Riebjas cilvēki

 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Labvakar!
Sēžu tagad darbā, nakts maiņā un nevaru, man tas vismaz jāuzraksta. Varbūt paliks vieglāk, varbūt dzirdēšu no kāda/as no jums savu viedokli, savu pieredzi...
Šī maiņa pati par sevi neiesākās īpaši pozitīvi, tāpēc tas mazliet pastiprina manas tagadējās emocijas.
Es strādāju viesnīcā, recepcijā nu jau gandrīz 3 gadus. Visa mana darba pieredze bijusi Tūrisma un viesmīlības nozarē - sākot ar viesmīli un beidzot ar administratoru viesnīcā. Visu manu darba laiku man ir bijusi saskarsme ar cilvēkiem, visu laiku darbs ar cilvēkiem. Pēdējā laikā saprotu, ka man riebjas cilvēki (viesi). Un tas ir tā, ka reāli besī ar viņiem runāties, smaidīt visu laiku, atbildēt uz viņu jautājumiem (jo viņiem visu laiku no manis kko vajag un dažreiz par nepasveicina, ka jau uzreiz nāk un kko prasa). Mani tas viss sāk tracināt! Esmu nogurusi.
Šinī darbā ir bijusi vēl viena šāda reize, kad man ir apriebušies viesi un šķita, ka jāiet prom. Īsumā, tas bija 2015. gadā ap Ziemassvētku-Jaunā Gada laiku, kad tā jau knapi tika nolemts, kas/kad strādās, taču pēdējā brīdī kolēģis mūs uzmeta un bija jāorganizē, kurš tad atkal strādās tos svētkus (Vecgada vakaru). Kā rezultātā nebija variantu un man bija jāstrādā 31. dec. nakts (kas jau tā pie visām bēdām, kas man tolaik bija, bija kā vēl viena sāpe, jo jau 2014. gadā biju strādājusi nakti uz JG). Labi, tas pārdzīvots. Kā jau teicu, šinī darba vietā man ir bijusi vēl viena tāda reize, kad viss noriebjas un šķiet, ka jāiet prom. Toreiz man iedeva atvaļinājumu uz nedēļu. Nedēļu atpūtos, atnācu atpakaļ un atkal mīlēju savu darbu un viesus, biju cits cilvēks un domāju I can do it for one more year!.
Tagad man atkal ir tā, ka ir tas posms, kad vienkārši, riebjās tie viesi, riebjās visu laiku smaidīt, "you're welcome" rītā, "you're welcome" vakarā. Riebjas jau klausīties complains par to, par šito, stulbus jautājumus (kā pašai šajā stāvoklī šķiet, bet kā dažreiz arī ir!!). Liekas "nenāc man klāt, es negribu Tevi apkalpot!'', bet izrādās, ka viesim, piemēram, bijusi vajadzīga tikai pilsētas karte. Esmu tik uzvilkta, ir stress par daudz ko (arī dēļ vadītājas dažreiz - tas ir cits, mazāks stāsts). Es nezinu, ko lai dara! Jūtos mazliet kā strupceļā, nezinu, kur lai citur iet! Jo man šķiet, ka es neredzu sevi nekur citur (vai arī nespētu nekur citur atrast darbu).
Man Pirmdien sākas atvaļinājums (atkal uz nedēļu), taču jūtu, ka šoreiz šis atvaļinājums nelīdzēs. Man jau no gada sākuma bija doma, ka šajā gadā jānomaina darbs. Bet es nesaprotu, kur lai iet! Brīžiem man gribās savu mazu stūrīti, kabinetiņu, kurā pašai savā nodabā rosīties, strādāt. Vai arī lielākā viesnīcā atbildēt tikai par kādu noteiktu departmentu (vadīt rezervācijas, atbildēt uz e-pastiem vai .tml.)...
I don't know what to dooooo....... :-/
18.02.2017 23:40 |
 
Reitings 2715
Reģ: 13.12.2013
Es kādreiz strādāju ikdienā ar klientiem, man riebās, nepatika jau no paša sākuma visiem dienas garumā mākslīgi smaidīt, jauki konsultēt un uzklausīt nepamatotās dusmas. Katru dienu pirms darba raudāju, par kādu sodu man tas. Tad es aizgāju no tā darba ar tekstu, ka strādāšu back-office bez liekiem cilvēkiem, tikai ar kolēģiem un vadītāju. Man izdevās un patika labāk, bet tāpat ir dienas, kad viss riebjas, tas ir normāli jebkurā darbā.
19.02.2017 23:07 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
labdabība, man izdegšana vienmēr asocējusies ar pavisam kaut ko citu, nevis to, kas man ir. Varbūt izdegšana no komunikācijas ar cilvēkiem aspekta, jā. Iespējams, jau pietiekoši daudz esmu strādājusi ar cilvēkiem. Bet tas, ka man jāsakārto domas un emocijas, ir taisnība.
19.02.2017 23:08 |
 
Reitings 269
Reģ: 21.11.2016
TRY, pēc sava pirmā komentāra izlasīšanas, sapratu, ka pati esmu pārpratusi autores rakstīto, tāpēc atzinu savu kļūdu. Nez kādā veidā biju sapratusi, ka cilvēkam vienkārši defaultā riebjas darbs ar cilvēkiem, tāpēc teicu, ka nav īstā joma. Pēc tam, pārlasot meitenes rakstīto, sapratu, ka pati esmu pārpratusi. Tagad man būs mācība - jālasa uzmanīgāk. :)
19.02.2017 23:45 |
 
