Riebjas cilvēki

 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Labvakar!
Sēžu tagad darbā, nakts maiņā un nevaru, man tas vismaz jāuzraksta. Varbūt paliks vieglāk, varbūt dzirdēšu no kāda/as no jums savu viedokli, savu pieredzi...
Šī maiņa pati par sevi neiesākās īpaši pozitīvi, tāpēc tas mazliet pastiprina manas tagadējās emocijas.
Es strādāju viesnīcā, recepcijā nu jau gandrīz 3 gadus. Visa mana darba pieredze bijusi Tūrisma un viesmīlības nozarē - sākot ar viesmīli un beidzot ar administratoru viesnīcā. Visu manu darba laiku man ir bijusi saskarsme ar cilvēkiem, visu laiku darbs ar cilvēkiem. Pēdējā laikā saprotu, ka man riebjas cilvēki (viesi). Un tas ir tā, ka reāli besī ar viņiem runāties, smaidīt visu laiku, atbildēt uz viņu jautājumiem (jo viņiem visu laiku no manis kko vajag un dažreiz par nepasveicina, ka jau uzreiz nāk un kko prasa). Mani tas viss sāk tracināt! Esmu nogurusi.
Šinī darbā ir bijusi vēl viena šāda reize, kad man ir apriebušies viesi un šķita, ka jāiet prom. Īsumā, tas bija 2015. gadā ap Ziemassvētku-Jaunā Gada laiku, kad tā jau knapi tika nolemts, kas/kad strādās, taču pēdējā brīdī kolēģis mūs uzmeta un bija jāorganizē, kurš tad atkal strādās tos svētkus (Vecgada vakaru). Kā rezultātā nebija variantu un man bija jāstrādā 31. dec. nakts (kas jau tā pie visām bēdām, kas man tolaik bija, bija kā vēl viena sāpe, jo jau 2014. gadā biju strādājusi nakti uz JG). Labi, tas pārdzīvots. Kā jau teicu, šinī darba vietā man ir bijusi vēl viena tāda reize, kad viss noriebjas un šķiet, ka jāiet prom. Toreiz man iedeva atvaļinājumu uz nedēļu. Nedēļu atpūtos, atnācu atpakaļ un atkal mīlēju savu darbu un viesus, biju cits cilvēks un domāju I can do it for one more year!.
Tagad man atkal ir tā, ka ir tas posms, kad vienkārši, riebjās tie viesi, riebjās visu laiku smaidīt, "you're welcome" rītā, "you're welcome" vakarā. Riebjas jau klausīties complains par to, par šito, stulbus jautājumus (kā pašai šajā stāvoklī šķiet, bet kā dažreiz arī ir!!). Liekas "nenāc man klāt, es negribu Tevi apkalpot!'', bet izrādās, ka viesim, piemēram, bijusi vajadzīga tikai pilsētas karte. Esmu tik uzvilkta, ir stress par daudz ko (arī dēļ vadītājas dažreiz - tas ir cits, mazāks stāsts). Es nezinu, ko lai dara! Jūtos mazliet kā strupceļā, nezinu, kur lai citur iet! Jo man šķiet, ka es neredzu sevi nekur citur (vai arī nespētu nekur citur atrast darbu).
Man Pirmdien sākas atvaļinājums (atkal uz nedēļu), taču jūtu, ka šoreiz šis atvaļinājums nelīdzēs. Man jau no gada sākuma bija doma, ka šajā gadā jānomaina darbs. Bet es nesaprotu, kur lai iet! Brīžiem man gribās savu mazu stūrīti, kabinetiņu, kurā pašai savā nodabā rosīties, strādāt. Vai arī lielākā viesnīcā atbildēt tikai par kādu noteiktu departmentu (vadīt rezervācijas, atbildēt uz e-pastiem vai .tml.)...
I don't know what to dooooo....... :-/
18.02.2017 23:40 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Nu tu minēji arī to, ka uzmeta kolēģis, kura dēļ sanāca tā, ka tev bija jāstrādā Vecgada vakarā. Izklausās, ka ar darba organizāciju jums arī tur bardaks un uz kolēģiem gluži paļauties nevar.
19.02.2017 00:39 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
KAĶIS, ir, ir arī citas problēmas, varbūt esmu ieciklējusies tikai uz to, ka problēma ir tie viesi. Brīžiem šķiet, ka atalgojums mazlietiņ neatbilst tam, kas mums ikdienā jādara. Tā kā esam salīdzinoši neliela viesnīca, atbildam par check-in, check-out, rēķiniem, e-pastiem, telefonzvaniem, rezervācijām, plus vēl jāapkalpo cilvēki, jāizpilda vadītājas norādītie uzdevumi. Un vēl arī darbs nakts maiņās meitenēm. Reāli esmu te viena pati ar trauksmes pogu. Ir, ir visādi sīkumiņi, kas iespējams rada to īsto kopumu, kāpēc man kaut kas nepatīk.
19.02.2017 00:40 |
 
