Darbs

Nu nebūs viņai 50k, lai šo īpašumu noformētu uz pusēm. Un pat ja būtu, viņa negribētu ieguldīt mājā, tas nav viņas sapnis. Un vīrietis,kurš savu dzīvi ir nolicis mājai, diez vai piekristu to noformēt kaut kādās daļās.

Tad varbūt tomēr ir jāšķirās, ja reiz nav kopīgu mērķu un nākotnes plānu?
Es vienkārši nesaprotu - vīrietis no sievišķa neko neprasa. SAVAM sapnim pelna pats, pats strādā daudz. Tad sanāk tā, ka tagad sievišķis sūdzas par to, ka vīrietim ir savs mērķis, kura sasniegšanai viņš mērķtiecīgi strādā? Hmmmm.... Forša domāšana :-D

Viña nesūdzas par to, ka viñam ir mērkjis, bet par to, ka viñam neatliek laiks viñai. Tas mērkjis it kā ir kopīgai nākotnei ( neesmu sapratusi gan vai tieši ar autori), bet autorei tā māja neliekas tik svarīga, lai ziedotu visu to laiku darbam (vai mērkjis attaisno līdzekłus). Resp., vai nu divi dažādi cilvēki ar dažādām dzīves uztverēm vai arī komunicēšanas problēma (viñš nav izskaidrojis, kāpēc viñam ir tas mērkjis ir svarīgs un viña nav izskaidrojusi, kāpēc viñai tas nav tik svarīgs) - es tā arī nesapratu, vai autore ir runājusi ar puisi vai nav.

pasadena, nu... ja skatamies primitīvi tad viņa sūdzas par to, ka nav laika. Bet patiesībā, es te saredzu krietni vairāk:
1) par to, ka nav precējušies un nav plānā bērnu, cik saprotu;
2) par to, ka viņš grib māju, viņa negrib māju;
3) par to, ka viņš priekšroku dod darbam nevis viņai;
4) par to, ka viņai visi mājas darbi jādara (kas ir tikai loģiski, ja vīrietis nekad nav mājās;
5) par to, ka viņai nav vēlmes kaut kā ziedoties vai extra darīt, jo a) skatīt punktus 1, 2, 3 un 4.
Iesaku šādus variantus situācijas atrisināšanai: 1) šķirties un ļaut vīrietim atrast sievieti, kura novērtēs viņa mērķus un ziedošanos nākotnes vārdā, 2) noalgot kalponi, kura veiks lielāko daļu mājas darbu kaut vai reizi nedēļā un paliks tikai ēst gatavošana, 3) palikt par normālu cilvēku un vai nu pieciest šo periodu, vai tomēr mainīt savus ienākumu avotus/veidus, piedāvāt vīrietim mazliet vairāk laika pavadīt kopā, ar noteikumu, ka sieviete kompensē finanšu iztrūkumu. Un vispār, man neizklausās, ka viņa pati mīlētu šo vīrieti vai redzētu nākotni kopā. Diez kādu nolūku vadīta ir attiecībās?

Piemetīšu vēl 4.to banālo variantu - izrunāties. Ja skats uz nākotni būtu kopīgs abiem un saprotams, tad maybe visas sūdzības atkristu, bet, ja nē, tad varbūt tiešām iet katram savu cełu.

Arī, citādi kaut kā izklausās.... "kamēr man izdevīgi un pa manam prātam - viss ok". Jēga tad būt kopā, ja reiz tik atšķirīgas vēlmes?

dr567309
Tad sanāk ka tu būtu gatava savam vīrietim maksāt par to lai viņš Tev velta laiku d''el tā ka viņam laika m Tev nav? ļoti dīvaina loģika
Intereses pēc cik no šejienietēm būtu gatavas maksāt puisim (nepiemirsīsim faktu ka nēsam precējušies un arī bērnu nav) par to lai viņš Jums velta laiku?
Ja nepamanīji nākotne ir tieši tas par ko domāju un plānoju... komentāros var izlasīt ka man rūp vai darbaholisms vispār k;ādreiz mēdz pāriet, vai tas neturpināsies arī kad māja jau būs, kas šīs attiecības nebūt neuzlabos jo vīrietis tik nepieejams var būt teorētiski visu mūžu ja pie;nem ka notiek kā te dažs min ka būs māja, vēlēsie sko vēl lielāku un labāku utt.
Zinu tikai vienu ka mūžīgi dzīvot tā nevēlētos, ka viena auzdinu bērnu/us, tīru māju, mazgāju veļu, eju strādāt, un vairuma vakaru un rītu vīrieti gultā nemaz neieraugu, un samierinoties ka vīrietis laiku man velta dažas stundas nedēļā kuras ir neprognozējamas dēļ pēkšņām haltūrām utt.

man piln;ibā nekas nebūtu pret virstundu strādāšanu ja labi var par to nopelnīt un ir lieli mērķi, bet manuprāt visam ir savas robežas. Kā jau te ieminējās kautvai tāpati veselība, aiziet ar sirdi no pārslodzes, neizgulējeis brauc ar auto utt.
Es pat pieciestu īstermiņā šādu strādāšnu kā to šobrīd arī daru, bet ne''skiet nopiteni tā turpināt vēl vairākus gadus bez jebkādām garantijām ka vispār beigaš nebūs ''skiršanās utt.

Un tajā ka man pelnīt vairāk un finansēt daļu viņa mērķa šķiet apsurda un bezjēdzīga, nu kāda ganm starpība ja puisis būs nedaudz brīvāks bet es aizņemtāaka, apgriestā situācija. Turklāt tad vēl paliek labs jautājums kurš tad un kad darīs tos mājas darbus pieņemot ka es teiksim paņemu pa virsu kaut 1/3 slodzes darbu.
Vēlviens moments nekur nav teikts ka būdams darbaholi;kis puisis tikuntā neturpinās dzīties strādāt pat ja es palīdzētu, viņš tajā visā var saskatīt tikpatlabi vienkāršu ātrāku mērķu sasniegšanu vai vienkārši pēc pieraduma strādās kā strādādams

Bet jautājusm aktuāls visām šejienietēm... kura no jums būtu gatava puisim burtiski maksāt par to lai viņš jums velta laiku?... ņemot vērā ka Jus esat tiaki partneri nevis laulātie un bērnu nav.

tu normāla esi? :-D kāds te sakars ar maksāšanu? :-D Bet ja tu prasi, lai viņš strādā=pelna mazāk konkrētām mērķim, kas ir māja - kāds te sakars ar maksāšanu? :-D Ak jēziņ :-D:-D:-D:-D:-D:-D

Man nebūtu pieņemama situācija, ka kopīgi pavadīta laika nav gandrīz nemaz, bet dīvaina liekas autores attieksme, ka nevēlas pielāgoties, jo nevar zināt, kas būs tālākā nākotnē.
Nu, nav garantiju nekam. Izšķirties var pēc gada un var 30 gadiem.
Es skatītos uz situāciju, vai un cik ļoti man šis cilvēks ir svarīgs tagad, vai abiem ir vēlme veidot šo kopīgo nākotni. Un galvenais runāt - ja nesakrīt skatījums uz dzīvi un katrs uzskata, ka tieši viņš domā pareizi un neko negrib mainīt, tad droši vien kopīga nākotne nemaz nav iespējama.
Ja tas autorei palīdz, tad varu piebilst, ka mans vīrs līdz kāzām un pirmos gadus pēc kāzām arī bija tāds cilvēks, kam laika nekad nebija, visvairāk tieši man. Bet tagad, kad mums ir bērns, visu savu ikdienu ir sakārtojis tā, lai iespējami vairāk laika būtu kopā ar ģimeni.

Te runa ir par naudiņas atlikšanu kopīgiem mērķiem, nevis maksāšanu puisim. T.i., nevis bāzt puisim kabatā 200 eiro un teikt "TAGAD STUNDU ESI MANĀ RĪCĪBĀ, JO ES PAR TO MAKSĀJU", bet gan normāli izrunāt, ka, davaj, par cik man brīvā laika ir tik daudz, ka es to nemāku jēdzīgi izmantot, pastrādāšu virsstundas Tavā labā, un pavadīsim kopā, teiksim, svētdienu.
Jēziņ, auzas

Nevienā no Taviem tekstiem, nemanīju vārdu mēs - Mēs domājam par nākotni, mēs runājam utt.
Visur tikai es un es un mazliet kaut kur pa vidu Viņš.
Autore šobrīd tiiiik ļoti ieslīgusi sevis žēlošanā, cik viņai ir grūti no visa šī un cik daudz jādara, ka visas kas kaut ko iesaka, nemaz nedzird, jo tas nav pa prātam. Tici man arī citas meitenes te strādā, pērk pārtiku, gatavo ēst un uzkopj māju, un tiek ar visu galā un vēl paspēj veltīt laiku sev un otram. Un dažas to visu pat paspēj un viņām ir bērni. Iedomājies :-O /sarkasms/

Nu pag pag.. vaitad tā nebūs sava veida maksāšana puisim par laiku man ja es no savas puses viņam finansiāli palīdzētu ar mērķi lai viņš mazāk strādātu un būtu līdzarto laiks man?
zoomzoomzoom
"Tici man arī citas meitenes te strādā, pērk pārtiku, gatavo ēst un uzkopj māju, un tiek ar visu galā un vēl paspēj veltīt laiku sev un otram. Un dažas to visu pat paspēj un viņām ir bērni. Iedomājies"
Ja nēesi pamanījusi tieši sim visma Tevis nosauktajam nav laika un nespēj apvienot tieši mans puisis ne es, man tiesi šim visma laiks ir. Jūs vispār iedziļinaties tēmā un lasat ko rakstu pirms kritizējat?

Ko Tu vēlies ar šo diskusiju panākt? Lai Tevi pažēlo? Jo citu jau neko nevar izdarīt. Ja vēlies ar šo cilvēku būt kopā ir tikai divi varianti - pieņemt to, kāds viņš ir, vai runāt ar vīrieti un panākt, lai viņš maina šo situāciju.

Negribēju iesaistīties diskusijā, bet autore sāk braukt aizvien lielākās auzās, aizstāvoties pret aizvien agresīvākajiem pret-argumentiem, tāpēc nolēmu tomēr padalīties ar savu pieredzi (varbūt noder). :-)
Esmu līdzīgā situācijā, kā diskusijas autore- pelnu to pašu naudiņu un sēžu ērtā vietā ar tiem pašiem un vēl lielākiem bonusiem. Vienīgā atšķirība ir tā, ka es neskrienu, pa pasauli bļaudama, cik profesionāla nu jau esmu,- drauga pamudināta mācos maģistros un apsveru domu pēc tam iegūt vēl vienu augstāko izglītību, ja viņa darba apjoms tuvākajos gados nesaruks. Par pašu draugu runājot, nestrādā gan būvniecībā, bet ienākumi daudzas reizes pārsniedz manus. Vismaz dažus vakarus nedēļā pavadām mājās, tāpat arī brīvdienās pēc skolas turamies kopā visu laiku. Jā, ļoti bieži ir noguris, tāpēc es pielāgojos- neraudu, ka neiet ar mani uz restorāniem vai pastaigāties, bet ieslēdzu filmu, kas patiktu abiem, un ļauju atpūsties. Vienmēr cenšos sagaidīt mājās vēlā naktī, pabarot un uzklausīt, lai arī pati labprāt sen jau gulētu. Tāpēc vien, ka es gribu likt viņam labi justies. Esmu, protams, citreiz nenocietusies un sākusi strīdu: “Es to vien daru kā taisu ēst, tīru māju un plānoju viena pati, bet tu to nenovērtē, jo esi aizņemts darbā. Nekas cits tev nav svarīgs, izņemot naudu!” Un esmu pelnīti saņēmusi atbildi: “Ja tev tas ir tik grūti, nedari!” Un es turpinu rūpēties viena par mājām, jo GRIBU to darīt. Esam runājuši par bērniem- ar prieku viena pati to uzņemšos. Esmu tik pateicīga par to, ka mūsu bērni būs nodrošināti ar visu materiālo, bet es varēšu veltīt savu laiku, lai dotu viņiem garīgās vērtības. Tas ir lieliski, ka man nebūs jādomā, kur ņemt naudu visam nepieciešamajam, man nebūs ātrāk jāatgriežas darbā utt.
Šogad sāksim mājas celtniecību Pierīgā, tāpēc varu pateikt, ka jūs esat ko galīgi saputrojuši ar finansēm (ja vien neplānojat 50m2 lielu māju). Ar labiem materiāliem vienalga nesanāks mazāk par 150 000 (šī ir reālā summa, nevis naivi plānotā), un, ja jūsu ienākumi ir tiešām tik lieli, 5 gadu laikā mierīgi var to visu izdarīt. Galu galā, ja dzīvoklis ir īpašumā, atpērc to no drauga kredītā. Būs viņam nauda mājas celtniecībai, bet tev- drošība, ka nepaliec bešā. Ja draugs maksā par lielāko daļu, būtu muļķīgi, ja nevari izveidot uzkrājumus pirmajai iemaksai (un arī to varat kopā “sashēmot”).
New Feline, lūdzu, pārdomā savu nostāju un atrodi pozitīvo esošajā situācijā. Esi kreatīva, jo atruna “man nav laika” ir tikai slinkuma pazīme. ;-)

beidz fantazēt - kā būtu, ja būtu.
dzīvo šodienai.
ja esi pārāk satraukta par šo situāciju, aizej pie psihologa - jēga būs lielāka kā te izvērst diskusiju.

Vienīgais, ko es uztveru no tā, ko tu saki ir - bullshits...

Alazani
O, paldies pr labu ieteikumu. Par to dzīvokļa pirkšanu no drauga kredītā. Tā es palīdzētu ātrāk tikt pie finansēm draugam gan arī pašai kāda drošiba. Super doma ja vien viņš tam piekritīs.
Mums gan ir viena būtiska at''skirība attiecībās, ja Tev bija laiks ar viņu kaut nekvalitatīvs (minēji par tv vakaros utt) tad man nav arī pat tādu jo kā draugs pārodas no darba mājās tā ātri paēd un gandrīz vienmēr ķeras pie darbiem lai paliek laiks pa nakti gulēt kaut 4-6h.
Paskaitīju pēdējo 4 nedēļu laikā mēs kopā pavadījām 2 vakarus no kuriem 1 vakars bija 2h ilgs.