Ja neveicas darba intervijās...

Runājot par šo tēmu (UK kontekstā) man šķiet situācija atšķiras atkarībā no tā vai piesakās entry level darbiem vai senior pozīcijām. Pēc manas pieredzes, piesakoties internshipiem arī tehniskās jomās, pēc būtības, lielākā daļa studentu varētu izpildīt dotos pienākumus, ja ir normāla darba ētika, tātad tas vai kandidāts varētu izpildīt tehniskos aspektus ir tikai checkbox ko var aizpildīt lielākā daļa, joprojām paliek 5-10 kandidāti uz vietu. Pēc idejas, ja neesi vēl tiks labs ar kādām drafting programmām vai nepārzini BIM, iemācīsies darbā, bet ja neesi drošs komunikācijā tad labāk paņemt kādu kurš nav tik tehniski advancēts, bet kompensē ar saviem soft skills. Tad sākās īstā atlase - kā tavs CV parāda potenciālās spējas menedžmentā, sadarbošanās ar komandu, kaut vai pieredze charity work, komandu sports vai organizēšana vietējā studentu klubā. Tad intervijā sevis pasniegšana, izzondē kā komunicē problēmu risinājumus ne tik ļoti risinājuma saturu, kā prezentē (drīzāk pārdod) sevi. Runājot ar citiem, esmu nonācis pie priekšstata, ka apmēram 50% no veiksmīgajiem kandidātiem iegūst vakanci tiešām dēļ pārākām zināšanām jomā, pieredzes un organizēšanas spējām, bet otri 50% savā ziņā uz haļavu.

Ej uz daudzām intervijām lai patrenētos.
Vairāk vai mazāk tās ir vienādas. Izstaigā kādas 10-15 intervijas un jau zināsi ko jautās un kāda ir pareizā atbilde. Būs pieredze - būsi droša un pārliecināta.
Un ir daži vienkārši psiholoģiski triki kuri labi darbojas. Vajag tikai patrenēties.

Nav jau runa par to, ka darba devējs meklē darbiniekus, kas draudzēsies un pļāpās pie tējas tases :-D Runa ir par komandu, kurā nepieciešams iekļauties, par vadītāju, ar kuru nepieciešams sastrādāties. Personībai ir milzīga nozīme.

mjaumjauu, tev jau ir darbs vai tu vēl mācies?

Winterra- tieši tā! Es maz esmu strādājusi vietēja mēroga uzņēmumos ar mazu darbinieku skaitu, tāpēc to neņemos spriest. Bet ja runājam par starptautisko līmeni, uzņēmumu, nodaļu, kur komunikācija ar citiem, ne vietējiem, ir ikdiena, man pirmkārt, neder nekomunikabls cilvēks, otrkārt, tāds kuram darba komandā uzdzen zosādu!

ļoti interesanta nostāja, kā tu redzi savu tālāko attīstību uzņēmumā vai karjerā kopumā, ja komunikācija ar citiem neuzskati par nepieciešamību?

Es redzu sevi darbā komunicējam ar cilvēkiem tāpat kā esmu, piemēram, komunicējusi skolā vai studiju vidē - par lietu. Es nenoliedzu, ka var gadīties, ka nejauši rodas ļoti labs kontakts ar kādu un tas kāds pārtop no kolēģa (=paziņas) par draugu, bet kopumā es neuzskatu, ka man ar visiem kolēģiem jāsēž pie tējas tases pusdienu pārtraukumā un jāapspriež tēmas, kas nepieder darbam. Pieklājības pēc varu kaut ko pateikt par kādu ne ar darbu saistīto tēmu, protams.

Manuprāt Šēka izteicās pietiekami skaidri. Darbā redzu daudzus ofisus, dažādas profesijas pārstāvjus, utt., un esmu novērojusi, ka tie var pamatīgi atškirties (vienkārši atškirīgi, ne labāki vai sliktāki). Turklāt nedomāju, ka meklē tikai izteikti komunikablos cilvēkus, ir profesijas, kur meklē tieši cilvēkus, kuri labi jūtas strādājot 'izolēti'. Var pat gadīties strādāt tādā vidē kā mans radinieks, kurš par daudziem cilvēkiem, kuri meklēja darbu viña nodałā teica, ka likās pārāk jauki un viñi meklēja tieši agresīvu tipu vienai konkrētai pozīcijai.