Reitings 2520
Reģ: 30.01.2017
Tad, kad man atvaļinājumi vairs nepalīdzēja ar prieku atgriezties pie svešu cilvēku pūļiem, es ļoti kardināli nomainīju darba profilu. Joprojām jāstrādā ar cilvēkiem, taču šī jau ir sadarbība ar kolēģiem, nevis klientu apkalpošana un komunikācija notiek pavisam citā līmenī un ar citu jēgu, neizsmeļot visu enerģiju.
Domāju, jaunības gados noteikti vairāk biju people's person bet laikam ejot apkārt vajag arvien mazāk sabiedrības, un tā nebūt nebija izdegšana.
20.02.2017 00:25 |
 
Reitings 2394
Reģ: 04.10.2013
Izklausās pēc manis, kad man viss(cilvēki un darbs) ir izbesījis :D
Atvaļinājumu vai darba maiņu Tev vajag. Ja atvaļinājumu, tad tādu lielo.
Man pēdējā laikā līdzīgs izdegums, paņemu atvaļinājumu uz nedēļu, dzīve atkal atgūst krāsas, nostrādāju nedēļu, atkal prasās atvaļinājumu.. Diemžēl, man darba maiņa īsti nespīd - nav uz kurieni iet. Varētu palīdēt bezalgas atvaļinājums uz mēnesi vai 2 + parastais atvaļinājums, bet neviens man tādu nedos :D
20.02.2017 00:26 |
 
Reitings 1666
Reģ: 17.05.2012
Mums ir kas kopīgs.. man arī nepatīk cilvēki :)
20.02.2017 00:29 |
 
Reitings 844
Reģ: 11.08.2011
Man arī tūlīt paliks 3 gadi savā darba vietā, darbs ar klientiem. Agrāk darbs patika, bet tagad spēka vairs nav, uz darbu eju ar riebumu. Ja iepriekš man atvaļinājumi un slimības lapas palīdzēja restartēties... tad tagad vairs nekas nepalīdz. Bija 10 dienas decembrī brīvas, tagad tikko februārī arī brīvas 2 nedēļas... nekas nav mainījies. Pirmā diena pēc atvaļinājuma, un knapi spēju izvilkt to dienu.
Tā jau darba vieta patīk, kolēģi, alga laba, bet nav vairs spēka katru dienu ierasties darbā ar to neīsto smaidu un būt priecīgai un laipnai visu laiku. Gribētu atļauties justies kā cilvēkam kādu reizi, ar savu īgno garastāvokli un negulēto nakti. :D
Man jau ieteica pievērsties kādam hobijam, jo šobrīd man ir tikai darbs-mājas. Varbūt tas palīdzētu uzņemt kaut kādu enerģiju un justies darbā labāk. Varētu pamēģināšu šo, bet darba vietu tāpat ceru drīz mainīt.
20.02.2017 00:43 |
 
Reitings 326
Reģ: 12.06.2016
Ne visi var būt tik sabiedriski un komunicēt ar svešiem cilvēkiem.
Personīgi, es nevarētu tā ikdienā, atkarīgs no personības.
Vispār, maini noteikti, pamēģini iespējams ko jaunu, jo tā var tiešām sadegt vietā kur nepatīk.
20.02.2017 11:15 |
 
10 gadi
Reitings 195
Reģ: 29.01.2009
Es arī apmēram 5 gadus tarkšķu ar klientiem, tik šausmīgi viss piegriezies, ka gribās nolīst tumšā vietā, kaut kādā noliktavā, kur neviena cita nav. :D :-D
20.02.2017 22:12 |
 
Reitings 5884
Reģ: 25.08.2013
Vari pamēģināt nomainīt darbu uz citu, tikai nesaceries, ka tur viss būs skaisti un rožaini. Katrā darbā ir savi trūkumi un savas stresa situācijas, diemžēl tajos darbos, kur nav ne stresa, ne darbs ar cilvēkiem, ne dedlainu, ne atbildības, vai nu iekārto turīgi radi vai arī neko nemaksā.
Aiziesi uz tādu darbu, kur nebūs tiešs kontakts ar cilvēkiem, priekšnieks izrādīsies kretīns. Vai kāds kolēģis birojā spalgā balstiņā visu dienu dziedās līdzi radio (man tā bija!). Vai būs stresaini dedlaini, kad vēlēsies, kaut labāk būtu smaidījusi un teikusi "you're welcome"... Bet nu, nav jau Viduslaiki, citu darbu taču pamēģināt Tu vari.
Es apbrīnoju savu draudzeni - ārsti. 8 gadi jāmācās, darbs ĻOTI atbildīgs, un vēl jāpacieš, ka visādi jefiņi nāk uz pieņemšanām un bojā garastāvokli. (t)
21.02.2017 00:32 |
 
Reitings 202
Reģ: 14.06.2013
Es Tevi saprotu, darbs viesnīcu biznesā paņem daudz.
Pati esmu strādājusi par viesmīli viesnīcā, brīvdienu gandrīz nebija, tas, ka man ir studijas, netika respektēts, kaut vai sākotnēji tika izrādītā pretī nākšana.
Un tā nemitīgā smaidīšana visiem...
Īpaši dzīvojot ar domu, "Klientam vienmēr taisnība", kaut vai īstenībā gribējās iegāzt sejā paplāti ar visu tās saturu. :-(
21.02.2017 17:09 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits