Autori var ļoti labi saprast..Pati arī esmu attiecības 9 gadus. Pēdējo gadu par šķiršanos domāju gandrīz vai nepārtraukti, pie katra strīda, lielāka vai mazāka, domāju-viss, krāmēju koferus, tas cilvēks nav priekš manis, man viss ir apnicis, nekas attiecībās vairs nerada prieku un nav arī vēlmes neko uzlabot...Šeit jau iepriekš viena komentēja, ka palīdzējis tas, ka abi nav vēlējušies šķirties vienlaicīgi..liekas, ka tas arī lielākā vai mazākā mērā izglābis manas attiecības. Reizēm pat pietiek pavisam nedaudz pamainīt ikdienu, aizbraukt kādā ceļojumā, piedomāt pie tā, kā pavadām savu brīvo laiku, cik daudz spējam ieklausīties viens otrā, protams, arī kārtīga izrunāšanās nepieciešama. Tad viss var izdoties, ja vien jūsu starpā ir mīlestība. Diez vai, ja attiecības būtu tik sliktas, jūs kopā nodzīvotu 10 gadus. Izskatās, ka jums vienkārši ir pārāk liela rutīna, attiecībās nav nekādas izaugsmes, tajās nekas nenotiek. Tas arī bija par iemeslu manai lielajai neapmierinātībai, jo likās, ka esam tur pat, kur bijām 5 gadus atpakaļ.
Izšķirties vienmēr var paspēt, bet nekur nav teikts, ka nākamajās attiecībās pēc 10 gadiem atkal neuznāks šāds pat periods. Nemaz nerunājot par to, ka būtu muļķīgi izbeigt attiecības, kurās jau vesels puds sāls kopā izēsts, neizrunājoties kārtīgi ar otru. Izrunājieties!!!
Pēc šī briesmīgā un ilgā pārdomu perioda esmu sapratusi, ka labāk izvēlos prognozējamību, stabilitāti un cieņu vienam pret otru attiecībās, nekā īslaicīgus taureņus vēderā, kas nāktu līdz ar jaunām. Veiksmi! :-)