoti man šis cilvēks ir svarīgs tagad, vai abiem ir vēlme veidot šo kopīgo nākotni. Un galvenais runāt - ja nesakrīt skatījums uz dzīvi un katrs uzskata, ka tieši viņš domā pareizi un neko negrib mainīt, tad droši vien kopīga nākotne nemaz nav iespējama.
Ja tas autorei palīdz, tad varu piebilst, ka mans vīrs līdz kāzām un pirmos gadus pēc kāzām arī bija tāds cilvēks, kam laika nekad nebija, visvairāk tieši man. Bet tagad, kad mums ir bērns, visu savu ikdienu ir sakārtojis tā, lai iespējami vairāk laika būtu kopā ar ģimeni.

tu normāla esi? :-D kāds te sakars ar maksāšanu? :-D Bet ja tu prasi, lai viņš strādā=pelna mazāk konkrētām mērķim, kas ir māja - kāds te sakars ar maksāšanu? :-D Ak jēziņ :-D:-D:-D:-D:-D:-D

Bet jautājusm aktuāls visām šejienietēm... kura no jums būtu gatava puisim burtiski maksāt par to lai viņš jums velta laiku?... ņemot vērā ka Jus esat tiaki partneri nevis laulātie un bērnu nav.

Un tajā ka man pelnīt vairāk un finansēt daļu viņa mērķa šķiet apsurda un bezjēdzīga, nu kāda ganm starpība ja puisis būs nedaudz brīvāks bet es aizņemtāaka, apgriestā situācija. Turklāt tad vēl paliek labs jautājums kurš tad un kad darīs tos mājas darbus pieņemot ka es teiksim paņemu pa virsu kaut 1/3 slodzes darbu.
Vēlviens moments nekur nav teikts ka būdams darbaholi;kis puisis tikuntā neturpinās dzīties strādāt pat ja es palīdzētu, viņš tajā visā var saskatīt tikpatlabi vienkāršu ātrāku mērķu sasniegšanu vai vienkārši pēc pieraduma strādās kā strādādams