Mēs uz darbu ejam darīt savu darbu, ja es savu darbu veicu labi, man nav jāatrod kopīga valoda ar padsmit citiem kolēģiem, vai tad nē?

pastā var strādāt ar tādu attieksmi. lielos, internacionālos uzņēmumos noteikti nē. tu pat iedomāties nespēj, cik ļoti daudz spēj ietekmēt komandas/darba vides atmosfērā tas viens cilvēks, kurš ne ar vienu negrib runāt un nekas viņu vairāk par savu darbu neinteresē, jo ir introverts, kur nu vēl nevēlas vispār pat draudzēties, uzturēt labas attiecības. katram ir savs raksturs, protams, bet šādas prasības no darba devējiem, komandu līderiem utt ir pilnībā normālas, jo tomēr darba devējs patur tiesības izvēlēties tādu darbinieku, kurš atbildīs viņa kritērijiem (un es nerunāju par izskatu). ļoti interesanta nostāja, kā tu redzi savu tālāko attīstību uzņēmumā vai karjerā kopumā, ja komunikācija ar citiem neuzskati par nepieciešamību?
bet tas vairāk retorisks jautājums, liki baigi aizdomāties :)

Ne, es varbut nepareizi izsakos. Pirmkart mes veicam testus- kuri noverte uzmanību, precizitāti utt, kas manā nodaļā ir ļoti būtiski. Tālāk, angļu valoda, un vēl dažādas prasības, bet ja man ir 2 vienādi kandidāti, bet viens liekas vairāk tāds, kurš iederēsies komandā, es paņemšu to. Man ir piemēri, kas paņēmām neskatoties uz to, iederēsies komandā vai nē.. kas notika? Gan komanda, gan cilvēks pats saprata ka kaut kas nav.
Nav runa skaļš, kluss, latvietis vai ķīnietis, bet vienkārši ir čujs, būs vai nē. Varbūt ne tā izsakos.
Man nevajag, un arī nav visi besties darbā, ar kuriem apspriezu nedēļas nogali vai filmu ko vakar skatījos, bet katrs no tiem komandai, kuras rezultāts man ir svarīgs, piedod to savu kaut ko.

Man svarīgi, lai visi komandā var sastrādāties un viss ok.

Ar to es gribu pateikt, ka "sastrādāties" var arī neitrāli, formāli komunicējot, nav jābūt kaut kādām draudzīgām saitēm starp kolēģiem, lai meklētu to īpašo klikšķi.

Otrais, es ļoti apskatu to, kā kandidāts iederēsies komandā. Man svarīgi, lai visi komandā var sastrādāties un viss ok.
tāpat kā mīlestībā- man vajag klikšķi. Ja man ir kaut viena šauba, tad ir nē!

Nepatīk šie kritēriji, jo ne visi cilvēki ir sabiedriski, pozitīvi, enerģiski, draudzīgi. Pārsvarā šie cilvēki, kas ir uz āru vērsti, iepatīkas vairāk citiem, bet tas nenozīmē, ka introverti cilvēki ir sliktāki. Varbūt kāds cilvēks, kurš vienkārši grib STRĀDĀT, nevis DRAUDZĒTIES padarītu savu darbu daudz labāk par to draudzīgo. Mēs uz darbu ejam darīt savu darbu, ja es savu darbu veicu labi, man nav jāatrod kopīga valoda ar padsmit citiem kolēģiem, vai tad nē?

Vaij,meitenes! Brīdī,kad manā vietā paņēma meiteni ar vidusskolas izglītību un bez pieredzes,es arī vairs nesapratu,ko tieši viņi bija meklējuši...
Runājot par klikšķi,tā droši vien var runāt speciālisti,kuriem vakances aši aizpildās. Reāli ikdienā atlasot cilvēkus,tu daudz kam kāp pāri.
Bet sajūta nav patīkama,jo arī man pirms intervijas ir pateikuši,ka mani varēs pieņemt tikai tad,ja departamenta direktoram iepatiksies,lai gan ikdienā tā saskare nav liela.
Dažbrīd jābrīnās,ko tik darba devēji nevēlas...

Šēka, man nav pretenziju pret tevi. Tu strādā, dari savu darbu, dari to labi un kvalitatīvi. Un tas ir labi ja darba devējs savās rindās grib redzēt ne tikai darba izpildītājus, bet arī atbilstošus kandidātus. Es ar abām rokām esmu par to, lai tev darbinieku atlsases viss iet labi. Eh, kā lai tev paskaidro... Vot iedomāsimies situāciju, kad pie tevis atnāk darba inspekcijas pārstāvji ar pārbaudi un pajautā kāpēc uz kādu vakanci tika piņemts X cilvēks, bet netika paņemts Y cilvēks, kuram ir labāka izglītība vai lielāks darba stāžs. Tu joprojām būtu pateikusi darba inspekcijas pārstāvjiem, ka tev vinkārši nav bijis „klikšķis” uz konkrētu cilvēku? Es par to stipri šaubos, jo tāda atbilde būtu pretrunā ar tekošo darba likumu un tāda darbība tiktu pielīdzināta diskriminācijai. Ja darba devējs nespēj SKAIDRI un KONKRĒTI definēt kāpēc kāds cilvēks tika pieņemts darbā, bet cits nav pieņemts darbā, tad te var sākties lielas problēmas, kuras var beigties ar naudas sodu un uzņēmuma reputācijas sagraušanu. Te neiet runa par to vai mani kaut kas kaitina, bet par to vai tādas darbības vispār ir likumīgas.:-/

Xanax - redzi es stradaju liela starptautiska uzņēmumā un man ir svarīga mana komanda. Vēl es neesmu HR darbinieks- mums intervijās ir Hr pārstāvis un komandas, kurā darbinieks strādās vadītājs, kas esmu es. Es zinu, kādi darbinieki manā komandā strādā un kādām personal features ir jābūt.
Tā kā kas tev besī vai nē, man pilnīgi vienalga. Jau 2 gadus esmu spējusi atrast īstos kandidātus savai komandai un viss ir ļoti labi.. tā kā kaut ko jau daru pareizi..

Un vēl jau arī daļa kompāniju noteiktās specialitātēs pēc intervijas iedod sagatavot darba uzdevumus. Jautājums, kā kandidāti ar tiem tiek galā. Vismaz man tādi uzdevumi ir bijuši gandrīz vienmēr. Tiesa gan, līdz šim varbūt kādu reizi vien esmu tikusies ar HR cilvēkiem. Parasti pārrunas ir bijušas pa tiešo ar uzņēmuma vadītājiem.

Man atkal jautājums, kā pēc 20 minūtes garas sarunas var noteikt vai cilvēks iederēsies komandā?... :-/ Tas nav nosakāms tādā veidā!!! :-D

Iederēsies komandā? Tas ir nopietni? Lielās ārzemju kompānijās, iespējams arī skatās uz tādu saderību, bet ne jau vietējās.

Nu jau gan novispārināji. Ir arī Latvijā uzņēmumi, kuri vērtē, vai cilvēks varēs sastrādāties ar pārējo komandu. Darbam, kurā nesen sāku strādāt, tas bija viens no priekšnoteikumiem. Tas ir pašmāju uzņēmums.

Šēka

Pirmkārt, jā- zvana pa kluso iepriekšējām darba vietām, jo cik vien reizes nav bijis, ka saka vienu mums, darba devējs pilnīgi citu stāstu pastāsta.

Zvanīt iepriekšējam darba devējam var būt bezjēdzīga nodarbe. Kur ir garantija, ka iepriekšējais darba devējs tev teiks patiesību? Diemžēl daudzi darba devēji darbinieka aiziešanu uztver gluži vai kā dzimtenes nodevību un var pateikt par savu ex-darbinieku ne to labāko. Un variants, ka cilvēks aiziet, jo citur viņam ir piedāvājuši lielāku algu un labākas izaugsmes iespējas vispār netiek ņemts vērā.

Otrais, es ļoti apskatu to, kā kandidāts iederēsies komandā. Man svarīgi, lai visi komandā var sastrādāties un viss ok.

Iederēsies komandā? Tas ir nopietni? Lielās ārzemju kompānijās, iespējams arī skatās uz tādu saderību, bet ne jau vietējās. Man ir viens pazīstams puisis, kurš ir strādājis vietējā vidēja lieluma kompānijā. Mans paziņa vienreiz izkāvās ar vienu savu kolēgi uz nacionālā naida pamata. Vispār konflikti viņiem tur ir bijuši kā norma. Pēc tam ir bijusi kāda sapulce un vadītāji bija teikuši ka viņiem par to kautiņu ir vinkārši po*uj, galvenais darbs ir izdarīts un uzņēmums ģenerē peļnu. Un vispār ja reiz darbinieki tā uzvedās, tad tas nozīmē ka viņiem darbs interesē un viņi tādā veidā konkurē par savām darba vietām un ja tas kādam nepatīk viņš var iet prom.

tāpat kā mīlestībā- man vajag klikšķi. Ja man ir kaut viena šauba, tad ir nē!

Vot šis mani kaitina viss vairāk. Cilvēks ir ieguvis izglītību, pieredze ir, bet HR’jushai redz „klikšķis” nav. Un tad atkal, ka jau katru gadu, sākas runas par to, ka nav kam strādāt, speciālistu trūkst, bet varbūt HR speciālistiem vienkārši nav „dzelzs stojaka” uz darba pārrunu kandidātiem. Godīgi, tas tā kaitina, kad darba pārrunas apaug ar folosofiju un pārveršās par kaut kādu kāstingu.
Šēka, droši vien tu strādā lielā, pieļauju pat ārvalstu kompānijā, bet tādu kompāniju ir ne tik daudz. Neuztver to ka „uzbraucienu”, es ticu, ka tu esi labs speciālists, bet lūdzu noņem tas rozā brilles. Latvija – ir Eiropa, bet diemžēl tikai uz papīra. Un daudzās darba vietās meklē to, kurš prasīs mazāku algu, klusēs un tā strādās gadiem.

jāiemācās sevi prezentēt ar pārliecību. katram darba piedāvājumam vēlams rakstīt pilnīgi jaunu motivācijas vēstuli. izpēti, vai soctīklos neesi salikusi muļķības. dažreiz izvēlas pieredzi, dažreiz - degsmi, citreiz tos, kas prasa zemāku atalgojumu.
un nepārdzīvo tik ļoti - iespējams, ka tas pārdzīvojums manāms sejā jau intervijas laikā ;)

Es pēdējos 2 gadus darbu neesmu meklējusi.
Biju vienā darba intervijā. Man uzreiz pateica, ka pieņems mani. Beigās atteica.
Tie darba devēji arī ir nezin, ko no sevis iedomājušies!!!!!
:-D:-D:-D