Reitings 2059
Reģ: 20.11.2012
Man atkal šķiet, ka tevi "uzvelk" problēmas privātajā dzīvē, līdz ar to darba lietas uztver saasināti, un + vēl priekšniece pabojā garastāvokli...
Nojaušu, ka nestrādā Latvijā.. vai ir kāds ar ko izrunāties tev blakus?
19.02.2017 00:41 |
 
Reitings 3450
Reģ: 06.06.2015
Varbūt nav ,tas pats ,tomēr,kad es sāku strādāt ar cilvēkiem ,man patika ar viņiem runāt,uzklausīt ,atbildēt uz jautājumiem, nu un pat pirmos divus gadus, šķita smieklīgi tie jautājumi,bet man tas netraucēja,bet pēc kādiem 2,5gadiem un arī vēl pagājušā gadā kad strādāju ,man sāka kaitināt tie viSi jautājumi, jo likās ka katrs jautājums bija stulbāks par iepriekšējo,bet varbūt problēma bija manī? Nezin, taču iekšēji rs par katru jautājumu dusmojos. Tie varēja būt šādi. Dakters teica man 8.00 ierasties uz operāciju,bet ir jau 10-kādēļ man bija tik agri jābūt ? Vai ik pēc 10,min nāca klāt pie posteņa un teica,es nākamais,es nākamais???Cik ilgi vel dakteris operācijā būs?Ja atbildēju,ka tas.nav tā pasakams,jo operācija neiet pēc autobusa saraksta ,tad sekoja teksts,bet aptuveni??Nu nevarēju ieskaidrot,ka to NEVAR tā pateikt, jo varēja pēc 10 min beigt,bet varēja pēc,5h.
19.02.2017 00:42 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Nepatika pret viesiem ir vnk iespēja izgāzt visu, kas sakrājies, gan privātā dzīvē, gan amatā kā tādā. Nezinu, vai atvaļinājums daudz ko dos, ja nu vienīgi īslaicīgi atgūsi spēkus. Laikam tomēr pareizāk būtu meklēt citu darbu (kaut tādu pašu amatu, bet citā vietā).
19.02.2017 00:44 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Ophelie_, viss kārtībā, tas bija Tav viedoklis. :)
Neons, mēs kā pastāvīgi rec. darbinieki esam turējušies trīs. Ceturtais ir tas mainīgais. Un cik reizes esam domājuši, ka nu šis puisis jau nu točna būs tas īstais. Beigās sanāk tā, ka tie pastāvīgie darbinieki izvelk visu grafiku no nepatikšanām un paņem maiņas, kuras puika mums uzmetis. Tas bija regulāri. Mēs nesapratām, pēc kādiem kritērijiem vadība atlasa kandidātus un kāpēc. Bija pavasaris/vasara (sezona), kad rāvām trīs meitenes. Tas bija maratons! Un tieši tā! Nevar paļauties uz jaunajiem kolēģiem! Jo manī un otrā kolēģē jau ir iestrādājusies tā atbildības sajūta, tā domāšana, kādu mums iemācīja vecie rec. darbinieki, kuri šeit sen jau vairs nestrādā. Arī mēs cenšamies jaunajiem iemācīt to visu, taču.. kaut kas nesanāk.. Varbūt viņi ir vienkārši par jaunu! Jo bija viens puisis, kurš atnāca te strādāt, jo vienkārši palika garlaicīgi un nolēma puika mazliet pastrādāt. Un, protams, pirms svētkiem gada beigās viņš izdomā, ka viņam tur skola, ka viņam tur vēla kas un aiziet!
19.02.2017 00:46 |
 
Reitings 5119
Reģ: 29.01.2009
SunInMyHair
Tiešām neizklausās, ka Tev vnk cilvēki apnikuši, bet darbavieta tā izteiktāk. Noteikti ieteiktu mainīt un vari pameklēt jau kaut vai kādu biroja vadītājas utt. darbavietu. Tur būs ar kolēģiem jāsastrādājas, ne klientiem.
19.02.2017 00:47 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Peka, strādāju Latvijā! :) Esmu par to runājusi ar Tēti, ar otru kolēģi (kurai, starp citu, arī ir domas par darba maiņu), Mammu, draudzenēm. It kā jau visi dod tos pašus padomus, ka jāmaina darbs. Varbūt īsti nesaprotu, ko vēl gaidu... Kādu atbildi vēl es gaidu..
19.02.2017 00:48 |
 
Reitings 204
Reģ: 06.01.2017
SunInMyHair
Tam džekam taču bija jāpielāgojas vecajiem kolēģiem, nevis šis atnāk ar savu " grafiku "!!!
Pilnīgs bardaks tajā arba organizācijā.
Tas džeks reāli dirš virsū!!!(e)(e)(e)
19.02.2017 00:50 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Sognare, man tieši tas pats, ko aprakstīji! Un arī, ja es nevaru nomainīt to istabu uz to dienu, tad es NEVARU un viss! Un cilvēks netic! Es zvēru, ka ja varētu, tad nomainītu, bet nu ja nevar, tad NEVAR! Un tad sākas pārmetumi. Es saprotu, par ko Tu runā.
19.02.2017 00:50 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Tu gan jau gaidi "pēdējo pilienu"... :-D Bet labāk to negaidi, jo tad emociju uzplūdā vari vnk nomest atlūgumu uz galda un aiziet augsti paceltu galvu, vai tiksi ar skandālu atlaista, jo izgāzīsi visu savu nogurumu uz klientu - abos gadījumos paliksi pavisam bez darba... Tev neviens netraucē jau tagad pamazām kaut ko meklēt. Kā saka, darbs tev ir un nekur nav jāsteidzas, vari meklēt kaut ko tiešām labu un veltīt tam vairāk laika.
19.02.2017 00:53 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Ir, protams, ļoti lieli plusi, ja runa iet par darbs+mācības tēmu. Vadītāja nekad nav man ielikusi strādāt tad, kad esmu palūgusi to brīvdienu skolai. Tādā ziņā viņa ļoti rūpējas, lai mēs tiekam uz skolu.
19.02.2017 00:53 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Neons, hahah, arī, laikam gaidu to sprādzienu un tad nu viss tiešām, ka iešu mājās, tad aiziešu pavisam prom. :D Bet nē, gribu tā forši un mierīgi atvadīties, jo tomēr kolēģi man kā ģimene un ilgs laiks šeit nostrādāts un daudz esmu iemācījusies, tāpēc aiziešana ar augstu paceltu galvu pēc atlūguma uzmešanas uz galda nebūtu smuki.
19.02.2017 00:55 |
 
Reitings 2059
Reģ: 20.11.2012
Oi, kaut kā padomāju, ka nestrādā Latvijā. :D
Arī man šķiet, ka vajag tev citu darbu atrast, ja ar šo nav aršana. Galvenais tikai izdarīt pareizo izvēli un būs labi. Veiksmi! :)
19.02.2017 00:58 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Unn, jā arī problēmas privātajā dzīvē daudz ietekmēja manu darba kvalitāti. Ja biju bēdīga, es vienkārši nespēju pasmaidīt, ieraugot viesi, vai arī īpaši laipni izturēties pret viņu. Iespējams, ka tas arī ietekmēja manu reakciju uz viesu jautājumiem un problēmām viesnīcā.
19.02.2017 01:02 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Peka, paldies! (l)
Paldies, meitenes, par atbildēm! Tas galvenais, kas jādara tad jau bijis man sen zināms. Jūs vēl vairāk mani iedrošinājāt. (l)
19.02.2017 01:03 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Šēka, necelt klausuli ir tas, kas man vēl uj uj jāmācās. Līdz šim vienmēr esmu pacēlusi. (t)
19.02.2017 01:07 |
 
Reitings 10987
Reģ: 12.07.2010
Es mainitu darbu tavaa vietaa.saprotu ka ikvienam gadas besis vai nepatika pret savu darbu seviski nemot veeraa zemas algas Latvijaa. Man gan ir preteji man parik konunicet ar cilvekeim ,bet tikai ar sev tuvajiem vai ari arzemes teiksim lidostaa ir forsi parunaaties ar jaukiem cilveekiem kas smaidigi ir un izpalidzigi..no otras puses jaa ja tas ir darbs tad saprotams visas tas garas stundas ikdienaa var nomaakt...arzemnieki cik zinu gan parasti ir draudzigi pieklajigi un atsaucigi..pati es vienmer sasveicinos esmu pueklaajiga pateiciga visaas jomas.;)
19.02.2017 01:21 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
MADasaHATTER, kā kuri ārzemnieki. Bet piekrītu, ka ikdienā pāris mirkļus pačatot ar svešinieku uz soliņa ir savādāk kā runāties ir tavs darbs un nevar nolīst maliņā un nerunāt, kad negribās. Es pati arī esmu pieklājīga, vienmēr sasveicinos, kad ieeju veikalā, vienmēr pateicos ejot prom. Man tās lietas gluži pašssaprotamas lietas un es zinu, ka tas pārdevējs man pretī ir tieši tāds pats cilvēks kā es.
19.02.2017 01:25 |
 
Reitings 10987
Reģ: 12.07.2010
Es domaju ka tev iespejams ta ari ir parslodze un ja vel alga tada kada mums lv pa vergu darbu tas nezinu. Pienemsim asv kaut vai tajaa pasaa baaraa vai kasierem ir 8h darbs un viniem neesot legali stradat 12 /14h nonstopaa kaa mums lv kur nu vel pa tadu algu ka samaksaa rekinus ,iri kaut ko paed..un tas ari viss..
19.02.2017 01:30 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits