Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Riebjas cilvēki

 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Labvakar!
Sēžu tagad darbā, nakts maiņā un nevaru, man tas vismaz jāuzraksta. Varbūt paliks vieglāk, varbūt dzirdēšu no kāda/as no jums savu viedokli, savu pieredzi...
Šī maiņa pati par sevi neiesākās īpaši pozitīvi, tāpēc tas mazliet pastiprina manas tagadējās emocijas.
Es strādāju viesnīcā, recepcijā nu jau gandrīz 3 gadus. Visa mana darba pieredze bijusi Tūrisma un viesmīlības nozarē - sākot ar viesmīli un beidzot ar administratoru viesnīcā. Visu manu darba laiku man ir bijusi saskarsme ar cilvēkiem, visu laiku darbs ar cilvēkiem. Pēdējā laikā saprotu, ka man riebjas cilvēki (viesi). Un tas ir tā, ka reāli besī ar viņiem runāties, smaidīt visu laiku, atbildēt uz viņu jautājumiem (jo viņiem visu laiku no manis kko vajag un dažreiz par nepasveicina, ka jau uzreiz nāk un kko prasa). Mani tas viss sāk tracināt! Esmu nogurusi.
Šinī darbā ir bijusi vēl viena šāda reize, kad man ir apriebušies viesi un šķita, ka jāiet prom. Īsumā, tas bija 2015. gadā ap Ziemassvētku-Jaunā Gada laiku, kad tā jau knapi tika nolemts, kas/kad strādās, taču pēdējā brīdī kolēģis mūs uzmeta un bija jāorganizē, kurš tad atkal strādās tos svētkus (Vecgada vakaru). Kā rezultātā nebija variantu un man bija jāstrādā 31. dec. nakts (kas jau tā pie visām bēdām, kas man tolaik bija, bija kā vēl viena sāpe, jo jau 2014. gadā biju strādājusi nakti uz JG). Labi, tas pārdzīvots. Kā jau teicu, šinī darba vietā man ir bijusi vēl viena tāda reize, kad viss noriebjas un šķiet, ka jāiet prom. Toreiz man iedeva atvaļinājumu uz nedēļu. Nedēļu atpūtos, atnācu atpakaļ un atkal mīlēju savu darbu un viesus, biju cits cilvēks un domāju I can do it for one more year!.
Tagad man atkal ir tā, ka ir tas posms, kad vienkārši, riebjās tie viesi, riebjās visu laiku smaidīt, "you're welcome" rītā, "you're welcome" vakarā. Riebjas jau klausīties complains par to, par šito, stulbus jautājumus (kā pašai šajā stāvoklī šķiet, bet kā dažreiz arī ir!!). Liekas "nenāc man klāt, es negribu Tevi apkalpot!'', bet izrādās, ka viesim, piemēram, bijusi vajadzīga tikai pilsētas karte. Esmu tik uzvilkta, ir stress par daudz ko (arī dēļ vadītājas dažreiz - tas ir cits, mazāks stāsts). Es nezinu, ko lai dara! Jūtos mazliet kā strupceļā, nezinu, kur lai citur iet! Jo man šķiet, ka es neredzu sevi nekur citur (vai arī nespētu nekur citur atrast darbu).
Man Pirmdien sākas atvaļinājums (atkal uz nedēļu), taču jūtu, ka šoreiz šis atvaļinājums nelīdzēs. Man jau no gada sākuma bija doma, ka šajā gadā jānomaina darbs. Bet es nesaprotu, kur lai iet! Brīžiem man gribās savu mazu stūrīti, kabinetiņu, kurā pašai savā nodabā rosīties, strādāt. Vai arī lielākā viesnīcā atbildēt tikai par kādu noteiktu departmentu (vadīt rezervācijas, atbildēt uz e-pastiem vai .tml.)...
I don't know what to dooooo....... :-/
18.02.2017 23:40 |
 
Reitings 202
Reģ: 14.06.2013
Es Tevi saprotu, darbs viesnīcu biznesā paņem daudz.
Pati esmu strādājusi par viesmīli viesnīcā, brīvdienu gandrīz nebija, tas, ka man ir studijas, netika respektēts, kaut vai sākotnēji tika izrādītā pretī nākšana.
Un tā nemitīgā smaidīšana visiem...
Īpaši dzīvojot ar domu, "Klientam vienmēr taisnība", kaut vai īstenībā gribējās iegāzt sejā paplāti ar visu tās saturu. :-(
21.02.2017 17:09 |
 
Reitings 5884
Reģ: 25.08.2013
Vari pamēģināt nomainīt darbu uz citu, tikai nesaceries, ka tur viss būs skaisti un rožaini. Katrā darbā ir savi trūkumi un savas stresa situācijas, diemžēl tajos darbos, kur nav ne stresa, ne darbs ar cilvēkiem, ne dedlainu, ne atbildības, vai nu iekārto turīgi radi vai arī neko nemaksā.
Aiziesi uz tādu darbu, kur nebūs tiešs kontakts ar cilvēkiem, priekšnieks izrādīsies kretīns. Vai kāds kolēģis birojā spalgā balstiņā visu dienu dziedās līdzi radio (man tā bija!). Vai būs stresaini dedlaini, kad vēlēsies, kaut labāk būtu smaidījusi un teikusi "you're welcome"... Bet nu, nav jau Viduslaiki, citu darbu taču pamēģināt Tu vari.
Es apbrīnoju savu draudzeni - ārsti. 8 gadi jāmācās, darbs ĻOTI atbildīgs, un vēl jāpacieš, ka visādi jefiņi nāk uz pieņemšanām un bojā garastāvokli. (t)
21.02.2017 00:32 |
 
10 gadi
Reitings 195
Reģ: 29.01.2009
Es arī apmēram 5 gadus tarkšķu ar klientiem, tik šausmīgi viss piegriezies, ka gribās nolīst tumšā vietā, kaut kādā noliktavā, kur neviena cita nav. :D :-D
20.02.2017 22:12 |
 
Reitings 326
Reģ: 12.06.2016
Ne visi var būt tik sabiedriski un komunicēt ar svešiem cilvēkiem.
Personīgi, es nevarētu tā ikdienā, atkarīgs no personības.
Vispār, maini noteikti, pamēģini iespējams ko jaunu, jo tā var tiešām sadegt vietā kur nepatīk.
20.02.2017 11:15 |
 
Reitings 844
Reģ: 11.08.2011
Man arī tūlīt paliks 3 gadi savā darba vietā, darbs ar klientiem. Agrāk darbs patika, bet tagad spēka vairs nav, uz darbu eju ar riebumu. Ja iepriekš man atvaļinājumi un slimības lapas palīdzēja restartēties... tad tagad vairs nekas nepalīdz. Bija 10 dienas decembrī brīvas, tagad tikko februārī arī brīvas 2 nedēļas... nekas nav mainījies. Pirmā diena pēc atvaļinājuma, un knapi spēju izvilkt to dienu.
Tā jau darba vieta patīk, kolēģi, alga laba, bet nav vairs spēka katru dienu ierasties darbā ar to neīsto smaidu un būt priecīgai un laipnai visu laiku. Gribētu atļauties justies kā cilvēkam kādu reizi, ar savu īgno garastāvokli un negulēto nakti. :D
Man jau ieteica pievērsties kādam hobijam, jo šobrīd man ir tikai darbs-mājas. Varbūt tas palīdzētu uzņemt kaut kādu enerģiju un justies darbā labāk. Varētu pamēģināšu šo, bet darba vietu tāpat ceru drīz mainīt.
20.02.2017 00:43 |
 
Reitings 1666
Reģ: 17.05.2012
Mums ir kas kopīgs.. man arī nepatīk cilvēki :)
20.02.2017 00:29 |
 
Reitings 2394
Reģ: 04.10.2013
Izklausās pēc manis, kad man viss(cilvēki un darbs) ir izbesījis :D
Atvaļinājumu vai darba maiņu Tev vajag. Ja atvaļinājumu, tad tādu lielo.
Man pēdējā laikā līdzīgs izdegums, paņemu atvaļinājumu uz nedēļu, dzīve atkal atgūst krāsas, nostrādāju nedēļu, atkal prasās atvaļinājumu.. Diemžēl, man darba maiņa īsti nespīd - nav uz kurieni iet. Varētu palīdēt bezalgas atvaļinājums uz mēnesi vai 2 + parastais atvaļinājums, bet neviens man tādu nedos :D
20.02.2017 00:26 |
 
Reitings 2520
Reģ: 30.01.2017
Tad, kad man atvaļinājumi vairs nepalīdzēja ar prieku atgriezties pie svešu cilvēku pūļiem, es ļoti kardināli nomainīju darba profilu. Joprojām jāstrādā ar cilvēkiem, taču šī jau ir sadarbība ar kolēģiem, nevis klientu apkalpošana un komunikācija notiek pavisam citā līmenī un ar citu jēgu, neizsmeļot visu enerģiju.
Domāju, jaunības gados noteikti vairāk biju people's person bet laikam ejot apkārt vajag arvien mazāk sabiedrības, un tā nebūt nebija izdegšana.
20.02.2017 00:25 |
 
Reitings 269
Reģ: 21.11.2016
TRY, pēc sava pirmā komentāra izlasīšanas, sapratu, ka pati esmu pārpratusi autores rakstīto, tāpēc atzinu savu kļūdu. Nez kādā veidā biju sapratusi, ka cilvēkam vienkārši defaultā riebjas darbs ar cilvēkiem, tāpēc teicu, ka nav īstā joma. Pēc tam, pārlasot meitenes rakstīto, sapratu, ka pati esmu pārpratusi. Tagad man būs mācība - jālasa uzmanīgāk. :)
19.02.2017 23:45 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
labdabība, man izdegšana vienmēr asocējusies ar pavisam kaut ko citu, nevis to, kas man ir. Varbūt izdegšana no komunikācijas ar cilvēkiem aspekta, jā. Iespējams, jau pietiekoši daudz esmu strādājusi ar cilvēkiem. Bet tas, ka man jāsakārto domas un emocijas, ir taisnība.
19.02.2017 23:08 |
 
Reitings 2715
Reģ: 13.12.2013
Es kādreiz strādāju ikdienā ar klientiem, man riebās, nepatika jau no paša sākuma visiem dienas garumā mākslīgi smaidīt, jauki konsultēt un uzklausīt nepamatotās dusmas. Katru dienu pirms darba raudāju, par kādu sodu man tas. Tad es aizgāju no tā darba ar tekstu, ka strādāšu back-office bez liekiem cilvēkiem, tikai ar kolēģiem un vadītāju. Man izdevās un patika labāk, bet tāpat ir dienas, kad viss riebjas, tas ir normāli jebkurā darbā.
19.02.2017 23:07 |
 
Reitings 848
Reģ: 14.04.2010
Pff mums bija seminārs darbā par izdegšanu, izklausās, ka tas ir skāris arī Tevi, mēģini mainīt vidi vai darbu, tas ir viegli sacīts, jāsakaārto emocijas un domas galvā, bet pārejot uz citu darba vietu tas nenozīmē, ka tur Tu tāpat neizdegsi, iespējams attiecīgā nozare nav priekš Tevis.
19.02.2017 22:59 |
 
Reitings 2872
Reģ: 26.10.2012
vai, kā es saprotu šo visu :D Man arī visu laiku ir bijis darbs ar cilvēkiem, klientiem. Ja no sākuma man patika, tad laikam ejot, man reāli sāka riebties :D Un tiešām kaitina visi, kas nāk kaut ko prasa, kaitina, ka vnk jau ienāk darba vietā. Un tad es sapratu, ka tas tomēr nav darbs priekš manis. Citiem nav jācieš no tā, ka man viss besī :D Tad nu par laimi man amats ir nomainījies, kad nav vairāk ikdienā visu laiku tiešs kontakts ar klientiem, bet gan vairāk papīra darbi utt. Un jūtos savā vietā :) Ideālāk vispār būtu, ja es sēdētu viena kabinetā, kur mani vispār neviens netraucē :D Bet nu gan jau
Tev iespējams tiešām jānomaina viesnīca, ne cita profesija, un ja arī tur viss riebjas, nu tad gan vajadzētu citā virzienā skatīties
19.02.2017 22:36 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Jā, brīžiem man pašai šķiet, ka esmu mākslīga. Ir jau tas "dežursmaidiņš" iestrādājies.
Saprotu jau, ka nav cilvēks vainīgs, ka viņam kaut kas neskaidrs, bet nav spēka to visu ar smaidu uz lūpām izskaidrot.

MsMad, tā kā ar kolēģiem esam gandrīz jau kā ģimene, izrunājam visu pa dienu notikušo, kad pieņemam/nododam maiņu, pasmejamies, paliek vieglāk, ka neesmu viena pati, kam tā ir.
lexxie, man šķiet, ka aiziet no vienas viesnīcas uz citu neatrisinās manu problēmu (problēmas). Maiņu grafiks (ne visur, bet pārsvarā), darbs ar cilvēkiem. Labi, mazākā viesnīciņā gan jau, ka būtu savādāk, taču būtībā jau neko diži nebūtu nomainījusi, tikai mierīgāku darba vidi, varbūt.
virdzinija un Mēnesnīca, vēl doma prātā ir par kādu asistenta darbu vai tml. Taču labprāt arī kaut vai lielākā viesnīcā atbildētu par rezervācijām, piemēram. Patīk man tas Tūrisms. :) Un dziļi sirdī patīk arī cilvēki, tāpēc noteikti esmu vienkārši nogurusi.
Dionysus, oj, mums ir pastāvīgie viesi, piemēram, kuri stundām ilgi var stāvēt pie letes un runāties. Vai arī tādi, kuriem viss uz lapas sarakstīts un tad pēc kārtas tik prasa. Protams, ja viesim nesanāk iečekot savu boarding pass, ar lielāko prieku viņiem palīdzu utt, taču, kā dr567309 minēja, ir arī slinki cilvēki, kuri grib, lai viņu vietā visu izdara. Labi, es esmu klients, es Tev maksāju, Tev mani jāapkalpo, taču es esmu viena un jūs esat daudz un ir grūti visu vietā visu izdarīt, visiem visu aiznest utt.. un tu tiec raustīts uz visām pusēm.
Deco, paldies!
Kā te iepriekš minēju, vēlētos lielākā viesnīcā kaut ko konkrētu padarīt, atbildēt par rezervācijām, piemēram. Bet es nezinu, vai tā uzreiz mani ņemtu, jo zinu meiteni, kas sākumā bija recepcijā un pēc tam tika paaugstināta par rezervāciju menedžeri tajā pašā viesnīcā. Kaut gan, ja man ir pieredze ar rezervācijām, mazliet vēl būtu kaut kas jāpiemācās klāt un uz priekšu!
Talis Qualis, nekad īsti tā neesmu darījusi, jo nav nekad bijušas baigi saplānotās brīvdienas (ceļojums, festivāls vai tml.). Kādreiz mums bija iespēja saplānot atvaļinājumus gadam, tad to arī darījām, bet tagad vairs tā nedaram. Un tā kā vadītāja man vienmēr uzprasās ar atvaļinājuma paņemšanu, tad plāni tad attiecīgi top vadoties pēc atvaļināj. datumiem.
19.02.2017 22:06 |
 
Reitings 2861
Reģ: 11.10.2014
SunInMyHair, man šķiet ir 2 varianti - 1. atrast darbu citā jomā, 2. palikt darbā un mīlēt sevi vairāk.
abi ir gana komplicēti, jo jāmīl sevi arī citā darba vietā :)
kā citi tavā darbā ņem atvaļinājumus? tev vajadzētu pašai gada sākumā (vai beigās, kā nu jums tur ir), pieteikt atvaļinājumu datumus un izlemt saprātīgu brīvdienu izkārtojumu. piemēram, uz nākamo gadu paņemot brīvu gada nogali.
necel telefonu, kad zvana no darba brīvdienās. tas pat nav jāattaisno.
neņem maiņas, kad kāds sava egoisma pēc ir sačakarējis grafiku. vienkārši nē. vai tad tevi var piespiest?
meditē, mācies par cilvēkiem un saskarsmi, emocionālo inteliģenci. tas skan tā muļķīgi, bet tiešām palīdz, īpaši, ja jāstrādā ar cilvēkiem. palīdz viņus pieņemt, lai cik dumji viņi nebūtu.
19.02.2017 14:17 |
 
Reitings 1832
Reģ: 27.12.2012
Nogurt no cilvēkiem ir pilnīgi normāli. Arī mans darbs saistās ar klientu apkalpošanu, ir pilnīgi normāli, ka ik pa laikam cilvēki sāk riebties. Vajag atgūties un tad viss ir normāli. Tu neienīsti cilvēkus, tu vienkārši esi nogurusi. Bet, ja darba vietā tādas situācijas visādas no vadības puses, varbūt tiešām ir jāmeklē darbs citā vietā - tev ir pieredze, kaut vai tajā pašā amatā, tikai citur! Pārmaiņas vienmēr nāk par labu.
Par iešanu projām un nepareizo jomu - Arī man bija viss drausmīgi noriebies un gribēju darbu savā kabinetā viena pati, bet, kad dabūju tādu darbu, ātri vien jutos vēl vairāk iztukšota. Tāpēc galīgi nepiekritīšu Ophelie_ 1.lappusē, ka nav īstā joma. Ir normāli nogurt no sava darba, es nezinu nevienu cilvēku, kas 365 dienas gadā ir sajūsmināts par saviem pienākumiem, galvenais, lai pats darbs kā tāds, joma patīk, un, ja tā ir, tad noteikti vajag turpināt, bet nekas nevar strādāt bez pauzēm. Tāpat vajag normālas brīvdienas nedēļā un normālas brīvdienas gadā, un tad viss ir čikiniekā. Ja vadītāja būtu saprotoša, es tavā vietā viņai pastāstītu sittuāciju, ka tev vajag apūsties. Tas ir tikai viņu pašu interesēs, lai esi laimīga, priecīga un atpūtusies, lai nav ar skoču smaids jāpielīmē.
19.02.2017 13:16 |
 
Reitings 331
Reģ: 10.05.2011
Darbs, kas sevī ietver nepārtrauktu komunicēšanu ar svešiem cilvēkiem, reti kuram no sirds patīk, bet lielākoties to dara, jo tas ir viens no vieglāk pieejamiem darbiem, it sevišķi studiju gados. Ja esi guvusi jau gana pieklājīgu pieredzi un arī izglītība ir/ir procesā tajā pašā nozarē, tad darba maiņa šādā situācijā būtu loģisks solis.
Tu minēji, ka Tevi saista viesnīcu nozare. Vai es apsvērusi domu par darbu back-office, piemēram, mārketingā? Vai kā viesu uzņemšanas nodaļas vadītājs, kas organizē recepcijas darbinieku darbu? Vai banketu un konferenču koordinators? Saskarsme ar cilvēkiem, protams, būs gandrīz jebkurā darbā, bet nesalīdzināmi ar to, kā tas ir viesmīļa vai recepcijas darbinieka darbā. Man šķiet, ka daudz patīkamāk un vieglāk ir komunicēt kā uzņēmuma pārstāvim ar cita uzņēmuma pārstāvi, nevis kā uzņēmumam ar klientu.
Tu izklausies ļoti saprātīga, izglītota, jauka meitene. Tev noteikti viss labākais vēl ir priekšā! Es patiesi ticu tam, ka dzīve ir pārak īsa, lai darītu darbu, kas nesagādā prieku, tāpēc labāk netērēt lieki laiku un nekavējoties meklēt to, ko varētu darīt ikdienā ar entuziasmu. Es arī esmu gājusi cauri ilgam viesmīlības un viesnīcu darba posmam, kā arī vēl citiem nesaistītiem darbiem birojā. Lai atrastu īsto sirdsdarbu, tas prasīja gandrīz 10 gadus mana darba stāža, taču nu esmu savā īstajā vietā, ar savai personībai atbilstošiem darba pienākumiem - prom no klientu apkalpošanas, bet daudz pastāvīgā darba, kur pati plānoju darba rimtu, nozarē, kas man šķiet ārkārtīgi aizraujoša. Tas ir milzīgs atvieglojums! No sirds novēlu arī Tev izprast, kas Tev der/neder, patīk/nepatīk, un neatlaidīgi tiekties pēc tā. Tev viss izdosies :)
19.02.2017 13:10 |
 
Reitings 2995
Reģ: 22.06.2016
Man diezgan maz jākomunicē ar klientiem, bet nu jau 3 nedēļas man neliek mieru viens, goda vārd - retards! Viņš sūta pa 30-40 ziņām dienā. Un visu laiku uzdod debīlus jautājumus. Es viņam jau kādas 10x esmu teikusi, ka visu info var atrast FAQ lapās un tikpat reizes nosūtījusi linku. Tad viņam slinkums esot linku meklēt, tad viņam slinkums mājaslapā meklēt info (sorry, bet tur pat nav ko meklēt - viss acu priekšā). Tad viņš sāk neadekvātus jautājumus jau prasīt no sērijas, vai negribu būt viņa labākais draugs utt. Man sākumā likās, ka tas ir prikols, bet nu... es jau vairs neatbilbu. Nu, kad sakrājas kādas 10 ziņas, tikai tad, citādi viņš kā nenormāls - uz vienu jaut. atbildēsi, viņš sāks prasīt vēl 10!!!! Tādus cilvēkus derētu nodot eksperimentiem - viņu smadzenes pētīt. Kur tādi rodas?
19.02.2017 13:02 |
 
Reitings 354
Reģ: 29.12.2013
Strādāju pilnīgi citā nozarē, bet situācija nu tik līdzīga. Jautājumi liekas stulbi, riebjas, ka jau pirms darba laika sākuma stāv pie durvīm un gandrīz vai iekšā laužas. Saprotu jau, ka nav cilvēks vainīgs, ka viņam kaut kas neskaidrs, bet nav spēka to visu ar smaidu uz lūpām izskaidrot. Un jā, tā nebija no sākuma, kad sāku strādāt.
Esmu arī "uzsprāgusi" no dusmām un aizsūtījusi priekšniecībai dusmīgu, bet pieklājīgu epastu. Dabūju tikai dzirdēt, ko patiesībā par mani domā. Tā kā nākamais solis ir atlūgums, tikai uz kurieni iet? Manā nozarē visur būs tāpat, jo darbinieku trūkst un slodze, atbildība liela. Viena kolēģe ieminējās, ka vienu brīdi arī gribējusi visu pamest un iet kūkas cept. Šī doma ar laiku sāk arvien vairāk iepatikties :-D
19.02.2017 12:57 |
 
Reitings 2995
Reģ: 22.06.2016
Uj, es neciešu klientu servisu. Es nezinu vai tas ir tādēļ, ka es pati esmu pietiekami advansēta, lai traucētu kādu tikai, ja nu galīgi nevaru kaut kādu informāciju atrast, vai tomēr tādēļ, ka man riebjas darīt kāda labā to, ko viņš pats var izdarīt un ir vienkārši slinks. Pirmie darbi bija arī apkalpošanas sfērā - gan bārmene, gan administrators vēlāk. Šausmas. Tas tik tiešām nav priekš manis.
19.02.2017 12:47 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits